16. gs. pirmās puses mākslinieka Heinriha Votera kokgriezuma kopijā – ironija par tikumības jostas pielietojuma efektivitāti: dāma, izvilkusi atslēgu no sava pavecā vīra somas, atdod to gados jaunajam mīlniekam.
16. gs. pirmās puses mākslinieka Heinriha Votera kokgriezuma kopijā – ironija par tikumības jostas pielietojuma efektivitāti: dāma, izvilkusi atslēgu no sava pavecā vīra somas, atdod to gados jaunajam mīlniekam.
Foto: AKG-IMAGES/SCANPIX

Par šo sievietes apģērba elementu dzirdētas neskaitāmas leģendas. Vai tikumības jostas patiešām ir bijušas? 13

Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Šis ir tāds ļoti savdabīgs viduslaiku sievietes apģērba elements, par kuru dzirdētas neskaitāmas leģendas. Tiesa, lāgā nemaz nav zināms: vai patiešām bijušas tā dēvētās tikumības jostas, kuras savām sievām uzģērbuši bruņinieki, dodoties kādā ilgākā karagājienā?

Vācu profesors Albrehts Klasens apgalvo, ka tas, visdrīzāk, tomēr esot mīts. Kaut vai tāpēc vien, ka šādas ierīces tā dēvētais pretseksuālais efekts ir gaužām apšaubāms, kuram lāgā neticēja jau pašos drūmajos viduslaikos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Klasens paudis, ka ideja par tikumības jostu radusies renesanses laikmetā, un tā, visdrīzāk, ir literāra izdoma vai vienkārši pietiekami asprātīgs joks, kam nav nekā kopīga ar realitāti.

Foto: SHUTTERSTOCK

Savā nesen izdotajā monogrāfijā Klasens centies pierādīt, ka neskaitāmās tikumības jostas, kas izstādītas daudzos muzejos un ilustrētas dažādās grāmatās, patiesībā izgatavotas krietni vēlāk, proti, 18. vai pat vispār tikai 19. gadsimtā.

Un – tikai un vienīgi publikas izklaidēšanas nolūkā, turklāt visvairāk šim nolūkam noderot tieši mūsdienās, kad jau kā minēto muzeju eksponāti sekmē uzturēt spēkā baisos nostāstus par viduslaikiem.

Savukārt saistībā ar tiem rakstiskajiem avotiem, kuros par tikumības jostām gluži nopietni tomēr vēstīts jau viduslaikos, tā esot jāsaprot kā alegoriska detaļa, kas vairāk norādot uz tajā laikā ārkārtīgi izplatīto viedokli par iedzimto sieviešu nekrietnību, nevis par kaut ko vēsturiskajai patiesībai pielīdzināmu.

Foto: SHUTTERSTOCK

Līdz ar to jāsecina, ka patiesībā cilvēce ar tikumības jostām sākusi izklaidēties burtiski tikai pēdējās desmitgadēs, un arī ne jau nu nolūkā cīnīties par augstu sievišķo tikumību, bet gan runājot kā par rotaļlietu pikanto veikalu “tikai pieaugušajiem” plauktiem.

Neskatoties uz to, kā uzsvēris Klasens, šis mīts joprojām ir ļoti dzīvelīgs, un to apliecina pietiekami liels daudzums šai tematikai veltīto grāmatu, rakstu un tagad jau arī videomateriālu, kuros pilnā nopietnībā uzturētas spēkā savulaik izdomātās leģendas un pasakas par tikumības jostām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.