Foto: LETA/Edijs Pālens

Vai pašvaldības gatavas krīzei, ja civilā aizsardzība vienmēr bijusi pabērna lomā? 0

Par to, kāpēc Civilās aizsardzības sistēma Latvijā pēdējos gados ir regresējusi, komentāru sniedz Māris Možvillo, 13. Saeimas deputāts (frakcija “Neatkarīgie”), partijas “Par cilvēcīgu Latviju” valdes priekšsēdētājs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

– Civilā aizsardzība vienmēr bijusi pabērna lomā, jo nekas slikts jau nenotiek. Eiropā valda miers. Visi kari, kas notiek, ir tālu no mums. Nekādas lielas ekoloģiskas katastrofas, piemēram, nākošā Černobiļa, nav bijušas. Kā pie mums tas ir pierasts – ja problēma nav aktuāla, to pabīdām tālāk. Nelaime nenāk brēkdama – tai ir jāgatavojas.

Igauņi ir izvēlējušies patversmju stratēģiju, ka cilvēki koncentrējas vienuviet.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvija ir gājusi citu ceļu – ka katastrofas gadījumā tiek iesaistīti spēki, lai cilvēkus no šīm vietām maksimāli evakuētu. Izbūvēt bumbu patversmi ir finansiāli ļoti dārgi, vienkāršāk ir attīstīt mobilitāti un ātrās reaģēšanas rīkus.

Faktiski Civilās aizsardzības komisijas ir jāveido katrā pašvaldībā. Pašvaldības ir sniegušas atbildes Saeimas komisijai par savu gatavību civilai aizsardzībai, kur var uzslavēt Jelgavas valstspilsētu, ir arī citas centīgas pilsētas.

Bet piemēram Smiltenes novads nav iesniedzis vispār neko.

Mēs nemācāmies no situācijas, kur Salacgrīvā pirms gada smagā mašīna iebrauca dzīvojamā mājā un uz Via Baltika maģistrāles izlija videi kaitīgas vielas. Limbažu novada vadītājam Dagnim Strauberga kungam bijis ilgi jāzvanās, lai saprastu, kurš atbrauks un savāks šo ķīmisko vielu.

Atbrauc ugunsdzēsēji un saka, ka mēs nevaram lietot putu līdzekli, jo nezinām, kāda ķīmiska reakcija tam sekos…

SAISTĪTIE RAKSTI