Vai par pērtiķu bakām jāsāk uztraukties arī Latvijā? Saruna ar ārstu Pēteri Apini
63
Pasaules medijus ir pārlidojuši šausmu stāsti par pērtiķu bakām. Cik tas baisi un cik lielā mērā šīs bakas skar arī mūs, uz dažiem jautājumiem lūdzu atbildēt mūsu portāla ekspertu, ārstu Pēteri Apini.
Izstāsti, cik nopietni mums jāuztraucas par pērtiķu bakām?
Jautājums patiesībā ir jāuzdod profesoram Ugam Dumpim. Viņš savu disertāciju ir izstrādājis Āfrikā par endēmiskām infekcijas slimībām, viņš ir viens no pasaulē zināmākajiem endēmisku infekciju speciālistiem. Esmu redzējis vienu viņa rakstveida atsauci, kurā nekādu bažu par pērtiķu bakām nebija, un ar sev raksturīgo nopietna cilvēka humoru profesors bija norādījis, ka bažu nav, ja vien nav mērķis doties uz Kongo demokrātisko republiku un nodoties seksam ar vīriešiem.
Bet Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors pasludinājis pērtiķu baku uzliesmojumu par starptautiska mēroga ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā?
Ģenerāldirektors Tedross Gebreiesuss (Tedros Adhanom Ghebreyesus) ir atbildīgs par visu pasauli, ne tikai par mums.
Viņš pats dzimis un audzis Āfrikā, Etiopijā, 7 gadus strādājis par Etiopijas veselības ministru, un var saprast viņa pastiprināto interesi par Āfrikas sabiedrības veselības problēmām. Un viņu reāli satrauc pērtiķu baku epidēmijas uzliesmojums Kongo Demokrātiskajā Republikā un citās Āfrikas valstīs.
Lielā mērā ārkārtas situācija PVO noteica, jo nekavējoties ir nepieciešams finansējums vismaz 15 miljonu ASV dolāru apmērā, lai atbalstītu uzraudzības, sagatavotības un reaģēšanas pasākumus Āfrikā. PVO ir piešķīrusi 1,45 miljonus ASV dolāru no PVO Ārkārtas fondu līdzekļiem, bet ārkārtas stāvokļa noteikšana ļauj organizācijai vērsties pēc palīdzības pie starptautiskiem donoriem, kas šobrīd nozīmē Eiropas valstis. PVO aicina līdzekļu devējus finansēt visas vajadzības, kas saistītas ar pērtiķu baku diagnostikas, ārstniecības un vakcinācijas pasākumiem.
Nozīmīgs aspekts, protams, ir saslimšanas gadījumu skaita palielināšanās pašā Kongo demokrātiskajā republikā, kur šogad līdz šim ziņoto saslimšanas gadījumu skaits ir pārsniedzis pagājušā gada kopskaitu – esot vairāk nekā 15 600 gadījumu un 537 nāves gadījumu.
Jau pērn Kongo demokrātiskajā republikā parādījās un strauji izplatījās jauns vīrusa celms, vienkāršoti sauksim to par 1b, kas, izplatās galvenokārt ar seksuālu sakaru starpniecību (nu kā to pateikt politkorekti) vīrietim ar vīrieti, seksā izmantojot anālo atveri, bet šogad šis vīrusa celms plaši izplatījies arī kaimiņvalstīs Burundi, Kenijā, Ruandā un Ugandā.
Vēl nesen pērtiķu bakas reti tika novērotas ārpus Centrālās un Rietumāfrikas, kur veselības aprūpes pieejamība (nu atkal man jāizsakās iespējami politkorekti) ir ļoti ierobežota. Iespējams, medicīnas un medicīnas zinātnes neesamības dēļ Centrālāfrikā mūsu zināšanas par slimības epidemioloģiju ir nepietiekamas. Vairums pērtiķu baku infekciju ir vieglas un izzūd bez ārstēšanas, tāpēc vairums saslimušo cilvēku var nevērsties pēc palīdzības, bet es pieļauju, ka Kongo demokrātiskajā republikā viņi nevēršas pie ārsta, jo viņiem vienkārši nav ārstu. Man škiet, ka statistisko saslimšanas gadījumu skaits atspoguļo tikai smagāk saslimušos.
Un trešais aspekts, kāpēc PVO bija jāpasludina ārkārtas stāvoklis, bija nepieciešamība palīdzēt Āfrikas valstīm ar vakcīnām. PVO sadarbojas ar valstīm un vakcīnu ražotājiem attiecībā uz iespējamiem vakcīnu ziedojumiem un koordinē savu darbību ar partneriem. Ārkārtas stāvoklis ļauj vakcīnas, diagnostikumus, terapijas līdzekļus iegādāties citiem partneriem (piemēram, Apvienoto Nāciju Bērnu fonds UNICEF) priekš nabadzīgajām Āfrikas valstīm. ar piebildi – lai gan ar pērtiķu bakām var inficēties ikviens, uzliesmojums galvenokārt izplatīts starp vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem.
Vai Tu esi bijis Kongo demokrātiskajā republikā?
Nē. Toties tur ir bijis Lato Lapsa un uzrakstījis grāmatu “Muzungu vismelnākajā Āfrikā”. Ir vērts izlasīt šo grāmatu, lai iegūtu priekšstatu par vienu no nabadzīgākajām un medicīnas jomā atpalikušākajām zemeslodes daļām ar ļoti augstu saslimstību ar HIV/AIDS, ēdmaņas trūkumu bērniem un īsu paredzamo dzīves laiku. Āfrika joprojām tiek stigmatizēta, daudzas Āfrikas valstis strauji attīstās, bet Kongo demokrātiskā republika ir nabadzīgajā galā.
Tad pastāsti – kas ir šis vīruss un kādu baisu slimību izraisa!
Pērtiķu bakas ir visai reta tropiska zoonotiska vīrusu slimība, kas endēmiski izplatīta Centrālajā un Rietumāfrikā, to izraisa zoonotisks dubultās DNS vīruss no Poxviridae dzimtas, Chordopoxvirinae apakšdzimtas un Orthopoxvirus ģints. Nemēģināšu iedziļināties vīrusu celmos, bet šobrīd dominē Rietumāfrikas celmu grupa, kas ir mazāk nāvējoša par Centrālāfrikas celmiem.
Pērtiķu baku vīruss ir līdzīgs baku (Varicella) vīrusam un pērtiķu bakas izraisa bakām līdzīgu slimību. Vēsturiskie dati liecina, ka vakcinācija pret bakām aptuveni 85 % aizsargā pret pērtiķu bakām. Tomēr pēc baku globālās izskaušanas 1980. gadā, kopš rutīnas vakcinācija pret bakām vairs nebija indicēta, tagad nekādas imunitātes pret baku vīrusiem cilvēkiem nav.
Nosaukums “pērtiķu bakas” cēlies no vīrusa sākotnējās atklāšanas pērtiķiem Dānijas laboratorijā 1958. gadā, bet patiesais pārnesējs ir kaut kāda džungļu vāvere vai citi Āfrikas grauzēji, kas, starp citu, Kongo demokrātiskajā republikā tiek lietoti uzturā.
1970. gadā Kongo demokrātiskajā republikā pirmo reizi tika diagnosticētas pērtiķu bakas cilvēkiem. Pagājušā gadsimtā saslimušie un mirušie galvenokārt bija mazi bērni, kas cieta no uztura nepietiekamības un dažādām vielmaiņās slimībām, kā arī grūtnieces. Pērtiķu baku infekcija grūtniecības laikā ir saistāma ar iespējamu intrauterīnu augļa nāvi.
Pirmais uzliesmojums ārpus Āfrikas tika reģistrēts 2003. gadā, kad Amerikas Savienotajās Valstīs no Āfrikas tika ievesti mājdzīvnieki. Šis uzliesmojums bija saistīts tikai ar vīrusa pārnesi no dzīvnieka uz cilvēku.
Pērtiķu baku vīrusa pārnešana ārpus endēmiskajām teritorijām un transmisija no cilvēka uz cilvēku tika konstatēšana 2022. gada maijā, tad visā pasaulē bija liels pērtiķu baku uzliesmojums, un līdz 2022. gada 23. augustam 97 dalībvalstīs sešos Pasaules Veselības organizācijas (PVO) reģionos tika ziņots par 42 807 saslimšanas gadījumiem un 12 nāves gadījumiem.
Toreiz – 2022. gadā pērtiķu baku 2 celms ārpus Āfrikas globālais uzliesmojums nesamērīgi skāra jaunus un veselus vīriešus, kuriem ir dzimumsakari ar vīriešiem, galvenokārt no turīgām valstīm, kuriem iespējamība saslimt ar komplikācijām un nomirt bija daudz mazāka nekā grūtniecēm, bērniem, HIV slimniekiem vai cilvēkiem ar novājinātu imunitāti no nabadzīgajiem endēmiskajiem reģioniem.
Bet kādi ir simptomi, ja nu cilvēks saslimst ar pērtiķu bakām?
Par pērtiķu bakām būtu jāsāk domāt pacientiem ar vezikulāri-papuloziem izsitumiem pēc 3-4 dienu drudža, vīriešu seksa ar vīrieti un cirkšņa limfadenopātiju un čūlām pie anālās atveres vai dzimumlocekļa.
Vispārēji simptomi – drudzis, muskuļu sāpes (mialģija), sāpes kaklā, nogurums, mutes un rīkles bojājumi, plaši izsitumi un sistēmiski simptomi.
Vidējais drudža ilgums ir kādas 8 dienas un vidējais izsitumu ilgums – 12 dienas.
Attiecībā uz laboratoriskajiem izmeklējumiem slimniekiem tiek konstatēts paaugstināts transamināžu līmenis, zems urīnvielas slāpekļa līmenis asinīs, hipoalbuminēmija, leikocitoze un trombocitopēnija.
Vīrusu konstatē visos ķermeņa šķidrumos – serumā, limfā, siekalās, urīnā, spermā un maksts šķidrumā. Vienmēr ar PCR metodei pozitīvi pret vīrusu ir paraugi, kas iegūti no anoģenitālajiem rajoniem.
Pērtiķu bakas ir izplatītas to personu vidū, kam ir vairāki seksuālie partneri. Šiem pērtiķu baku slimniekiem ir arī ļoti augsta incidence paralēli slimot ar sifilisu, herpes vīrusu, hlamīdijām un gonoreju.
Bet kāpēc tāds satraukums, ja jau tikai pumpas, drudzis un muskuļu sāpes?
Ir jau arī mirušie. Ar pērtiķu bakām mirst cilvēki, kam ir pazemināta imunitāte, HIV/AIDS, vēža pacienti, kas saņem ķīmijterapiju, nāves cēloņi ir arī limfoma, septiskais šoks, encefalīts, elpošanas mazspēja un akūta nieru mazspēja, HIV/tuberkulozes koinfekcija.
PVO Eiropas reģionā veiktie pētījumi par pērtiķu baku hospitalizācijas un nāves gadījumiem bija saistīti ar cilvēkiem, kuri bija HIV pozitīvi un kuriem bija izsitumi, limfadenopātija un sistēmiski simptomi. Bakteriālā superinfekcija ir galvenais saslimstības un nāves cēlonis. Liekot kopā, riska faktori nomirt no pērtiķu bakām ir vīriešu dzimums, HIV/AIDS un seksuāli transmisīvas slimības.
Kā vīruss tiek pārnests no cilvēka uz cilvēku?
Vīriešu sekss ar vīriešiem, sekss bez prezervatīva, augsta riska uzvedība, HIV statuss un citas vienlaicīgas seksuāli transmisīvas slimības ir riska faktori, kas izraisa pērtiķu baku pārnešanu starp cilvēkiem. Ļoti reti ir gadījumi, kad inficēšanās notikusi ar piesārņotiem materiāliem (fomītu) mājsaimniecībā.
Līdz šim PVO ir ziņots par trim arodekspozīcijas gadījumiem medicīnas personālam, kam inficēšanās ir notikusi citos (nevis seksuālos) ceļos. PVO satraucas par citu pārneses ceļu, kura dēļ Āfrikā saslimst grūtnieces un mazi bērni – tas ir ļoti ciešs kontakts, piemēram, kopēja nakšņošana ar ilglaicīgu ādas saskari, iespējams – arī runājot vai elpojot tuvu citam cilvēkam. Tomēr arī saslimušo grūtnieču vidū ir augsta HIV/AIDS incidence.
Tad kāda ir galvenā ziņa, ko PVO ir devusi pasaulei ar savu globālo uzstādījumu par ārkārtas stāvokli?
Es domāju, ka PVO satrauc globālā nespēja ierobežot slimības izplatību – tie ir vīrusa pārnešanas modeļi seksuāli transmisīvā ceļā no vīrieša uz vīrieti, grūtības izsekojot daudzus, bieži vien anonīmus seksuālos kontaktus, nepietiekama gadījumu noteikšana, problēmas piekļūt prioritārajām grupām un tās vakcinēt, kā arī stigmatizācija.
Pērtiķu baku epidēmijas pasludināšana par ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā veicinās pētniecību, finansējumu un paātrinās citu starptautisku sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu ieviešanu.
Bet tie, kas nolēmuši doties uz Āfriku un nodoties seksam ar vīriešiem, būtu ļoti mērķtiecīgi vakcinēties. Jādomā, ka tuvākajā laikā Eiropā tiks ieteikts vakcinēties visiem vīriešiem, kas nodarbojas ar seksu ar vīriešiem, kam ir hroniskas vai seksuāli transmisīvas slimības, un kas nelieto seksā prezervatīvus.
Te vēl jāpiebilst, ka arī Pasaules Ārstu savienība (WMA) ir aicinājusi atbalstīt PVO nostāju, uzsverot, cik nozīmīgi ir uzlabot globālo solidaritāti. WMA aicina nodrošināt, ka visas valstis sniedz atbalstu reģioniem, kuros notiek pērtiķu baku uzliesmojumi, lai aizsargātu skarto iedzīvotāju veselību un novērstu slimības izplatīšanos starptautiskā mērogā.
Kas būtiski – Pasaules Ārstu savienība šajā jautājumā ar cerību raugās uz jauno, topošo pandēmiju nolīgumu, kas joprojām ir nedaudz iestrēdzis saskaņojumos un grozītos starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus (IHR).
