Vai panākumu atslēga būs “ārējie spēlētāji”? 0
Nav viena pareizā modeļa augstskolu pārvaldībai, un Latvija nerīkotos pareizi, ja pilnībā kopētu kādas citas valsts augstskolu pārvaldības modeli.
Tas ir tikai viens no secinājumiem, kas izskanēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā diskusijā par to, kādai būtu jābūt Latvijas augstskolu pārvaldībai.
IZM grasās rakstīt jaunu augstskolas pārvaldības koncepciju, un pirms tās sagatavošanas notiek diskusiju cikls “Drosme mainīties”, kurā tiek runāts par dažādiem augstākās izglītības aspektiem.
Pagājušajā nedēļā notikusī diskusija pievērsās vienam no diskutablākajiem IZM priekšlikumiem: nošķirt augstskolās lēmējvaru no izpildvaras, veidojot tajās padomes, kuras pieņemtu stratēģiskus lēmumus un kurās būtu arī valdības vai par augstskolu atbildīgās ministrijas iecelti pārstāvji.
Kad universitāte nav universitāte
Visveiksmīgākajā Baltijas reģiona augstskolā – Tartu universitātē Igaunijā – jau ir šāda veida pārvalde, un par kaimiņvalsts pieredzi diskusijā stāstīja Igaunijas IZM Augstākās izglītības departamenta galvenā eksperte Kristi Raudmē.
Igaunijā augstskolas pārvaldības modelis atkarīgs no tās tipa. Šobrīd kaimiņvalstī ir sešas publiskās universitātes, tikpat privātās augstskolas, kā arī septiņas valsts profesionālās augstskolas.
Publiskās universitātes statuss piešķirts arī augstskolām, kuru nosaukumā nav vārda “universitāte”, – Igaunijas Mākslas akadēmijai un Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijai. Savukārt divām no profesionālajām augstākās izglītības iestādēm nosaukumā gan ir vārds “universitāte”, bet oficiālais statuss tātad ir cits.
Statuss nozīmē arī citu pārvaldības modeli. Proti, kaimiņvalstī tikai publiskajās universitātēs ir padome, kurā ir izglītības un zinātnes ministra iecelti eksperti.
Raksturojot sīkāk universitāšu padomes, K. Raudmē stāstīja, ka tās locekļu skaits atkarīgs no studentu skaita augstskolās. Lielākā daļa no teju 35 tūkstošiem Igaunijas studentu mācās publiskajās universitātēs, bet privātajās augstskolās studējošo skaits aizvien krītas, kas varētu būt izskaidrojams ar to, ka valsts augstskolās studijas ir bez maksas.
Svarīga nevainojama reputācija
Padomē ietilpst trīs līdz pieci universitātes senāta pārstāvji, viens Zinātņu akadēmijas pārstāvis un trīs līdz pieci Igaunijas izglītības un zinātnes ministra iecelti pārstāvji. Tie nav ministrijas ierēdņi, bet gan sabiedrības pārstāvji, piemēram, uzņēmēji. Tā Tartu universitātes padomi šobrīd vada ministra izraudzītais Igaunijas Bankas prezidents.
Būtisks priekšnosacījums kļūšanai par padomes locekli ir nevainojama reputācija. Kaut politiski iecelti, universitāšu padomju pārstāvji esot neitrāli. Pēc iecelšanas tiem savi lēmumi un cita veida darbība ar ministriju nav jāsaskaņo. Valdība arī nevar šos pārstāvjus atsaukt.
To varētu darīt tikai tādā gadījumā, ja padomes loceklis vairs nebūtu uzskatāms par politiski neitrālu vai kā citādi vairs neatbilstu padomes loceklim izvirzītajām prasībām, taču tāda situācija vēl kaimiņvalstī nav bijusi, kaut, piemēram, Tartu universitātē padomes jau nostrādājušas divus piecu gadu pilnvaru termiņus. Padomes pienākums ir pieņemt stratēģiskus lēmumus par augstskolas attīstību.
Publiskajās universitātēs joprojām gana liela loma ir arī senātam, kurā darbojas augstskolas darbinieku un studentu pārstāvji. Tiem jābūt vismaz vienai piektdaļai no senāta locekļu skaita.
Jāpiebilst, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijas Studentu apvienība ir piesardzīga pret padomju ieviešanu mūsu valsts augstskolās, ir bažas, ka tad studentiem būs krietni mazāka ietekme uz augstskolu darbību nekā pašlaik. Igaunijas publiskajās universitātēs senāts pieņem lēmumus par augstskolas akadēmisko un zinātnisko darbību.
Rektoru Igaunijas publiskajās universitātēs kopīgi ievēl senāts un padome, kā arī vēl katrām vēlēšanām īpaši izraudzīti vēlētāji, tikai Tallinas Tehnoloģiju universitātē rektoru ieceļ padome.
K. Raudmē norādīja: ja rektoru ievēl augstskolā strādājošie, ir risks, ka rektors vairāk domās par nākamajām vēlēšanām, nevis universitātes stratēģisku attīstību. Iecelts rektors var būt neatkarīgāks savos lēmumos.
Tieši Igaunijas modeli attiecībā uz augstskolu pārvaldību Latvijas izglītības politikas veidotāji bieži min kā pozitīvo piemēru, uzsverot, ka gan Tartu universitāte, gan Tallinas Tehnoloģiju universitāte starptautiskajos augstskolu reitingos ir krietni augstāk par Latvijas augstskolām.
Grūtākais – atrast īstos ekspertus
Savukārt Eiropas Universitāšu asociācijas pārvaldības, finansēšanas un sabiedrības politikas attīstības direktors Tomass Īstermans norādīja, ka nav viena konkrēta modeļa, ko varētu ieteikt visām valstīm augstskolu pārvaldībai, taču ir “panākumu faktori”. Proti, ir elementi, kam jābūt ietvertiem modelī, lai augstskolas veiksmīgi attīstītos.
Piemēram, svarīga laba sadarbība starp augstskolu un valdību un ministriju, kas to pārrauga. Būtisks ir stabils finansējums. Diemžēl Latvija joprojām nav spējusi augstskolu finansējumu pacelt vismaz tajā līmenī, kāds bija pirms 2008. gada krīzes.
Runājot par tieši Latvijai ieteicamo augstskolu pārvaldības modeli, T. Īstermans sacīja: “Nevar pilnībā kaut ko pārņemt no citas valsts. Vienmēr ir jāskatās, kā attiecīgais modelis strādās jūsu valstī.”
Eiropas valstīs ir dažādi augstskolu pārvaldības modeļi, bet daudzviet viskarstākās diskusijas raisījušās par to, vai augstskolu pārvaldībā iekļaut “ārējos spēlētājus”, proti, pārstāvjus, piemēram, no uzņēmējdarbības vides, vai personas, kas ir autoritāte sabiedrībā. Tāpat dažās valstīs universitāšu padomēs ieceļ absolventu vai citu universitāšu pārstāvjus.
Ja tiks nolemts arī Latvijā veidot augstskolu padomes, ļoti būtiski būs, kādus profesionāļus tajās iekļaus. T. Īstermans ieteica veltīt gana daudz laika visatbilstošāko padomes locekļu atrašanai. “Tas varētu būt gana sarežģīti,” vērtēja Universitāšu asociācijas pārstāvis.
Koncepcija par jauno augstskolu pārvaldības modeli saskaņā ar valdības lēmumu IZM būtu jāsagatavo līdz 19. decembrim. Taču jau tagad zināms, ka noteiktajā termiņā ministrija uzdevumu neizpildīs. Visticamāk, koncepciju izskatīšanai valdībā iesniegs vien janvārī, atzinusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Pagaidām nav zināms, kā un vai arī Latvijā varētu klasificēt augstskolas, lai dažādu tipu augstākās izglītības iestādēm būtu tām visatbilstošākā pārvalde.
