Rietumvalstu piecnieks pret “Huawei” iekārtu izmantošanu 2
ASV piedraudējušas pārtraukt dalīšanos ar izlūkošanas informāciju starp tā dēvētajām “Piecām acīm”, ja piecnieka dalībvalstis neaizliedz Ķīnas firmas “Huawei Technologies” ražotā 5G aprīkojuma izmantošanu, jo Vašingtona bažījas, ka firma “Huawei” varētu veikt spiegošanas operācijas Ķīnas valdības interesēs.
Apzīmējums “Piecas acis” attiecas uz izlūkošanas dokumentu slepenības klasifikāciju: “Slepeni – Austrālija/Kanāda/Jaunzēlande/Apvienotā Karaliste/ASV. Tikai acīm” vai “FVEY”. Iedibināta vēl Otrā pasaules kara laikā, sadarbība starp piecnieka valstu izlūkdienestiem ir dziļa un daudzpusīga. Pirmās divas valstis no pašreizējā piecnieka, kas 1946. gadā sāka apmainīties ar izlūkošanas informāciju par ārvalstu sakariem un saziņas kanāliem, bija ASV un Apvienotā Karaliste. Britānijas kriptogrāfiem bija izdevies uzlauzt “Enigma” kodu, ko izmantoja nacistu Vācijas bruņotie spēki, bet ASV atšifrēja Japānas slepeno kodu “Purple”.
1948. gadā tām pievienojās Kanāda, bet 1956. gadā arī Austrālija un Jaunzēlande. Vienošanās paredz, ka piecnieka valstis, lai ietaupītu izdevumus, specializējas izlūkošanas informācijas ieguvē noteiktos pasaules reģionos. “Piecu acu” vienošanās deva iespēju attiecīgo valstu izlūkdienestiem kopīgi izmantot izlūkošanas infrastruktūru un sekot padomju kodolzemūdeņu maršrutiem aukstā kara gados. Piecnieka partnerība un informācijas apmaiņa tika paplašināta pēc islāmistu teroristu uzbrukuma ASV 2001. gada 11. septembrī, pārraugot milzīgu datu apjomu tīmekļa sakaros un sociālajās vietnēs.
Piecnieka sadarbībai izlūkošanas informācijas ieguves jomā starptautiska uzmanība tika pievērsta 2013. gadā, kad bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes darbinieks Edvards Snoudens nodeva laikrakstiem “The Guardian” un “The Washington Post” slepenu informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus. Pēc šīs informācijas noplūdināšanas Snoudens dažas dienas slēpās no ASV varas iestādēm Honkongā, tad izlidoja uz Maskavu, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins viņam piešķīra pagaidu patvērumu, kas ilgst jau sešus gadus.
Šā gada februārī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo brīdināja “Piecu acu” vienošanās dalībvalstis, ka ASV pārtrauks izlūkošanas informācijas apmaiņu, ja tās iekļaus firmas “Huawei” ražotu aparatūru savās “kritiski svarīgās informācijas sistēmās”. Maijā prezidents Donalds Tramps aizliedza ASV valsts iestādēm izmantot “Huawei” aparatūru nacionālās drošības apsvērumu dēļ, bet valsts sekretārs Maiks Pompeo brīdināja Londonu nepieļaut “Huawei” aparatūras izmantošanu Britānijas 5G komunikāciju tīklā. Austrālija un Jaunzēlande jau ir spērušas soļus, lai ierobežotu “Huawei” aparatūras izmantošanu.
Kā raksta britu avīze “The Sun”, savulaik bijušajam ārlietu ministram Borisam Džonsonam, kurš tagad pretendē uz Britānijas premjerministra amatu, bijusi liegta pieeja klasificētai izlūkošanas informācijai, jo izlūkdienestu vadītājiem bijušas bažas, ka viņš varētu nejauši to izpaust.
