Vai pašvaldības ir tuvu izputēšanai? Saeimā asi strīdi par internātskolu uzturēšanu 0
Latvijas Pašvaldību Savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis apgalvo, ka nodokļu sistēmas reformas dēļ “pašvaldības nonāks finanšu kraha priekšā”, tāpēc valstij vajadzētu atteikties no nodoma pārtraukt internātskolu finansēšanu. Savukārt Finanšu ministrijas speciālisti iebilst: valsts nākamgad būtiski palielinās dotāciju vietējām varām, tāpēc par saviem grūtdieņiem tām jāspēj gādāt pašām.
Pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar Vides un reģionālās attīstības ministriju aprēķināt, cik naudas būtu nepieciešams, ja valsts arī nākamgad turpinātu apmaksāt maznodrošināto un bāreņu uzturēšanos internātskolās.
Tādejādi vēl atlikušajām internātskolām tika dota cerība, ka vēl nākamajā gadā tās saņems valsts finansējumu.
Šodien šajā pašā komisijā noskaidrojās, ka iespēju turpināt valsts iesaisti internātskolu uzturēšanā, ministrijas neredz. Kā līdz šim,tā arī turpmāk, valsts turpinās maksāt atalgojumu pedagogiem, taču tikai tiem, kuri strādā klasē. Internātu uzturēšanas izmaksām, tostarp internāta skolotāju algošanai, jāpaliek uz pašvaldību pleciem.
Pret to asi iestājās pašvaldību pārstāvji, kuri norādīja, ka daļa pašvaldību izglītībai vien jau tagad tērē pusi sava budžeta un veic lielus ieguldījumus izglītības iestāžu infrastruktūrā.
Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisarova toties teica, ka nākamgad valsts dotācija pašvaldībām būs 104 miljoni, kamēr šogad tikai 21 miljons. Kopumā vietējo varu ieņēmumi pieaugs par 80 miljoniem.
Turklāt ministriju pārstāvji sagatavotie dati liecina, ka internātskolu uzturēšana neaizņem lielu pašvaldību budžeta īpatsvaru.
Visvairāk par esošās kārtības pastāvēšanu cīnās Balvu un Kandavas novadi. Aprēķināts, ka Balvu pašvaldībai Tilžas internātskolas uzturēšana paņemot vien 1,5 procentus no tās kopējā budžeta, bet Kandavas pašvaldība internātskolai atvēlot 5,4 procentus no budžeta.
Šie novadi ir vienīgie, kuri līdz šim nav līdzfinansējuši pedagogu atalgojumu, paļaujoties, ka valsts pilnībā apmaksās arī internāta pedagogu darbu, kamēr, piemēram, Rīga Lastādijas internātpamatskolā jau tagad apmaksā pat 37 procentus pedagogu darba.
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (Jaunā vienotība) norādīja, ka pašvaldībām pašām jāgādā par bāreņu un maznodrošināto bērnu uzturēšanu.
M. Pūķis toties sacīja, ka “nav lietderīgi likvidēt internātskolas, kamēr nav skaidrības par iekļaujošo izglītību”, proti, par to, kā bijušie internātskolu audzēkņi iekļausies parastajās skolās, par to, vai pedagogs spēj vienlaikus strādāt ar dažādiem bērniem utt..
Kā zināms, izmaiņas internātskolu finansēšanā ir tikai viena problēma, otra ir, ka nākamajā mācību gadā šāda tipa skolas vairs vispār nevarēs pastāvēt.
Internātskolu aizstāvji uztraucas, ka bērni no riska ģimenēm “parastajās” skolās izglītību nespēs iegūt.
IZM pārstāvji gan uzsvēra, ka internātskolas var reorganizēties un turpināt sniegt līdzīgus pakalpojumus kā līdz šim. Protams, nu jau par pašu pašvaldību naudu. Tāpat pašvaldības aicinātas iesaistītas Eiropas struktūrfondu finansētā projektā “Pumpurs”, kam ir sociālas un/vai mācību grūtības.
No 1325 internātskolu audzēkņiem puse šobrīd ir bāreņi vai bez vecāku gādības palikuši bērni, kā arī izglītojamie no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm.
Tā kā pašvaldību pārstāvji sūdzējās arī par to, ka daļa vietējo varu nemaksā par “saviem” bērniem, kas mācās citu novadu internātskolās, Finanšu ministrija apņēmusies sagatavot un nākamajā valdības sēdē virzīt izskatīšanai Ministru kabineta noteikumus, kas skaidrāk noteiks pašvaldību pienākumus maksāt par bērnu uzturēšanos internātskolā.
Sākotnēji valsts vēlējās pārtraukt internātskolu finansēšanu no 2017. gada, bet reiz jau piekāpās un pagarināja pārejas periodu. Dēļ valdības apņemšanās pārtraukt finansēt internātskolas un atteikties no šādām izglītības iestādēm kopumā 2017. gadā darbību pārtrauca trīs internātskolas, bet šogad – piecas. Piecas internātskolas slēgtas pavisam, bet trīs – reorganizētas.
Pagājušajā nedēļā lēmumu par Liepājas internātpamatskolas slēgšanu no nākamā gada 1. augusta pieņēma arī Liepājas pašvaldība.
Tur uzskata, ka skolas skolēniem būs iespējams saņemt sociālu un pedagoģisku atbalstu, arī mācoties cita veida skolās.
Ar to, ka komisija nav piedāvājusi iespēju saglabāt vismaz atlikušās internātskolas, nav apmierināta Nacionālās apvienības frakcijas deputāte Inguna Rībena, kura līdz rītdienai cer atrast domubiedrus un uzrakstīt likumprojektu, kas ļautu internātskolām darboties līdz 2020. gadam. “Nav jācērt visas galvas, varbūt tās var ārstēt,” spriež I. Rībena.
Latvijā vēl darbojas 6 internātskolas.
Liepājas internātpamatskolā kopējais audzēkņu skaits 67, no citām pašvaldībām atbraukušie tur ir 7 audzēkņi. Tilžas internātpamatskolā kopējais audzēkņu skaits ir 106, no citām pašvaldībām atbraukušie tur ir 34. Rīgas Lastādijas internātpamatskolā kopējais audzēkņu skaits ir 154, no citām pašvaldībām atbraukušie tur ir 24. Cieceres internātpamatskolā kopējais audzēkņu skaits ir 155, no citām pašvaldībām atbraukušie ir 26 audzēkņi. Savukārt Kandavas internātvidusskolā kopējais audzēkņu skaits ir 323, no citām pašvaldībām atbraukušie ir 31. Rīgas Mūzikas internātvidusskolā kopējais audzēkņu skaits ir 333, no citām pašvaldībām atbraukuši ir 65 audzēkņi.
