Renārs Rūsis: Vai piesardzība investēšanā ir pamatota? 0
Renārs Rūsis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš neatkarības atgūšanas Latvija vēl nav uzaudzējusi pietiekamus privātpersonu uzkrājumus. Tas ir saprotams, jo visā pasaulē pastāv tieša saistība starp iedzīvotāju kopējo labklājības līmeni un mājsaimniecību uzkrājumu apjomu. Taču dati rāda, ka pēdējos gados un jo īpaši mēnešos – tātad Covid-19 krīzes laikā – esam sasparojušies.
Vienlaikus Latvijas iedzīvotāji ir vispiesardzīgākie uzkrājumu vai investīciju izvēlēs visā Baltijā. Šajos lēmumos Latvijas iedzīvotāji vismazāk uzticas oficiāliem un pārbaudītiem informācijas avotiem. Nesena aptauja rāda, ka prioritāte ieguldījumu veidošanā tiek dota norēķinu kontam un nekustamajam īpašumam. Par informatīvo bāzi ļoti bieži kalpo paša priekšstati, kā arī draugu vai pat personiski nepazīstamu sociālo viedokļu līderu ieteikumi.
Jau pēc pirmā kovida viļņa “Swedbank” dati rādīja, ka pēdējos trīs pavasara mēnešos no 65 līdz 62% bija samazinājies to klientu īpatsvars, kuri vispār neveido nekādus uzkrājumus, bet no 15 uz 16% pieaugusi to klientu daļa, kuru uzkrājumi sasniedz kritisko trīs mēnešalgu līmeni. Tendence pozitīva. Taču kādi ir Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumi?
Ar ko atšķiramies no lietuviešiem un igauņiem? “Swedbank” organizētais socioloģiskais pētījums par Baltijas valstu iedzīvotāju krāšanas un investēšanas paradumiem un to izmaiņām Covid-19 krīzes laikā apstiprināja iepriekš minēto tendenci: visās trīs Baltijas valstīs samērā liels respondentu īpatsvars – starp 36 un 65% – norādīja, ka ikdienā sākuši vairāk taupīt un uzkrāt, tostarp “zeķē”.
Latvijā šis procents gan bija vismazākais. Zināmā mērā tas sasaucas ar citu atbildi: “Esmu apturējis savus ieguldīšanas plānus, līdz stabilizēsies situācija ar Covid-19”, uz ko Latvijā pozitīvi atbildēja visvairāk respondentu – 42%.
Interesanti, ka visās trīs Baltijas valstīs visvairāk aptaujāto tieši nekustamo īpašumu atzina par vislabāko ieguldījumu veidu – no 42% Latvijā līdz 44% Igaunijā. Vienlaikus latvieši (22%) un lietuvieši (20%) izrādījās daudz piesardzīgāki par igauņiem (52%!) spriedumos par investēšanu ieguldījumu fondos vai uzņēmumu akcijās.
Kas diemžēl liecina par atpalicību no Igaunijas fondu tirgus zināšanām. Aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir viskonservatīvākie lēmumu pieņemšanā par uzkrājumu veidošanu un investēšanu. 62% šajā ziņā paļaujas uz savu iepriekšējo pieredzi, bet vēl 33% uzklausa draugu un paziņu viedokli.
Latvijā daudz mazāk paļaujas uz interneta informāciju par ieguldījumu iespējam – tikai 17% iepretim 35% lietuviešu un 53% igauņu. Piesardzīgā pieeja atspoguļojas arī attieksmē pret dažādiem publiskās informācijas avotu veidiem par finanšu ieguldījumiem. Latvijā visvairāk – 42% no aptaujātajiem – norāda, ka vispār nepaļaujas uz publisko informāciju šajos jautājumos.
Savukārt 29% paļaujas uz vietējiem specializētajiem informācijas avotiem, bet 21% – uz tā dēvētajiem sociālo mediju influenceriem, kas patiesībā ir pilnīgi pretēji piesardzīgai vai konservatīvai pieejai investīcijām. Lietuvā 40%, bet Igaunijā 32% no aptaujātajiem norāda, ka, pieņemot lēmumu par uzkrājumu/investīciju veidiem, nepaļaujas ne uz vienu no publiskās informācijas avotiem, bet influenceru viedoklis ir svarīgs tam pašam 21%.
Tā kā šobrīd jau kādu laiku ir acīmredzams, ka Covid-19 nekur nav pazudis, ieguvēji šajā kā jebkurā satricinājumu situācijā būs tie, kuri iepriekš parūpējušies par kaut neliela uzkrājuma izveidošanu.
Savukārt, runājot par nākamo soli saistībā ar tiem iedzīvotājiem, kuri jau nodrošinājuši vismaz trīs mēnešalgu uzkrājumu, ir būtiski pārvarēt neticību finanšu tirgiem un iziet ārpus krājkonta vai depozīta rāmjiem. Tāpēc esam atcēluši komisijas un konta uzturēšanas maksas Baltijas akciju tirgū kotētām akcijām.
Nolūks ir nodrošināt, lai klientiem būtu visas iespējas izmēģināt un saprast, kā darbojas investīcijas finanšu tirgos. Turklāt šajā procesā ir svarīgi paļauties uz uzticamiem informācijas avotiem – internetā atrodamu profesionālu finanšu ekspertu specializētu informāciju vai arī bankas speciālistu padomiem klātienē.
* “Swedbank” Privātpersonu pārvaldes vadītājs
