Skaidrīte Ābrama: Vai par privātu negodprātību? 1
Skaidrīte Ābrama Konkurences padomes priekšsēdētāja: Pēdējo pāris gadu laikā vairums Konkurences padomes (KP) atklāto pārkāpumu ir aizliegtas vienošanās starp publisko iepirkumu pretendentiem.
To skaits nemazinās, un katrs no jauna atklātais pārkāpums iezīmē drūmu ainu – īstenojot dažādas shēmas, uzņēmumi izvairās no savstarpējas sāncensības. Savukārt pasūtītāji nesaņem tos labumus, ko nodrošina uzņēmumu konkurences, un kas arī ir publiskā iepirkuma jēga un pamatuzdevums. Un te nav runa tikai par zemākām cenām, bet arī par citiem konkurences rīkiem – kvalitatīvāku piedāvājumu, ātrākiem izpildes termiņiem, izdevīgākiem garantijas nosacījumiem un tā tālāk.
Karteļa vienošanās, ko šogad atklājām starp diviem būvniecības uzņēmumiem, kas piedalījās ES fondu finansētu būvdarbu iepirkumos, vienlaikus ir gan īpašs, gan simptomātisks gadījums. Simptomātisks, jo kārtējo reizi atklāj, ka iepirkumu pretendenti “shēmo”. Šajā gadījumā abu uzņēmumu piedāvājumus gatavoja viens uzņēmums – SIA “RCI Gulbene” –, attiecīgi pats izvēloties, kurš uzvarēs un kurš startēs tikai fiktīvi. Turklāt gadījumā, kad uzvarēja otrs pretendents, 100% darbu kā apakšuzņēmējs izpildīja pati SIA “RCI Gulbene”, kas ar iepirkuma uzvarētāju par šādu izlīdzēšanu norēķinājās, samaksājot 3% no iepirkuma summas.
Īpašs šis gadījums ir tāpēc, ka pirmo reizi Latvijā pārkāpums tika atklāts, pateicoties iecietības programmas ziņojumam. Tas nozīmē, ka pārkāpuma dalībnieks pirmais pēc savas iniciatīvas informēja KP par dalību pārkāpumā, par to saņemot pilnīgu atbrīvojumu no soda. Savukārt otram pārkāpējam KP piemēroja 125 001 EUR sodu, turklāt likums paredz, ka šis uzņēmums gadu nevarēs piedalīties publiskos iepirkumos.
Vairumā veco ES dalībvalstu un arī Eiropas Komisijas līmenī šādi tiek atklāti praktiski visi smagākie karteļi – saņemot informāciju no pārkāpēja. Latvijā šis ir pirmais gadījums. Lai arī neloloju ilūzijas, ka arī mēs turpmāk visus pārkāpumus atklāsim šādi, tomēr ir skaidri redzams, ka konkurences kultūra un uzņēmumu zināšanas Latvijā nu jau ir pietiekami augstas, lai pārkāpumu dalībniekiem būtu jārēķinās – arī viņu biedri var izvēlēties iecietības programmu.
