Vai pārāk bieži izjūti dusmas un aizkaitinājumu? Speciālistu padomi mentālās veselības uzlabošanai 0
It kā jau nekas īpašs nav noticis, un dzīve rit kā ierasts, tomēr pēkšņi pamani, ka arvien biežāk pārņem aizkaitinājums, sarūgtinājums un neapmierinātība, savukārt enerģijas un spara šķietami kļūst arvien mazāk. Par ko liecina negatīvās emocijas un kā ikdienā parūpēties par mentālo veselību, tās profilaksi? Par to portālam LA.LV stāsta kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, narkoloģe Ilze Maksima un aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Lai diendienā pilnvērtīgi funkcionētu, cilvēkam ir nepieciešamas itin visas emocijas, turklāt nebūt nav labu vai sliktu, vai nepareizu emociju, taču var būt veselīgi un neveselīgi to izpaušanas veidi. Rūpējoties par mentālo veselību, ir būtiski prast emocijas pamanīt un atpazīt, jo tās ir mūsu sargi – katra var signalizēt par riskiem vai ieguvumiem emocionālajam līdzsvaram.
“Runājot līdzībās, gādāšanu par mentālo veselību var salīdzināt ar rūpēm par skaistu smaidu – mēs ne tikai reizi gadā dodamies pie zobārsta un higiēnista, bet arī ieguldām rūpes un darbu zobu ikdienas kopšanā. Līdzīgi katru dienu vajadzētu rūpēties arī par mentālo veselību – veltīt mirkli laika, lai ieklausītos sevī un saprastu, kā jūtos, par ko šīs emocijas varētu liecināt un kā varu sev palīdzēt,” skaidro KBT terapeite Maksima.
“Nav jau tik slikti” – kad sevi jāpārliecina pārmēru bieži
Sarūgtinājums, aizkaitinājums, neiecietība, aizvainojums, bažas un apjukums ir vien daži no šķietami īslaicīgu un pārejošu emociju piemēriem, kas it kā nešķiet draudīgi, tomēr noteikti nav atstājami bez ievērības.
Ja atkal un atkal pieķer sevi, sev pašam pārliecinoši iegalvojot, ka “nav jau tik slikti”, “citiem ir grūtāk”, “šis ir jāpaveic, lai tur plīst vai lūst”, tas var būt vēl viens signāls, ka kaut kā ir par daudz un nepieciešams veikt izmaiņas. Terapeite Maksima uzsver, ka ir būtiski kļūt par uzticamības personu pašam sev, kādam, kas tic, ka es spēju, varu, man tas ir pa spēkam, un ar mīlestību rūpēties par sevi.
Arī dusmas un sarkasms ir veselības sargi
KBT terapeite Maksima stāsta, ka visām emocijām ir vieta un arī tā dēvētās, “negatīvās” emocijas patiesībā var būt mūsu sargi un aizstāvji. Piemēram, cinisms, sarkasms un pesimisms ir bieži sastopamas aizsargreakcijas, kas līdz ar atsvešināšanos un efektivitātes kritumu var signalizēt par izdegšanas sindromu.
Lai laikus atpazītu brīdinājuma signālus, ir būtiski attīstīt prasmi ieklausīties sevī un novērot savas emocijas. Ko iesākt ar novērojumiem? Cilvēks var gan pats apdomāt risinājumus, gan vērsties pie kāda drauga, tuvinieka vai profesionāļa, ar ko aprunāties, kā tas situāciju redz “no malas”, un kopīgi aprunāties par pārmaiņu scenārijiem.
Tikt galā ar mazu liesmu ir vieglāk nekā ar ugunsgrēku!
Lieliski, ja izdodas atpazīt arvien mazākus emociju signālus un radušos samezglojumus laikus atšķetināt – jo ātrāk tos ievērosi, jo vieglāk tas būs paveicams. Tāpat ir būtiski, lai netrūkst individuālo spēka resursu, kas palīdz situāciju atrisināt. Nerisināti jautājumi var ne vien radīt riskus mentālajai labsajūtai, bet, arvien krājoties, izraisīt lavīnas efektu, kam, vienā brīdī gāžoties, var ciest fiziskā veselība, attiecības un profesionālā joma, turklāt atgūšanās pēc tam ir nesalīdzināmi ilgāka.
“Mentālās veselības stiprināšanai var līdzēt arī dabas veltes, piemēram, nomierinošas tējas, kā vīgriezes, piparmētras, melisas, vilkābeles vai māteres tēja. Baldriāns var palīdzēt mazināt trauksmi, kas saistīta ar akūtu stresu, tas atvieglo iemigšanu, kā arī uzlabo miega kvalitāti. Līdzīga iedarbība ir arī lavandas ēteriskās eļļas kapsulām.
Organisma vispārējai veselībai un imunitātei palīdzēs C un D vitamīni, tāpat arī B grupas vitamīni un jo īpaši B1, B6, B12. Magnijs, dzelzs, cinks un jods veicinās kognitīvās funkcijas un palīdzēs uzturēt garīgās darbaspējas, savukārt ginkgo bilobas ekstrakts veicinās perifēro asins cirkulāciju, kas saistīta ar smadzeņu darbību un atmiņas uzlabošanos,” tā terapeites teikto papildina “Apotheka” sertificētā farmaceite Fleišmane.
Farmaceite atgādina, ka rūpes par mentālo labbūtību iet roku rokā ar fizisko veselību, tāpēc ieteicams īpaši pieskatīt savu dienas ritmu un nostabilizēt ieradumus, lai tiešām tiek paēstas pilnvērtīgas maltītes, uzņemot optimālu daudzumu vitamīnu un minerālvielu, dzerts ūdens, atvēlēts laiks fiziskajām aktivitātēm, ievērots regulārs diennakts ritms un miega higiēna.
Turklāt aktivitātes var pat pielāgot atbilstoši emocionālajam noskaņojumam, piemēram, aizkaitinājumu sublimēt intensīvākos spēka treniņos, aktīvā mājas tīrīšanā, kaut dārza dobju rakšanas darbos, vai, jūtot, ka nepieciešams laiks pārdomām, doties garākā pastaigā vai velobraucienā.
