Vai pēc drona pazušanas Latvijas-Krievijas pierobežā Latvijā “nejauši” nenokritīs Krievijas raķete? 24
Tv24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” saņemts skatītāja jautājums, vai pēc nesen notikušā incidenta, kura laikā Latvijas-Krievijas pierobežā tika zaudēti sakari ar dronu un, iespējams, tas piezemējās Krievijas teritorijā, nevarētu sagaidīt atbildi no Krievijas puses ar “nejaušu” raķetes piezemēšanos Latvijas teritroijā.
Vēlreiz atgādinu, ka mēs vēl nezinām, vai tas drons tiešām piezemējās Krievijas teritorijā, atbild Anita Pizele, pulkvežleitnante, Zemessardzes štāba virsniece, piebilstot, ka tas bija novērošanas drons un nerada draudus.
Savukārt, ja mūsu teritorijā ielido raķete, kas, protams, rada draudus, tas uzskatāms par uzbrukumu. “Bet mēs jau neuzbrūkam,” viņa uzsver.
Un mums ir pretgaisa aizsardzības iekārta, kas šādu raķeti notrieks vienā rāvienā, piebilst žurnālists Ansis Bogustovs.
Jau ziņojām, ka drona pazušana Latvijas-Krievijas pierobežā pamatā tiek saistīta ar tehniskiem iemesliem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.
Viņš pastāstīja, ka aizsardzības resors ļoti aktīvi izmanto dronus, sevišķi pierobežā, lai nodrošinātu nepieciešamo faktu konstatāciju valsts aizsardzībai.
“Ja ļoti intensīvi ekspluatē kādas tehniskas ierīces, tad ir neizbēgami, ka notiek šāda veida incidenti,” sacīja Kalniņš, akcentējot, ka notikuma iemesli tiek ļoti spēcīgi analizēti, lai uzlabotu tehnisko stāvokli.
Jautāts, vai drona nokrišana varētu būt saistīta ar kādiem tehniskiem iemesliem, vai cilvēcisku kļūtu, NBS komandieris norādīja, ka patlaban lielā mērā ticis konstatēts, ka tie ir bijuši tehniskie iemesli. NBS ir sazinājušies ar ražotāju, lai uzlabotu drona tehnisko kvalitāti.
Kalniņš uzsvēra, ka pazudušais drons nesaturēja nekādus atmiņas failus un nenesa specifiskas ierīces.
Kā ziņots, aizsardzības resorā ir sākta dienesta izmeklēšana, lai noskaidrotu precīzus iemeslus, kāpēc nedēļas nogalē militārajās mācībās tika zaudēta kontrole pār novērošanas dronu, kas varētu būt nokritis Krievijas teritorijā, informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Sestdien tehnisku iemeslu dēļ NBS zaudēja sakarus ar bezpilota lidaparātu, kas mācībās “Namejs 2023” tika izmantots sauszemes novērošanai Latvijas-Krievijas pierobežā.
Kā informēja Aizsardzības ministrija (AM), sakari ar lidaparātu pārtrūka Latvijas teritorijā, un tā potenciālo nosēšanās vietu noteica iepriekš uzņemtā lidojuma trajektorija un vēja virziens. Ir liela varbūtība, ka novērošanas lidaparāts nosēdās Krievijas teritorijā.
Kā skaidro AM, ņemot vēra Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvijas ārējo robežu, gaisa telpas un teritoriālo ūdeņu uzraudzīšana tiek veikta pastiprinātā režīmā. Tāpat NATO sabiedrotie rotācijas kārtībā nodrošina gaisa telpas patrulēšanas misiju virs visām Baltijas valstīm, norāda AM.
AM aģentūrai LETA skaidroja, ka drons nebija militāri bruņots, bet tas bija paredzēts novērošanai. Lai izvairītos no jebkādas notikumu eskalācijas, Ārlietu ministrija ir informējusi Krieviju par notikušo, kā tas pieņemts starptautiskā praksē. Vienlaikus “nav izslēgts, ka Krievijas propaganda varētu šo jautājumu pasniegt sev vēlamā gaismā,” teica AM pārstāvji.
Komentējot to, vai lidaparāts varētu vēl apdraudēt gaisa telpu, AM teica, ka pēc pilnīgas sakaru pārtrūkšanas Latvijas teritorijā bezpilota lidaparāts ieslēdza ārkārtas nosēšanās režīmu. Savukārt sīkāku informāciju par bezpilota lidaparāta tehnisko specifikāciju ministrija atteicās sniegt.
