Foto – LETA

Vai pašvaldībām būtu jānosaka ierobežojumi kāpt uz ūdenskrātuvju ledus? 0

Alvīne Dundure, 
pensionāre:
 “Kaut kas tik tiešām jādara, jo cilvēki nudien ir zaudējuši galvu. Kāpj uz ledus, kaut redz, ka nāve nemitīgi rēgojas zem kājām. Es tikai šaubos, vai naudas sods ko atrisinās, – ja bļitkotājam vien pieci lati kabatā, par soda nomaksu viņš domās vismazāk.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

Var jau sodus likt, bet, domājams, vairākums tos nemaksātu. Varbūt labāk likt šos pārgalvjus pie darba – tagad tik daudz saimniecisku darbu priekšā – sakoptu apkaimi, kapsētas, sabiedriskā transporta galapunktus. To vismaz var piespiest izdarīt, bet likt samaksāt naudu, kuras nav, ir neiespējami. Turklāt šādā gadījumā ieguvumi būtu dubultā – sakopta vide un pārmācīti noteikumu pārkāpēji.”

 

Anna Klementjeva, 
grāmatvede:
 “Es domāju, ka ierobežojumi jānosaka obligāti, jo katru gadu saskaramies ar vienām un tām pašām problēmām – cilvēki noslīkst, valstij jātērē nauda glābšanai. Aizliegumu jau sen vajadzēja ieviest kādās likuma normās. Par sodu gan grūti teikt, jo tagad daudz bezdarbnieku, kas nez vai spētu soda naudu samaksāt. Varbūt sākotnēji vajadzētu izvietot vairāk brīdinājuma izkārtņu un aktivizēt pašvaldības policijas reidus gar ūdenstilpēm.”

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Andors Miltiņš, 
IT speciālists:
 “Droši vien vajadzētu. Tas gan vairāk būtu attiecināms uz bērniem, jo pieaugušais atbild par sevi pats un var pieņemt lēmumu – kāpt vai nekāpt uz ledus. Taču nedrīkst aizmirst, ka bērni mācās no pieaugušajiem, tāpēc būtu jāierobežo arī viņi. Par soda apmēru gan grūti teikt. Sodu sistēma varētu aptuveni līdzināties braukšanai sabiedriskajā transportā bez biļetes. Bīstams apkārtējiem šis cilvēks nav, taču pro­blēmas rada. Tāpēc pirmo reizi varētu iztikt ar brīdinājumu, nākamajā reizē jau piemēro naudas sodu. Nosacīti sakot, bļitkotāji, manuprāt, ir labāk situēti par bezbiļetniekiem, tāpēc ledus ekstrēmistiem būtu jāpiemēro augstāki sodi. Tiesa gan, ne tik radikāli kā par kūlas dedzināšanu, kad vaininieks apdraud arī citus.”

 

Eduards Jakubovskis, 
darbojas reklāmas nozarē:
 “Ierobežojumus vajag. Kādiem simt latiem vajadzētu būt soda naudas summai, tas daudziem liktu padomāt – kāpt uz ledus vai labāk izvairīties no tā. Tiesa, uzreiz jādomā par to, lai šos pārkāpējus kāds arī uziet, pieķer un arī soda. Mums taču ir virkne noteikumu, kas ir tikai uz papīra. Pa ielām pastaigā tiek vesti suņi, kas nokārtojas, kur pagadās, un saimnieki aiz viņiem nesavāc. Turpat dežurē pašvaldības policists, kas, to redzot, pagriežas uz citu pusi un izliekas neredzam. Un tā norma, kas paredz sodu par šādu rīcību, paliek vienīgi lielajā likumu papīru kaudzē, bet praksē nedarbojas. Tāpēc arī šajā bezbailīgo bļitkotāju gadījumā vajadzīgi reāli kontrolieri, nevis tikai formāls sods.”

 

Inta, 
strādā skaistumkopšanas salonā:
 “Domāju, ka jā. Taču šaubos, vai ierobežojumi būtu jāiekļauj pašvaldību noteikumos, labāk valsts mēroga likumos. Tāpat kā ceļu satiksmes noteikumi paredz aizliegumus, kas uzliek atbildību par sevi un citiem uz ceļa, tāpat vajadzētu likumu, kas ierobežo kāpšanu uz ledus. Ja sods būtu paliels – vismaz simts latu –, cilvēki atturētos no sava bīstamā hobija. Ikdienā bļitko tādi, kam nav darba, pensionāri un citi, kam daudz brīva laika, bet tie, kam tas ir hobijs, dodas organizētos braucienos un, manuprāt, ir krietni piesardzīgāki. Tāpēc galvenā auditorija ir pirmie.”

 

Aldis Blūms, 
noliktavas vadītājs:
 “Dabas vērotājiem prāta ir vairāk. Galvenā riska kategorija ir bļitkotāji, un, manuprāt, viņiem ierobežojums būtu vienaldzīgs. Ierobežot šo rīcību vajag, bet šaubos, vai tas vedīs viņus pie prāta. Varbūt daļu, taču ne visus. Tāpat kā bezbiļetniekus pilsētas transportā. Simts latu par šādu rīcību varbūt liktu daļai apsvērt, vai tomēr labāk nenopirkt zivi tirgū. Cilvēkam jau vienmēr šķiet, ka ar viņu nekas slikts nenotiks, taču, redz, katru gadu kāds tomēr noslīkst. Pats uz ledus nekāpju, tāpēc man nav žēl – lai maksā par savu bezbailību kaut 200 un vairāk latu.”

Reklāma
Reklāma

 

Fakti

* Pēdējās nedēļās Latvijas ūdenskrātuvju ledū ielūzuši vairāki desmiti cilvēku.

* Marta nogalē Rīgas līcī no krasta atlūza un Rīgas līcī tika ieskaloti divi lieli ledus gabali, uz kuriem atradās vairāk nekā 200 cilvēku, galvenokārt zemledus makšķernieki.

* Rīgas dome saistošajos noteikumos plāno paredzēt iespēju liegt kāpt uz nedroša ledus.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.