Vai paredzētās nodokļu izmaiņas palielināsies bezdarbu, aplokšņu algas un nevienlīdzību sabiedrībā? 16
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ceturtdienas valdības lēmumi, kuros tika izskatītas izmaiņas 2021. gada valsts budžetu pavadošajos nodokļu likumprojektos, pavadījuši negatīvi ieinteresēto pušu komentāri. Tas nozīmē, ka valdībai nav izdevies panākt kompromisus ar nodokļu izmaiņu visvairāk skartajām sociālajām un profesionālajām grupām.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka
dažas no budžeta likumprojekta paketē iekļautajām nodokļu izmaiņām sekmēs ēnu ekonomikas un bezdarba palielināšanos, palielinās nevienlīdzību un radīs daudz lielāku neprognozējamību uzņēmējiem.
Runa ir par minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ieviešanas kārtību, no LTRK viedokļa nepārdomātajām izmaiņām alternatīvajos nodokļu režīmos, kā arī citu nodokļu nesamērīgu pieaugumu.
Atbilžu uz galvenajiem jautājumiem nav
LTRK atbalsta valdības kursu uz pilnvērtīgāku sociālo apdrošināšanu, taču pret konkrētajiem pasākumiem tai ir virkne iebildumu. Pirmkārt, šī organizācija uzskata, ka šāda mēroga reformai ir izvēlēts nepiemērots laiks, jo Covid-19 dēļ ekonomika tāpat bremzējas, tādēļ tā būtu jāpārceļ gadu vēlāk.
Otrkārt, tiek paustas bažas, ka izveidosies situācija, kad uzņēmēji nespēs prognozēt savu preču un pakalpojumu pašizmaksu, jo likumprojekts paredz, ka uzņēmums uzzinās maksājamā VSAOI apmēru reizi ceturksnī – tas tiks aprēķināts, balstoties uz iepriekšējo trīs mēnešu datiem.
Treškārt, LTRK uzskata, ka šie riski radīs gan vēlmi likvidēt nepilnā laika darba vietas un atlaist tajās strādājošos, gan arī veicinās uzņēmēju pāreju uz ēnu ekonomiku (lasi – aplokšņu algu izmaksu).
Visbeidzot, ceturtkārt, LTRK ieskatā valdība tā arī neesot spējusi atbildēt uz jautājumu,
ko sīkajam biznesam un pašnodarbinātajiem darīt ar minimālajām VSAOI iemaksām tajos brīžos, kad saimnieciskās darbības ieņēmumu nav vai tie ir mazi.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Risinājums ir Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas radīts brāķis, kurš sabojā kopumā pareizu ideju. Tāpat mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms tiek piesaukts kā galvenā problēma, jo radot milzīgu cilvēku grupu, kura ir sociāli neaizsargāta.
Patiesībā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) statistikas datiem, maksimums trīs procenti no visiem Latvijā nodarbinātajiem strādā tikai MUN režīmā – tātad tā nav sistēmiska problēma.
Neviens valdības arguments neiztur nopietnu analīzi – ne it kā darbinieku sociālā neaizsargātība, ne it kā iespējamie konkurences kropļojumi un nodokļu optimizācija,” “Latvijas Avīzei” komentēja J. Endziņš.
Radošās savienības noskaņotas kareivīgi
Otrs asais konflikts izveidojies ap radošajām profesijām un autoratlīdzību saņēmējiem. Lai gan valdība piedāvā saglabāt autoratlīdzību saņēmējiem nosacīto jeb attaisnoto izdevumu normas 25 un 50% apmērā atkarībā no nozares, kas bija viens no domstarpību cēloņiem, tomēr nav panākta vienošanās ne par autoratlīdzību režīma izmaiņām, nedz arī par VSAOI iemaksām un to, ko darīt, ja ieņēmumu nepietiek minimālās 170 eiro lielās VSAOI iemaksas veikšanai.
Valdība gan piedāvā 1,7 miljonu lielu kompensāciju radošajām personām un medijiem, kas palīdzētu piemēroties pārmaiņām un ko varētu dalīt caur Kultūrkapitāla fondu, taču radošās savienības šo kompromisu noraida.
Radošajām savienībām vispār neesot saprotams, kādēļ jau tā novājinātajai kultūras nozarei būtu jāpiedāvā nodokļu reforma, kas situāciju pasliktina vēl vairāk.
Latvijas norādīja – lai gan 1,7 miljoni kompensācija pusgadam (paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā) pirmajā mirklī šķiet aptuveni adekvāta summa, tomēr iebildumus izraisa citi šī priekšlikuma aspekti.
“Saskaņā ar valdības piedāvājumu no 1000 eiro pasūtījuma, atskaitot nodokļus un attaisnotos izdevumus, māksliniekam dzīvošanai paliks 270 eiro,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” teica Mākslinieku savienības priekšsēdētājs Igors Dobičins.
Kultūrkapitāla fonds radošo personu vidē nebaudot pietiekamu autoritāti, norādot uz “draugu būšanu” fonda lēmumos. “Valdības piedāvājums nodokļu ziņā atgādina Amerikas kolonizācijas laikus, kad indiāņiem atņemtās zemes vietā tika piedāvātas segas un alkohols,” bija viņa vērtējums.
Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze uzsvēra, ka galvenā problēma tomēr slēpjoties līdzekļu nepietiekamībā – neesot nekādas pārliecības, ka palīdzību saņemšot visi.
“Mums jau ir nelāga pieredze ar šī gada palīdzību pandēmijas laikā – pabalstu piešķiršanas nolikumos bija “salikti” bieži vien nesaprotami šķēršļi – lai tos saņemtu, vajadzēja reģistrēt saimniecisko darbību, vajadzēja būt smieklīgi maziem ieņēmumiem un citi. Rezultātā, lai gan nauda ir, jau trešo reizi tiek sludināta pieteikšanās uz to, jo ir tādi šķēršļi, ka ļoti nedaudzi spēj tos pārvarēt,” teica A. Jundze.
Turklāt 1,7 miljonu eiro piedāvātā palīdzība attiecoties tikai uz nākamo gadu, bet kas notikšot 2022. un nākamajos gados, vaicā A. Jundze. Viņaprāt, pareizi būtu krīzes laikā nepasliktināt autoru jau tā sarežģīto finansiālo situāciju, nevis vispirms to pasliktināt un tad domāt par veidiem, kā tomēr “noturēt uz ūdens”.
Konflikta risināšanai radošās apvienības gatavojas vērsties pie Eiropas Savienības Sociālo un darba lietu komisāra Nikolā Šmita, lai sūdzētos par to, ka radošās nozares tiek novestas nabadzībā un nepietiekami finansētā Latvijas kultūras nozare ir apdraudēta.
Valsts budžets 2021. gadam un to pavadošo nodokļu likumprojektu pakete otrajā un galīgajā lasījumā Saeimā tiks izskatīti 23. novembrī.
