Vai pesticīdu moratorijs glābs bites? 0
Brisele paziņojusi galīgo lēmumu par divu gadu moratoriju pesticīdiem, kas tiek vainoti bišu nāvē. Vai Latvijas biškopju un rapšu audzētāju attiecībās paredzamas kādas izmaiņas?
Maijā Latvijas zemnieki, agronomi, biškopji, augu aizsardzības speciālisti devās Zemnieku saeimas rosinātajā vizītē uz Vāciju, lai klātienē pārliecinātos par šīs zemes pieredzi rapšu audzētāju un biškopju sadarbībā. Vācija bija viena no pēdējām valstīm Eiropā, kas piekrita balsot par neonikotinoīdu saturošo augu aizsardzības līdzekļu aizliegumu. Tieši šo vielu saturošie pesticīdi lielākoties tiek vainoti bišu populācijas samazinājumā.
Vācijas pieredze
Bernds Olligs apstrādā 110 hektārus Diseldorfas tuvumā. Strādā kooperācijā ar vēl divām saimniecībām un visiem trim kopā viņiem ir 315 hektāru.
Bernds jau piecus gadus strādā tandēmā ar biškopi Fredu Klogetru un, kā abi stāsta, no šīs sadarbības esot tikai ieguvēji. Bitenieka īpašumā ir 50 saimes un viņam pašam nav zemes, kur tām ganīties.
“Es neesmu zemnieks, esmu bitenieks, man ir tikai bites. Manas bites ražo ļoti daudz medus no rapšu laukiem un, darot savu darbu, bites apputeksnē rapsi un palielina tā ražu,” stāsta Freds. Zinātniski pierādīts, ka četras spēcīgas bišu saimes palielina rapšu ražu par vienu tonnu no hektāra. Katra Freda bišu saime saražo 40 – 50 kg medus.
Pirms bišu vešanas uz laukiem viņš piezvanot saimniekam un palūdz atļauju, pēc tam saimju atrašanās vietu piereģistrē publiskā reģistrā. “Es esmu ļoti laimīgs, ka šajā saimniecībā tiek sētas slejas ar ziedošiem augiem. Jo, kad rapsis ir noziedējis, manas bites iet dzīvot tajās un līdz ar to šeit var uzturēties visu gadu,” kaimiņu slavēja Freds. Viņš atzina, ka šīs sadarbības laikā nekad nav bijuši bišu bojā ejas gadījumi pesticīdu dēļ, taču katru gadu 25 – 30% bišu iet bojā varrozes dēļ. “Pesticīdi ir tikai maza, maza daļiņa no biškopības problēmas, galvenā problēma ir varra ērce.”
Augkopis Bernds Olligs miglošanu veic tad, kad bitēm nav aktīvas lidošanas laiks. Miglojums tiek veikts vakarā – no plkst. 21 līdz 23, jo tajā laikā bites aktīvi nelido. Ja ir jāmiglo agrāk, kad bites vēl var būt uz lauka, tiek zvanīts biteniekam, kurš bišu mājām aiztaisa ciet skrejas. Ja nevar pabeigt līdz plkst. 23, tad arī sazinās ar bitenieku, kurš nelaiž ārā bites no rīta. Tiesa, Latvijā skreju aiztaisīšana ir grūti realizējams pasākums, jo mums ir citas konstrukcijas stropi.
Atbildot uz jautājumu, vai bitenieks drīkst bez saskaņošanas rapša laukā ielikt savus stropus, vācietis smējās: lai tik vedot, viņam būšot lielāka raža. Īpaša rapšu lauku reģistra arī Vācijā nav, svarīgāk par visiem reģistriem, kā uzsvēra Vācijas zemnieki, ir savstarpējā komunikācija.
Vācijā bitēm kaitīgos preparātus miglot drīkst tikai līdz plkst. 23, kamēr Latvijā tieši pretēji – bišu aizsardzībai tiek ieteikta tieši nakts miglošana, tas ir, pēc plkst. 22 un līdz plkst. 5. “Ja miglojam naktī, tad otrā rītā bite aizlido un iesēžas indes vannā. Nakts miglošanai rasas dēļ ir tāds pats efekts kā tiešai bišu miglošanai,” uzsvēra Vācijas rapšu audzētājs Bernds Olligs.
Kod, kurā pirkstā gribi, abi sāp
Gan rapši, gan medus ir Latvijas eksporta produkti. Abas nozares Latvijas ekonomikai ir vajadzīgas un viena bez otras pastāvēt nevar. Pieaugot rapšu platībām, pieaug arī bišu saimju skaits un produktivitāte. Turklāt rapsis ir izcils augsnes ielabotājs, tas ar savu sakņu sistēmu irdina augsni un ar zaļo masu atdod barības vielas.
“LA” jau rakstīja, ka atbilstoši Eiropas standartiem Latvijā šobrīd ir tikai 45 profesionālas biškopības saimniecības, kam medus ražošana ir bizness, nevis hobijs, un kuru īpašumā ir 150 un vairāk bišu saimes. Pavisam Lauksaimniecības datu centrā pirms gada bija reģistrētas 71 804 bišu saimes un 3490 bišu saimju īpašnieki. Kamēr Vācijā ir apmēram 80 tūkstoši amatieru biškopju un seši tūkstoši profesionālu dravas īpašnieku, kas kopā apsaimnieko apmēram miljonu bišu saimju. Par profesionālu biškopi Vācijā tiek uzskatīti medus ražotāji, kuriem ir vismaz 300 saimes (Latvijā tādas saimniecības ir tikai astoņas).
Arī rapšu audzētāju mūsu valstī ir apmēram tikpat, cik bitenieku – pērn rapsi savos laukos iesēja 1985 zemnieki 117,5 tūkst. ha platībā. Lauksaimniecības preču galaprodukcijas struktūrā, rēķinot bāzes cenās, pēdējos gadus rapši nodrošina 6 – 8%.
“Zināšanas un cilvēciskās rakstura īpašības – tā ir Latvijas lielākā problēma,” runājot par bišu un rapšu audzētāju savstarpējām attiecībām, teic kooperatīva “Latraps” lauksaimniecības nodaļas vadītāja Līga Ruža.
Viņai piekrīt arī Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Ivars Ādamsons: “Tas, ko mums jāmācās no Vācijas sastaptajiem lauksaimniekiem, – komunikācija. Saimnieki cieši kontaktējas un informē viens otru par savu darbību – biškopis par stropu izvietošanu sējumos, savukārt rapšu audzētājs – par plānoto lauku apstrādi ar augu aizsardzības līdzekļiem.”
Kas notiks tālāk?
Sākot ar 1. decembri, uz diviem gadiem aizliegti pesticīdi, kas tiek vainoti bišu nāves izraisīšanā.
“Latvijas gadījumā tie ir trīs tiametoksāmu saturoši augu aizsardzības līdzekļi. Viens no šiem preparātiem no reģistra būs jāanulē, bet citu vairs nebūs atļauts izmantot neprofesionālai lietošanai.
Problēmas ir ieviest un izpildīt prasību – līdz šā gada 30. novembrim izlietot augu aizsardzības līdzekļu krājumus un no 1. decembra aizliegt lietot un izplatīt ar šiem neonikotinoīdiem kodinātu sēklu, kas paredzēta sēšanai atklātā laukā,” skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktore Inese Margeviča.
Arī viņa tāpat kā zemnieki apšauba, vai šis Eiropas Komisijas lēmums samazinās pesticīdu ietekmi uz bišu populāciju, jo vairāk tiks lietoti citi insekticīdi. “Katrā gadījumā slodze uz vidi no augu aizsardzības līdzekļiem kopumā palielināsies,” piebilda speciāliste.
Šobrīd ne Latvijā, ne Eiropā nav alternatīvas kodnes sēklu kodināšanai augiem kaitīgo organismu ierobežošanai (rapsis, kukurūza u. c.). Latvijā šis lēmums rada situāciju, ka mums nav alternatīvas arī bumbieru lapu blusiņas, kas šobrīd ir kļuvusi par problēmu bumbieru stādījumos, ierobežošanai (smidzinot).
Lai izpildītu Briseles lēmumu, tiks aizliegti 3. reģistrācijas klases lietojumi, paredzot tikai 2. klases lietojumus (profesionāļiem), kuri arī savukārt tiks rediģēti – izņemot ārā smidzināšanu labībā, kā arī, piemēram, ābelēs, bumbierēs, ķiršos, plūmēs u. c. (atstājot tikai lietojumu pēc ziedēšanas), tomātiem, gurķiem būs atļauta tikai lietošana siltumnīcās.
Lai mazinātu lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz vidi, lauksaimnieku organizācijas šobrīd gatavo priekšlikumus diskusijai par nakts miglošanas aizliegumu.
