Vai pašvaldībām nāksies slēgt iestāžu durvis spiedīgo finanšu apstākļu dēļ? Komentē Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis 58
“Ņemot vērā to, ka pēdējos gados pašvaldībām ir samazinājies finansējums, apzināti ir mainīta iedzīvotāju nodokļu proporcija, ir mazinājusies valsts daļa pašvaldību izlīdzināšanas fondā, un rezultāts ir tāds, ka ar kredītiem vien vairs attīstība nav iespējama,” sarunā par 2024. gada plānoto pašvaldību budžetu, TV24 raidījumā “Dienas personība” saka Gints Kaminskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs.
“Šobrīd arī skatoties uz nākošo gadu, ir dažādi lēmumi pieņemti. Un viens no tādiem ietekmīgajiem lēmumiem ir arī minimālās algas palielināšana, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem uz pašvaldību budžetiem tie papildus ir 34 miljoni eiro. Tā summa krājas kopā. Teiksim, 14 miljoni ienāk caur iedzīvotāju ienākuma nodokli – paliek 20 miljoni. Procentu maksājums, kas šogad vien bija papildus 30 miljoni, kas bija vajadzīgs.
Kopīga prioritāte mūsu valstij ir izglītība. Pedagogu atalgojums, ko maksā valsts, arī pašvaldību pusē ir pedagogu atalgojums, kas ir jāmaksā, un tur vēl ir plus 42% salīdzinoši ar šo gadu.
Attiecīgi pakalpojumu izmaksas, mēs šeit pat par inflāciju nerunājam. Deinstitucionalizācijas jautājumi, kas pārnāk un pašvaldību pleciem, ar nākamo gadu tas ir pašvaldību jautājums, tie arī ir apmēram plus 25 miljoni eiro. Un, neskatoties uz to, ka ir pieaugums 7,9% pašvaldību pusē, vidējais nepieciešamais pieaugums ir krietni mazāks,” skaidro viņš.
“Pirmais plāns, kas atnāca uz sēdi, kurā gandrīz visas Latgales pašvaldības ir sliktajā situācijā – Krāslava, Augšdaugava, Preiļi, Rēzekne novads – papildus parādās arī Kuldīga, parādās Talsi. Tā ir šī sistēma, kad metodiski līdzekļi tiek samazināti. Ja pašvaldību pusē samazināja līdzekļus, tad it kā kaut kur vajadzētu būt ieguldījumiem, un teritorija un valsts kopumā no tā būtu ieguvusi, bet mēs redzam, ka šī ieguvuma nav. Līdz ar to veidojas situācija, kad pašvaldībām ir jāturpina vērtēt, ko tad vēl samazināt,” stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs.
Viņš norāda, ka pēdējos gados pašvaldības jau to ir darījušas, gan samazinot štatus, gan ekonomējot komunālos līdzekļus pilsētvidē, taču vairs to nav iespējams darīt:
“Tāpēc arī mūsu priekšlikums jau pirms pirmajām sarunām ar Finanšu ministriju bija par papildus līdzekļiem 17 pašvaldībām, kuras ir viskritiskākajā situācijā. Tajā brīdī bija vajadzīgi vairāk nekā 10 miljoni. Bet arī pārējām pašvaldībām ir problēmas. To visu, ko es stāstīju, tas attiecas uz visu Latviju.”
Kaminskis saka paldies premjerei par izpratni, kura uz Pašvaldību savienības domi atnākusi ar piedāvājumu par septiņiem miljoniem palielināt 19 pašvaldībām līdzekļus, taču norāda, ka tas arī ir nepietiekami, tomēr tas ir solis uz priekšu.
Reaģējot uz spiedīgo situāciju pašvaldību budžetos, vai var pienākt brīdis, kad pašvaldības vairs nespēs iedzīvotājiem nodrošināt pakalpojumus un daļai iestāžu uz laiku nāksies aizvērt savas durvis?
Kaminskis uzskata, ka tas būtu nepieņemami un to nedrīkst pieļaut:
“Kopumā to nedrīkst pieļaut un es ļoti ceru, ka tas nenotiks. Tāpēc mēs arī esam vienojušies ar finanšu ministriju, ka uzreiz pēc budžeta pieņemšanas ir jāatrisina jautājums par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.
Mēs redzam, ka šobrīd šī finanšu izlīdzināšana ir nepilnīga un nenodrošina pašvaldībām stabilu bāzes budžetu, lai varētu nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus.”
