Vai pārtikas ražotāji atbalsta “Manabalss.lv” iniciatīvu samazināt PVN pārtikai? 0
Ilona Āboliņa, SIA “Nissi” (ražo tvaicētus dārzeņus, zaļumus, garšaugus) komercdirektore: ”Jautājums ir, par cik procentiem notiek samazinājums. Ja tas atkal ir 1 – 2%, pircējs nekādas pārmaiņas nejutīs. To lieliski redzējām, kad pievienotās vērtības nodokļa (PNV) likme nesen tika pamazināta no 22% uz 21% – neviens to reāli nejuta.
Es šāda līmeņa samazinājumu sauktu par populistisku gājienu. Turklāt cik visa šī 1% nodokļa maiņa izmaksāja!? 40 miljonus labāk būtu bijis novirzīt pensionāriem, trūcīgām ģimenēm. Domāju tā – ja maizei, pienam, dārzeņiem un citiem pamata produktiem PVN samazinātu līdz 9 – 12%, kā tas ir attīstītajās valstīs, tad, bez šaubām, mēs visi to izjustu savos maciņos. Taču nav jēgas māžoties ar 1 – 2%, vai nu samazina divreiz, vai nemaz. Tas, kādas dārzeņu un garšaugu produkcijas cenas varētu būt turpmāk, atkarīgs no pieprasījuma, saražotā apjoma, laikapstākļiem utt. Šobrīd nekas neliecina, ka cenas ļoti strauji kāps, taču arī zemākas nekļūs, jo dārgāka būs gan degviela, gan elektrība, gan dabas gāze.”
Guntis Piteronoks, Rēzeknes gaļas kombināta padomes priekšsēdētājs: “Niecīgu PVN samazinājumu pārtikai gala produktu pircēji visdrīzāk nejustu, tas notiktu tādā gadījumā, ja PVN samazinājums pārtikai būtu daudz lielāks, piemēram, Vācijā PVN samazinātā likme ir 5%. Nozīmīgāks būtu sociālā nodokļa samazinājums, tad būtu iespējams palielināt darbinieku algas. Ja runājam par cenu tendencēm, tad, ņemot vērā, ka palielinās cenas gan graudaugiem, gan citām izejvielām, kas nepieciešamas gaļas ražošanā, prognozējam, ka gaļas izstrādājumu cenas varētu augt par 10 – 15%.”
Normunds Skauģis, maizes ceptuves SIA “Lāči” īpašnieks: ”Jautājums par PVN ir jāskata kontekstā ar visu uzņēmējdarbības vidi un visiem citiem nodokļiem mūsu valstī, nevis atrauti. Ja mēs krasi samazinātu PVN, ļoti lielas naudas summas valsts nesaņems, un tās būs jākompensē no citiem līdzekļiem, jo pārdošanas apjomi tik krasi nepieaugs. Mūsu valsts ir maza un ar atvērtu ekonomiku. Mums ir svarīgi, lai tūristi mūsu valstī atstātu pēc iespējas vairāk naudas. Samazinot PVN likmi, valsts ienākumi no šā nodokļa strauji pazeminātos. Kopumā PVN samazināšanas jautājums ir aktuāls tikai mazāk turīgajai sabiedrības daļai, jo tā ir visjūtīgākā. Taču to var risināt arī citādi, piemēram, ar ienākuma nodokļa atlaidēm. Mums vajadzētu raudzīties, kas notiek citu Eiropas valstu ekonomikā. Tur PVN likmes nesamazina, bet jau spriež par samazināto likmju palielināšanu, jo redzams, ka nav kur ņemt trūkstošos līdzekļus. Ja mēs šobrīd nodokli samazinātu, tā būtu liela kļūda, jo Eiropas Savienība, iespējams, izdomās pieņemt regulējumu, ka tik mazas PVN likmes vairs nebūs un tās visām dalībvalstīm jāpaaugstina līdz kādam noteiktam līmenim. Tad var gadīties, ka mums jārausta PVN likme ik pēc gada. Manuprāt, šobrīd šis jautājums ir politisks, bet ne ekonomiski pareizi izsvērts. Tā ir vienkārši cilvēku tracināšana. Runājot par maizes cenu, viss notiek, kā prognozēts – maizei cena lēnām ceļas par dažiem santīmiem uz kukulīti, taču nekas katastrofāls nenotiks, jo pasaules ekonomikas stagnācijas un Eiropas krīzes dēļ izejvielas un resursi dramatiski nesadārdzināsies.”
Ilze Bogdanova, AS “Smiltenes piens” izpilddirektore: ”Kā patērētājs es PVN samazināšanu atbalstu, bet kā ražotājs – diez vai, jo makroekonomiski tas nav nekāds izdevīgums. PVN jau maksā gala patērētājs. Domāju arī, ka iepriekšējais PVN samazinājums par 1% nebija vajadzīgs, jo tas cenās faktiski neatspoguļojās. Prognozējot turpmāko attīstību, piena produktiem, visticamāk, gaidāms cenu kāpums, jo piena ražotāji vēlas saņemt par pienu vairāk. Govju barība, degviela – viss kļūst dārgāks. Un, tā kā piens ir kvotu produkts, mēs būsim spiesti par to maksāt tik, cik zemnieki prasīs.”
