Vai pastāv iespēja aiziet pensijā 60 gadu vecumā, ja darba stāžs ir 30 gadi? 0
Runājot par pensijas laiku, daudziem aktuāls ir arī jautājums, vai ir kādi izņēmumi un pastāv iespēja aiziet pensijā 60 gadu vecumā, ja darba stāžs ir 30 gadi? TV24 raidījums “Uz līnijas” atbildi lūdza sniegt Egitai Garajai, VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītājai.
Viņa sniedza izvairīgu atbildi, vien norādot, ka “likums paredz vairākas kategorijas, kuras var doties pensijā agrāk – to starpā ir ir daudzbērnu vecāki vai bērnu-invalīdu vecāki, bet kopīgā iespēja visiem ir pensionēties priekšlaicīgi – tas ir, divus gadus pirms pensijas vecuma, šobrīd tas ir 63 gadu vecumā.”
Parlaments tostarp janvārī noraidīja opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) priekšlikumu, kas paredzēja 1991.gada barikāžu dalībniekiem noteikt atvieglojumu pensijas piešķiršanai, paredzot priekšlaicīgu pensionēšanos divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas.
Valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls deviņos mēnešos pieaudzis par 17,4%
Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pagājušā gada deviņos mēnešos pieaudzis par 17,4% jeb 1,225 miljardiem eiro, septembra beigās veidojot 8,285 miljardus eiro, ziņo Latvijas Banka.
Tostarp ieguldījumu rezultātā valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls 2024.gada deviņos mēnešos pieaudzis par 723,815 miljoniem eiro, bet no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņemtā naudas summa veidoja 1,613 miljardus eiro. Vienlaikus VSAA izmaksātās un izmaksājamās naudas summas veidoja 1,111 miljardus eiro.
Valsts fondēto pensiju aktīvo, sabalansēto un arī konservatīvo plānu vidējais ienesīgums pērn deviņos mēnešos bija pozitīvs, tostarp aktīvo pensiju plānu ienesīgums kopš gada sākuma bija 11,7%, sabalansēto plānu ienesīgums bija 6,4%, savukārt konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija 4,3%.
2024.gada septembra beigās ieguldījumu portfelis bija 8,343 miljardu eiro apmērā, tostarp lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (77,1%) un parāda vērtspapīriem (18,5%).
Latvijā veiktie ieguldījumi pagājušā gada septembra beigās veidoja 664,255 miljonus eiro jeb 8% no kopējiem ieguldījumiem. Salīdzinājumā ar 2023.gada beigām Latvijā veikto ieguldījumu apmērs pieaudzis par 10,9% jeb 65,505 miljoniem eiro.
No visiem ieguldījumiem 95,9% jeb 8,001 miljards eiro bija izvietoti Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, tostarp lielākā daļa bija izvietoti Īrijā – 50,3% no kopējā ieguldījumu apmēra, Luksemburgā – 18,8% un Lietuvā – 4,6%.
2024.gada septembra beigās valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 309 592 dalībnieki, tostarp 76,9% bija pievienojušies obligātā kārtā.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
