Vai piedalīsieties Dziesmu svētkos? 0
Zane Pilskalne, reklāmas struktūrvienības vadītāja Mežciemā: “Dziesmu svētkos šogad nepiedalīšos, jo nepatīk liels cilvēku pūlis. Tur, protams, ir jauka atmosfēra, bet labāk tomēr cilvēku burzmu pasākumos vēroju no attāluma. Pati gan Dziesmu svētkos esmu piedalījusies – vienu reizi ar deju kolektīvu un divas reizes ar kori.
Dziesmu svētki man saistās ar dažādām emocijām gan kā dalībniekam, gan kā skatītājam. Kā dalībniekam emociju klāsts ir neaptverams: prieks, sajūsma, patriotisms, pārgurums, asaras, lepnums, gods utt. Skatītajiem dalībnieki aiznes savas viscildenākās emocijas. Es visvairāk gaidu izjūtas, kas rodas, redzot visus dejotājus un dziedātājus apvienojamies vienā dejā vai dziesmā.”
Jēkabs Grigorjevs, skolnieks Jaunlaicenē: “Tā kā mūsu koris nepiedalīsies, es šogad Dziesmu svētkus izlaidīšu un uz koncertiem neiešu. Pagaidām nav sanācis piedalīties nevienos Dziesmu svētkos, taču arī kā skatītājam man tie saistās ar pacilātību. Domāju, tie ir Latvijas nācijas pašapliecināšanās svētki. Visvairāk es vēlos dzirdēt, kā kopkoris dzied dziesmu “Saule, Pērkons, Daugava”.”
Lelde Bitīte, mūzikas pedagoģe Strenčos: “Uz Dziesmu svētkiem došos kopā ar savu Strenču pūtēju orķestri. Esmu piedalījusies visos Dziesmu svētkos kopš 1985. gada, arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Tātad sanāk, ka šie man būs jau astotie svētki. Noskaņa svētkos saistās ar patiesu vienotību – domās, darbos, sajūtās. Arī ar patīkamu nogurumu un iespēju satikt draugus, kurus kopš iepriekšējiem Dziesmu svētkiem neesmu redzējusi. Ļoti gaidu labus laika apstākļus, jo visu pārējo, lai svētki būtu izdevušies, izdarīsim paši.”
Edmonda Niķe, RSU Stomatoloģijas fakultātes studente Rīgā: “Jā, piedalīšos – dejoju TDA “Uguntiņa”. Šie būs jau mani sestie Dziesmu svētki – vienu reizi tajos piedalījos ar kori, pārējās – ar deju kolektīvu. Svētki saistās, protams, tikai ar pozitīvām emocijām. Man ļoti patīk burvīgā atmosfēra, atrodoties stadionā starp vēl daudziem simtiem citu dejotāju un kopīgi dejojot kādu no skaistajām dejām. Tās ir sajūtas, ko nav iespējams aprakstīt vārdiem, tās var tikai izjust. Dziesmu svētkos gaidu pilnīgi visu, ieskaitot mēģinājumus, jo no tā brīža viss arī sākas – labā kompānijā pavadīta gandrīz nedēļa, gatavojoties kaut kam tik brīnišķīgam!”
Anastasija Čerņavska, studente Dobelē: “Diemžēl šogad nepiedalīšos, jo, kopš sāku studēt augstskolā, korī vairs nedziedu. Par to sirds vai plīst, iedomājoties, ka pirmo reizi nebūšu Dziesmu svētku dalībniece. Uz no-slēguma koncertu diemžēl arī nesanāks aiziet, jo pašlaik esmu praksē ārzemēs. Vispār Dziesmu svētkos esmu piedalījusies vairākas reizes; jāsāk skaitīt, lai atcerētos, – 1. klasē, tad 6. klasē, pa vidu vēl pieaugušo Dziesmu svētki, 11. klasē kopā ar kori biju tikai koru karos. Man šie svētki saistās ar lielu lepnumu un prieka asarām. Ar patiesu kopības sajūtu un varenu izdziedāšanos. Un, tā kā esmu no Jelgavas rajona, ar dzīvošanu Rīgas Amatniecības vidusskolā. No Dziesmu svētkiem parasti visvairāk gaidu svētku gājienu, lielo noslēguma koncertu, priekus un asaras, smieklus, daudz dziedāšanas, lepnumu un visas pārējās pozitīvās emocijas!”
Agnese Pujate, RSU studente Liepājā: “Svētkos piedalīšos ar RSU jaukto kori “Rīga”. Šie man būs pavisam trešie, bet pirmie lielie Dziesmu svētki, jo iepriekšējās reizes esmu bijusi Skolu jaunatnes dziesmu svētku dalībniece. Man Dziesmu un deju svētki saistās ar pozitīvām izjūtām un skudriņām, kas iet pa ķermeni, kad kopkoris dzied Mežaparka estrādē. Labās izjūtas un skudriņas arī visvairāk gaidu no svētkiem.”
Fakti Svētdien, 30. jūnijā, sākas XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV Deju svētki. Pulksten 13.00 – 13.40 notiek svētku atklāšana novados ar Dziesmu svētku karogu pacelšanu, bet 21.30 – lielais atklāšanas sarīkojums Dziesmu svētku parkā Rīgā ar virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanu. Svētki turpināsies līdz 7. jūlijam un beigsies ar svētku gājienu pulksten 9.30 – 15.00 un noslēguma koncertu “Līgo!”, kas Mežaparka Lielajā estrādē sāksies pulksten 19.00 un turpināsies ar sadziedāšanos līdz rītam. Pirmdiena, 8. jūlijs, svētku dalībniekiem ar MK rīkojumu pirmo reizi pasludināta par brīvdienu. |
