Pandēmija mainījusi ārvalstu spiegu darbību, traucējot izmantot ierastās izlūkdarbības metodes 12
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 pandēmija esot mainījusi arī ārvalstu spiegu darbību – tas izriet no pirmdien publicētā Valsts Drošības dienesta (VDD) pārskata par darbību 2020. gadā.
Noteiktie ierobežojumi esot traucējuši Krievijas un citu ārvalstu specdienestiem izmantot ierastās izlūkdarbības metodes, tādēļ tie informāciju vairāk centušies iegūt attālināti.
“Tomēr šāds stāvoklis VDD vērtējumā ir īslaicīgs. Prognozējams, ka pēc eventuālas situācijas normalizācijas Krievija joprojām būs galvenais drauds Latvijas nacionālajai drošībai un tās specdienesti joprojām aktīvi un agresīvi strādās mūsu valsts virzienā,” brīdina dienests, norādot, ka savervēšanas riskam īpaši pakļauti tie Latvijas iedzīvotāji, kuri regulāri kontaktējas ar Krievijas vēstniecību un ģenerālkonsulātiem, piemēram, formējot vīzas, sadarbojoties ar preses dienestu, iesaistoties pārrobežu sadarbības projektos un militāri memoriālajos pasākumos.
Ik pavasari publicētais oficiālais darbības pārskats ir kļuvis par vienu no retajām iespējām kaut ko vairāk uzzināt par VDD darbību. Par spīti VDD vadītāja Normunda Mežvieta agrākajiem solījumiem nebūt pārspīlēti diskrētiem un vairāk komunicēt ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību, pēdējos gados dienests tomēr kļūst arvien noslēgtāks, ko apliecina arī tas, ka pat pēc diviem lūgumiem “Latvijas Avīzei” pērn tā arī neizdevās sarunāt interviju ar N. Mežvietu.
VDD tēlam par labu nav nācis skandāls ar iecerēto jauno dienesta ēku Teikā, kur pilsētas aktīvisti bija saskatījuši iespēju veidot parku un pat sākuši plašu kampaņu tā atbalstam.
VDD taktika bija ilgstoši slēpt ēkas būvniecības ieceri un ļaut nobriest konfliktam, kura rezultātā dienests pat uz laiku nonāca politisko diskusiju krustugunīs. Vēlāk tās pamazām norima, par to daļēji var pateikties arī tam, ka visus citus politiskos jautājumus nomāca cīņa ar Covid-19.
No sava pašvērtējuma VDD saprotamu iemeslu dēļ pārskatā izvairījusies. Savukārt, raksturojot situāciju kopumā, norādīts, ka pandēmija “nedraudzīgo valstu specdienestiem radīja ne vien izaicinājumus, bet arī iepriekš nebijušas iespējas”.
Tas esot parādījis valsts gatavību risināt krīzes situācijas, pēc kā var “prognozēt dažādu resoru reaģēšanas spējas potenciālas militāras konfrontācijas gadījumā”.
Ķīnas metodes
Vienīgais medijs, kuru N. Mežviets parasti izmanto kā tribīni, ja ir nolēmis nākt klajā ar kādu vēstījumu, ir “TV3” raidījums “Nekā personīga”.
Tieši šajā raidījumā VDD priekšnieks februāra beigās stāstīja par to, ka būtu jāpievērš lielāka uzmanība Ķīnas aktivitātēm, jo tās specdienesti izvērš aktīvu darbību Eiropā.
Arī VDD gada pārskatā Ķīna pieminēta vairāk nekā parasti.
“Ķīnas specdienesti saredz Latviju kā iespējamu platformu informācijas ieguvei par NATO un ES notiekošajiem procesiem, kā arī cenšas izplatīt Pekinai labvēlīgus vēstījumus, kas attaisno Ķīnas ārpolitiku un lobē ciešāku sadarbību ar Ķīnu,” teikts pārskatā.
Lai gan Latvija šobrīd vēl neesot Ķīnas specdienestu prioritāte, esot jāievēro piesardzība kontaktos ar Ķīnas pilsoņiem, kuru izmantotā taktika atšķiroties no Krievijas.
“Šīs valsts specdienesti nav tik agresīvi kā valstīs, kuru izlūkošanas metodoloģija balstās PSRS Valsts drošības komitejas tradīcijās, taču ir tikpat bīstami. Ķīnas specdienesti visbiežāk neveiks Latvijas valstspiederīgo vervēšanu mūsu vai citas Eiropas valsts teritorijā, tā vietā cenšoties izvilināt mērķa personu uz kādu no Āzijas valstīm.
Esot tur, mērķa persona visbiežāk tiek iesaistīta sadarbībā, panākot tās labvēlību pret Ķīnu. Sākotnējo kontaktu dibināšanai ierasti tiek izmantots zinātniskās sadarbības vai kultūras sakaru piesegs.
Īpaša ķīniešu izlūkošanas specifika ir tā dēvētais “guanxi” – attiecības starp savervēto personu un viņa kuratoru, kas balstās cieņas un abpusēja izdevīguma attiecībās, spiegošanai pārklājoties ar korupciju.”
Te jāpiebilst, ka Igaunijā nupat par spiegošanu Ķīnas labā tika notiesāts pazīstamais zinātnieks, jūras pētnieks Tarmo Keutss, kurš vismaz trīs gadus apzināti strādājis Ķīnas militārā izlūkdienesta labā, un viņam piespriests trīs gadu cietumsods.
Tāpat tiesas spriedumu gaida vēl viena šajā lietā iesaistīta persona. Latvijā, salīdzinot ar ziemeļu kaimiņvalsti, spiega pieķeršana ir ļoti rets notikums, tāpēc VDD pārskatā īpaši uzsvērts, ka pērn Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi par vainīgu spiegošanā Krievijas specdienesta uzdevumā Latvijas Republikas pilsoni Oļegu Buraku, piespriežot viņam 15 gadu cietumsodu, taču spriedums pārsūdzēts. Šo kriminālprocesu VDD sāka 2018. gadā.
Kā vēl viena Latvijai “nedraudzīgā valsts” VDD pārskatā parādās Baltkrievija. Tomēr, kā var noprast, baltkrievu specdienestus vairāk uztrauc Lukašenko režīma problēmas un tas, vai Latvijā neveidojas kāda atbalsta bāze opozīcijai.
Krievija meklējot jaunu “tautiešu” līderi
Analizējot tā saukto Krievijas tautiešu politiku Latvijā, VDD atzīmē, ka jau ilgstoši tiekot meklēti jauni līderi krievvalodīgo jauniešu vidū, lai “spētu nodrošināt Kremļa interešu aizstāvības ārvalstīs pārmantojamību”.
Dienesta skatījumā, vairākums Latvijā dzīvojošo krievu jauniešu izjūtot piederību Rietumu vērtībām, tāpēc pagaidām šie centieni nav bijuši īpaši sekmīgi.
Kā viens no šādiem aktīvistiem minēts kāds Aleksejs Vesjolijs, kurš vadot Krievijas kūrēto Latvijas Jauniešu sabiedrisko organizāciju koordinācijas padomi.
Savam mērķim viņš pērn izmantojis arī sarunu festivālu “LAMPA”, kura ietvaros organizējis diskusiju “Latvijas un Krievijas attiecības pēc globālās pandēmijas”, “izmantojot šo platformu Kremļa politikai atbilstošu vēstījumu izplatīšanai ārpus ierastā šaurā “tautiešu” aktīvistu loka”.
“Diskusijas laikā tika izplatīti Krieviju un tās lielvaras statusu slavinoši vēstījumi,” pauž VDD.
Tomēr Vesjolija aktivitātes un no Krievijas saņemtā atzinība esot izraisījušas t. s. vecās paaudzes tautiešu greizsirdību, kuri “iepriekš baudīja nedalītu Krievijas institūciju labvēlību”.
Strīdu galvenais iemesls VDD vērtējumā tāpat kā iepriekš esot saistīts ar Krievijas ierobežotajiem finanšu resursiem un “tautiešu” aktīvistu merkantilām interesēm.
No jau redzētām sejām VDD pārskatā publicētajos attēlos atkal pamanāmi tādi aktīvisti kā Vladimirs Lindermans, Aleksandrs Gapoņenko, Jurijs Aleksejevs, Miroslavs Mitrofanovs un citi.
