Vai picas vedējs deva kukuli policistam? 7
Šis darījums starp picas piegādātāju un diviem ceļu policistiem tā arī varbūt būtu palicis tikai iesaistīto pušu zināšanā, ja vien nebūtu noticis zem televīzijas logiem – TV darbinieki nofilmēja iespējamu kukuļņemšanas gadījumu, kas nu nonācis līdz tiesai.
“Picas Lulū” picas vedēja Kristapa un ceļu policistu Jevgēnija Mileiko un Artūra Homas satikšanos (ja tā to var nosaukt) uz Blaumaņa ielas zem “Rīga TV 24” logiem 2016. gada 23. maijā pustrijos dienā nofilmēja televīzijas puiši, pēc trijām dienām tā parādījās “Rīga TV 24” un joprojām ir atrodama arhīvā (http://play24.lv/video/4238/ikdienas-nejedzibu-apskats-201605260). Nofilmētais bija pamats, lai abus ceļu policistus aizturētu Iekšējās drošības birojs un atstādinātu no amata. Tiesa, darbu policijā abi jaunie vīrieši saglabājuši: Mileiko pēc paša vēlēšanās 2016. gada rudenī atsāka darbu Valsts policijā kā kārtībnieks, bet Homa atgriezies ceļu policijā.
Pret J. Mileiko ierosināja kriminālprocesu par kukuļņemšanu lielā apmērā, par ko draud cietumsods no diviem līdz desmit gadiem, un notiek tiesvedība. Apsūdzētais vainu kukuļņemšanā neatzīst. Pret A. Homu kriminālprocess izbeigts, un viņš lietā ir liecinieks tāpat kā picas vedējs. Ir notikušas divas tiesas sēdes. Otrajā tiesas sēdē, pēc advokātes Ivetas Feldmanes lūguma, tiesnese Dina Bondare noteica slēgtu iztiesāšanas kārtību – esot no Iekšlietu ministrijas informācijas centra saņemts dokuments, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju. Taču arī no vienas tiesas sēdes iegūstams pietiekami daudz informācijas par notikumu. Tiesa, interpretācija par notikušo picas vedējam un policistiem ir kardināli pretēja. Kurai no pusēm ticēt, spriediet paši.
No picas atteicās, bet iedeva grāmatiņu
Kristapam uz mājām pakaļ atbraukuši policisti divas dienas pēc notikušā un aicinājuši sniegt liecības – teikuši, ka esot kaut kāds videomateriāls, kur viņš esot redzams. Ieradies policijā, Kristaps izstāstījis visu, kā bijis. No tiesā dzirdētā un viņa liecībām policijai izmeklēšanas laikā varam restaurēt notikušo picas vedēja acīm.
“Es steidzos. Vedu picas. Mašīnas pa Čaka ielu brauca kolonnā. Kad pārbraucu pāri Čaka un Avotu ielas krustojumam, pamanīju, ka man aiz muguras parādās ceļu policijas automašīna ar signālugunīm. Uz Blaumaņa ielas mani palūdza apstāties. Policists (J. Mileiko. – A. D.) pienāca klāt un sacīja, ka esmu pārbraucis pie sarkanās gaismas, par ko draud 120 eiro soda nauda un četri soda punkti. Sapratu, ka palikšu bez darba, jo man jau bija astoņi soda punkti, kas nozīmē, ka man atņems autovadītāja tiesības un tad vairs nevarēšu vest picas. Piedāvāju policistam picas, bet viņš atteicās. Tad prasīju, vai kā citādi var sarunāt. Policists sāka mīņāties un aizgāja uz policijas automobili. Tad arī es izkāpu un gāju runāt. Vēlreiz prasīju, vai varu kaut ko sarunāt. Saņēmu atbildi, lai es pamēģinot,” stāsta Kristaps. Viņš atcerējies, ka kādreiz piegādājis picas ceļu policistam, kura telefona numuru bija saglabājis. Piezvanījis un lūdzis palīdzību. Tad pēc sazvanītā lūguma iedevis savu telefonu Mileiko. Ko abi ceļu policistu runājuši, nezinot.
Tiesā Kristapa sazvanītais policists liecināja, ka saruna patiešām notikusi. Viņš Kristapam teicis, ka neko nevarot ietekmēt, varot tikai ieteikt, lai palūdzot, ka varbūt iespējams iztikt tikai ar brīdinājumu.
“Kad man ceļu policists atdeva telefonu, viņš teica, lai es runājot. Es nesapratu, ko viņš ar to domā, apjuku. Tad viņš vēl atkārtoja: runā, runā… Pēc brīža policists man deva ceļu satiksmes noteikumu grāmatiņu, lai es ejot uz savu mašīnu un iepazīstos ar noteikumiem. Prasīju: “No kuras lapas?” Viņš pasniedza atvērtu grāmatiņu un norādīja ar pirkstu uz lappuses numuru “60” vai arī pirksts tur bija pielikts – precīzi neatceros. Tur bija kaut kādas ceļazīmes (60. lpp. ir transportlīdzekļu pazīšanās zīmes, 61. lpp., blakuslappusē – rakstīts par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un dzīvniekiem. – A. D.). Atcerējos, ka reiz draugs man stāstīja, ka policisti tā darot, ja gribot naudu. Turklāt tajā lappusē nekas nebija teikts par tām zīmēm, ko neesmu ievērojis vai ko esmu pārkāpis. Arī skaitlis “60” bija precīzi puse no naudas soda, kas man draudēja. Man nebija nekādu šaubu, ka policists grib no manis dabūt 60 eiro. Aizgāju uz savu mašīnu, paņēmu 60 eiro, kas bija aiz auto saulessarga, ieliku naudu noteikumu grāmatiņā, aizgāju pie policista un atdevu. Pēc tam policists izkāpa un pie sava auto bagāžnieka iedeva iepūst trubiņā, lai izmērītu promiles, pēc tam pateica: “Visu labu!” un es devos tālāk,” stāsta picas vedējs. Vēlāk Kristaps policijas izmeklētājam solījis, ka centīsies vairs noteikumus nepārkāpt un nedot policistiem kukuļus. Tai dienā to darījis, jo baidījies palikt bez autovadītāja tiesībām, kas nozīmētu, ka vairs nevarētu rūpēties par sievu, meitu, māti un suni.
Kur jēga riskēt
Interesantu liecību tiesā sniedza J. Mileiko pārinieks A. Homa. Viņš neesot redzējis ne ceļu satiksmes noteikumu grāmatiņu, ne darbības ap to, ne naudu, ne arī to, ka Mileiko runātu pa telefonu. Homa pats esot runājis ar dežūrdaļu, lai saprastu, ko darīt ar autobraucēju, jo, lūk, policistu videoreģistratorā neesot bijis redzams, ka picas vedējs pārbraucis pie sarkanā signāla. Savām acīm gan abi policisti redzējuši, ka automobilis pārbrauc pie sarkanā signāla, turklāt gandrīz izraisa avāriju, bet ar to nebijis pietiekami, lai sodītu. Tāpēc arī beigās nolemts pārbaudīt, vai vadītājs nav alkohola reibumā.
Tomēr, tā kā nav apstrīdams, ka J. Mileiko iedod šoferim ceļu satiksmes grāmatiņu, tiesnese A. Homam pajautāja: “Vai tā ir normāla prakse, ka ceļu policisti dod noteikumu grāmatiņu un liek viņiem doties uz savu automašīnu to lasīt? Tas taču ir liels risks, ka tur kaut ko var ielikt, arī jūsu kolēģi no Iekšējās drošības biroja jūs šādi var pārbaudīt!”
A. Homa: “Tas ir risks, piekrītu.”
Tiesnese: “Kāds, jūsuprāt, būtu autovadītāja motīvs, lai rakstītu iesniegumu par to, ka viņš devis 60 eiro kukuli?”
A. Homa: “Nezinu. Mūsu darbā bieži draud, vēršas pret mums.”
Kur palika 60 eiro?
Lai arī lieta izskatās vienkārša, kā redzams, raiti uz priekšu tā neiet – notikums risinājies jau pirms diviem gadiem, šogad vēl ieplānotas divas tiesas sēdes. Varbūt tajās arī noskaidrosies, kur palika picas vedēja dotie 60 eiro… Prokurore Edīte Jansone par to un lietu vispār komentārus nesniedz.
Ko bija izdevies nofilmēt televīzijas žurnālistiem, skatieties šajā video, sākot no 15 min.30 sek.:
