Vai piebremzēs mediķu aizplūšanu? Kāds būs algu palielinājums ārstiem un citiem mediķiem 0
Valdība ir izdevusi rīkojumu veselības aprūpes reformas ieviešanai piešķirt 85,3 miljonus eiro, no kuriem 74 miljoni eiro nākamgad tiks atvēlēti to mediķu darba samaksas palielināšanai, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. 8,9 miljoni eiro piešķirti Veselības ministrijas un tās padotības iestādēs strādājošajām ārstniecības personām. Rīkojumam pievienotajās tabulās redzams, kā no jaunā gada mainīsies darba samaksa Valsts asinsdonoru centrā, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, Veselības inspekcijā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) un citās iestādēs. Ātrās palīdzības dienests uz pārējo fona izceļas ar lielu speciālistu mainību tieši darba sarežģītībai neatbilstošās darba samaksas dēļ. Vai finansiālās situācijas uzlabošana varētu piebremzēt šo procesu?
Līdz šim neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts par darba slodzi saņēma 892 eiro, bet no nākamā gada viņa alga pieaugs līdz 1132 eiro, tāpat specializētās brigādes ārstam – no 892 līdz 1132 eiro, bet anesteziologam reanimatologam – no 1144 līdz 1452 eiro. Viens no svarīgākajiem posmiem NMP dienestā ir ārsta palīgi jeb feldšeri, kuriem patlaban par slodzes darbu maksā 890 eiro, bet, sākot ar 2018. gadu, samaksa pieaugs līdz 1093 eiro, bet medicīnas māsām – no 830 līdz 996 eiro.
Katrai no ministrijas padotības iestādēm darba specifika atšķiras, tomēr, salīdzinot darba samaksu ārstiem, feldšeriem un medicīnas māsām visās šajās iestādēs, jāatzīst, ka NMPD mediķi arī pēc darba samaksas palielinājuma par darba slodzi būs sliktāk atalgotie. Piemēram, ārsta alga ieslodzījuma vietās pieaugs līdz 1287 eiro, bet feldšeru – līdz 1093 eiro. Tā būs lielāka nekā ātrās palīdzības mediķiem arī Veselības inspekcijā, Valsts asinsdonoru centrā un citās iestādēs.
Mediķi īsti netic
NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītājs Voldemārs Kokorevičs piesardzīgi raugās uz valdības labo gribu uzlabot ātrās palīdzības dienestā strādājošo finansiālo situāciju. Viņš uzskata, ka speciālistu aizplūšanu no dienesta varētu apturēt tikai tad, ja alga NMPD būtu lielāka nekā slimnīcu stacionāros, jo daudzi mediķi strādājot gan ātrajā palīdzībā, gan slimnīcu nodaļās. “Mēs zaudējām speciālistus, kad tika palielināta darba samaksa slimnīcu uzņemšanas nodaļās, bet mūsu dienestā to neizdarīja. Ilgstoši dzīvojot ar zemām algām, nav iespējams tagad uztaisīt tādu finansiālu lēcienu, lai cilvēki nedotos projām vai nestrādātu vairākās darbavietās,” sacīja reģionālā centra vadītājs.
NMPD Rīgas reģionālā centra reanimatologs anesteziologs Viktors Gorovenko kopā ar ārsta palīgu strādā diennakts režīmā specializētajā brigādē, kas ļoti sarežģītās situācijās dodas palīgā saviem kolēģiem. Viņš uzskata, ka šis algas palielinājums nebūs izšķirošs, lai mediķus noturētu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. “Tas ir niecīgs, un jāteic, ka es pat neticu, ka patiešām to saņemsim. Līdz šim mēs esam “baroti” galvenokārt ar deklaratīviem solījumiem. Tie, kas rīkojumos sola darba samaksas pieaugumu, ļoti labi zina paņēmienus, kā, samazinot piemaksas vai veicot citas darbības, var ar vienu roku iedot, bet ar otru atņemt. Neticu šiem solījumiem, jo esmu pieredzējis, ka tos var nepildīt,” sacīja dakteris Gorovenko.
Konkrētos skaitļus aizstās ar solījumu
Lai dotu mediķiem cerību, ka atalgojums kāps ne tikai nākamgad, bet arī turpmākos divus gadus, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tika panākta vienošanās par pakāpenisku algu palielinājumu trijos gados, norādot konkrētas naudas summas Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta pārejas noteikumos. Vēlāk Ministru kabinets šos skaitļus izsvītroja. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība protestēja pret šādu rīcību un iesniedza no jauna priekšlikumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura to ātri izņēma no likumprojektam iesniegto priekšlikumu saraksta. Arī Saeimas deputātu vairākums, tajā skaitā gandrīz visi mediķi, izņemot opozīcijas deputātus Mārtiņu Šicu un Vitāliju Orlovu, nobalsoja pret konkrētā naudas pieauguma iekļaušanu likumprojektā. “Norādīt konkrētus skaitļus – diemžēl tā nav likuma prakse, jo dzīve ir mainīga un nekad nav iespējams precīzi paredzēt noteiktas naudas summas,” skaidroja deputāts un par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu atbildīgais referents Romualds Ražuks.
Sociālo un darba lietu komisija 3. likumprojekta lasījumam, kas tiks izskatīts 14. decembra plenārsēdē, vienojās ņemt vērā deputātu priekšlikumu aizstāt konkrētos skaitļus ar solījumu, ka nākamajos trīs gados mediķu darba samaksai novirzīs ne mazāk par 40% no medicīnai paredzētā finansējuma. Veselības ministrija informēja, ka šogad darba samaksai ir piešķirti gandrīz 50% no veselības aprūpes budžeta. Nākamgad algām paredzēts 131 miljons eiro un papildus būšot nepieciešami vēl 53,8 miljoni eiro. Kur ņems papildu naudu, neesot zināms.
