Vai patieso vilku populācijas stāvokli slēpj datos? 1
Katru sesto gadu, kā to paredz Biotopu direktīva, dalībvalstīm jāziņo par dažādu populāciju sugu stāvokli, īpašu uzmanību pievēršot dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvoklim. Dalībvalstīm līdz pagājušā gada augustam bija jāiesniedz ziņojumi par periodu no 2013. līdz 2018. gadam. Šos ziņojumus tagad vērtē un pārskata ES.
Ņemot vērā sākotnējos ziņojumus, Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) ir veikusi sākotnējo analīzi, īpašu uzmanību pievēršot sugu aizsardzības statusam, populāciju tendencēm, kā arī dzīvotņu stāvokļiem attiecībā uz Eiropas lielo plēsēju sugām.
Kopumā jāsaka, ka individuāli statusa novērtējumi lielākajai daļai lielo plēsēju sugu ir diezgan konstanti un ar minimālām izmaiņām. Tomēr īpaši interesanta ir ES vilku populācija.
Vilku populācija, izplatība un dzīvotnes
2018. gada ziemā Beļģijā pēc simt gadu prombūtnes atgriezās vilks, tādā veidā iezīmējot īpašu mirkli – vilks ir atgriezies visās Eiropas kontinenta valstīs. Pašlaik vilks ir plaši izplatīts un sekmīgi vairojas, nodrošinot populācijas apjoma pieaugumu. Bet vai šis pieaugums arī tiek atspoguļots atskaitēs? No vienas puses, jā. Kopš pirmā ziņojuma (2001.–2006. gads) tam pievienotas divdesmit jaunas vilku populācijas. Divdesmit! 2019. gada ziņojumos kopumā uzskaitītas 45 dažādas vilku populācijas.
Vēl vairāk – vilku populācija, dzīvotnes un izplatība (īstermiņa) tiek vērtēta kā pieaugoša un pozitīva. Lai gan Eiropa ir kontinents, ko visvairāk ietekmējusi cilvēku radīta fragmentācija, vilku populāciju tendences ir stabilas vai pat pieaug gadu griezumā. Tas iespējams tādēļ, ka vilks ir ļoti adaptīva suga.
Tomēr šīs kopumā pozitīvās tendences netiek atspoguļotas kopējā populāciju aizsardzības statusā attiecībā uz ģeogrāfisko populāciju izplatību. Tieši aizsardzības statuss ir ļoti svarīgs katras konkrētas populācijas kontekstā, jo nosaka to, vai noteiktā valstī vilkus būs iespējams apsaimniekot. Par spīti tam, ka vilku populācijām, pēc jaunākā ziņojuma, klājas labāk, labvēlīgais aizsardzības statuss ir samazināts no 58% (2007.–2012. gadā) uz 40%. Vienlaikus vilku populācijas ar nelabvēlīgu aizsardzības statusu ir palielinājušās no 39% uz 43%.
Tādēļ pamatots ir jautājums – vai pieaugušais populāciju lielums un izplatība vienlaikus atspoguļo arī sugas novērtējumu ziņojumā? Atbilde ir – nē!
Tas, ka populācijas ir pieaugušas, un arī tas, ka palielinājusies to izplatība pēdējos gados, praktiski vispār netiek atspoguļots dalībvalstu sugu novērtējumā. To skaidro ar nezināmas izcelsmes datiem, dažādām metodēm vai arī šajā ziņošanas periodā uzlabotām novērtēšanas metodēm, kā tas ir Bulgārijas gadījumā.
Salīdzinot otrā un trešā perioda ziņojumus, ir skaidrs, ka vilku populācija Bulgārijā ir pieaugusi, bet kopējais secinājums valsts ziņojumā ir tāds, ka nākotnes perspektīvas šai populācijai ir sliktas un iespējams, ka populācija vispār izzudīs. Iekļaujot ziņojumā jaunu populāciju, piemēram, to, kas pēdējo gadu laikā parādījusies Luksemburgā, nav iespējams to pašlaik novērtēt kā populāciju ar labvēlīgu aizsardzības stāvokli, un tas tā arī vēl būs kādu laiku, līdz ar to pieaug to populāciju skaits, kuru stāvokli nevar uzskatīt par labvēlīgu.
Visu šo dažādo iemeslu dēļ ir radies maldinošs iespaids par kopējo vilku populācijas stāvokli Eiropā.
Kopumā jāsaka, ka vilku populācijas Eiropā atjaunojas ar vēl neredzētiem tempiem, bet šis secinājums nesaprotamā veidā ir pazudis kopējā informācijas gūzmā nepareizas interpretācijas dēļ. Vācijā vilku skaits pēdējo gadu laikā ir dramatiski pieaudzis, tāpat vilks ir parādījies tur, kur tas nav redzēts simt gadus, bet šķiet, ka ar to nepietiek, lai pozitīvi novērtētu tā izplatības tendences.
Aicina iesniegt informāciju par vilku un lūšu izplatību
Valsts meža dienests turpina ievākt informāciju par vilku un lūšu izplatību, izmantojot mūsdienām atbilstošas neinvazīvas tehnoloģijas. Šajā procesā ir aicināti iesaistīties mednieki un arī citi interesenti, iesūtot attēlus, ja mežā vai medību platībās ir fiksētas vilku un lūšu klātbūtnes pazīmes, un tās vietas GPS koordinātas, kur klātbūtnes pazīmes bijušas. Valsts meža dienests pateicas par jau izrādīto atsaucību, saņemot informāciju par lielajiem plēsējiem, kurai ir liela nozīme vilku un lūšu populācijas stāvokļa vērtēšanā.
Kā iesniegt informāciju par plēsējiem
• Kā fiksēt un iesūtīt šo informāciju? Pamanot medību platībās vilka vai lūša klātbūtnes pazīmes (pēdas, ekskrementus vai noplēstu dzīvnieku), tās jānofotografē (piemēram, ar viedtālruni). Pēdas nospiedumam pievieno objektu (lineālu, zīmuli, šķiltavas vai kādu citu priekšmetu), kas ļauj spriest par pēdas izmēru.
• Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai informācijā par fotogrāfiju (foto faila rekvizītos) fiksētos atrašanās vietas GPS koordinātas. Lai tas izdotos, pirms foto uzņemšanas jāaktivizē ierīces GPS atrašanās vietas atzīmēšanas funkcija un nedaudz jānogaida (!), citādi GPS koordinātas var nefiksēties vai arī fiksēties ar lielu novirzi. Lai precīzāk noteiktu atrašanās vietu, vēlams aktivizēt arī mobilo datu pieeju. Šajā ziņā ir ērti izmantot bezmaksas viedtālruņa lietotni NoteCam, kas parāda fiksētās GPS koordinātas uzņemtajā fotogrāfijā.
• Fotogrāfijas, nemainot failu oriģinālos nosaukumus, nosūta pa e-pastu [email protected] vai [email protected]. Ja GPS koordinātas foto faila rekvizītos fiksēt tomēr neizdodas, tās var pievienot e-pastā arī citādā veidā.
• Valsts meža dienests būs pateicīgs arī par vilku un lūšu novērojumiem no automātiskajām meža fotokamerām ar pievienotu novērojuma laiku un GPS koordinātām. Šī informācija netiks izmantota, lai noteiktu kameras atrašanās vietu, tā tiks izmantota TIKAI lielo plēsēju populāciju stāvokļa novērtēšanai.
• Valsts meža dienests cer uz ieinteresētību informācijas fiksēšanā un vākšanā par lielajiem plēsējiem.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
