Vai ostā kļūs drošāk? 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts vides dienests (VVD) apturējis “Rīga fertilizer terminal” piesārņojošās darbības atļauju. Tā bijusi izsniegta īslaicīgai minerālmēslu uzglabāšanai un pārkraušanai Rīgas brīvostas teritorijā, bet tagad uzņēmumam piemērotas ES sankcijas un radušās aizdomas, ka tieši sankciju dēļ “Rīga fertilizer terminal” nespēs nodrošināt bīstamo kravu uzglabāšanu atbilstoši visām prasībām.
Iestrēgušas kravas
Sankciju dēļ terminālī iestrēgušas komerckravas ar 113 tūkstošiem tonnu minerālmēslu. Ievērojama daļa šā apjoma klasificējama kā bīstama.
Lai gan minerālmēslu krava šobrīd videi un sabiedrībai draudus neradot, tā var būt bīstama, ja netiek atbilstoši uzglabāta. Tiesa, vēl martā VVD vēstīja, ka “Rīga fertilizer terminal” maksimālais atļautais amonija nitrātu saturošais mēslojums ir 90,04 tūkstoši tonnu.
Martā objektā atradās 18,45 tūkstoši tonnu amonija nitrāta jeb 19,41% no kopējā atļautā apjoma, tajā skaitā 9 329,32 tonnu stabilizēta amonija nitrāta un 9 119,02 tonnu amonija nitrāta. Jautājām VVD, vai pašlaik terminālī iestrēgušais daudzums nepārsniedz pieļaujamo apjomu un kuras bīstamās kravas jāizved līdz jūnija beigām.
VVD pārstāve Aija Jalinska skaidro, ka, salīdzinot “Riga fertilizer terminal” noliktavās esošo vielu minerālmēslu daudzumu ar kopējo atļauto uzglabāšanas daudzumu, terminālī pašlaik atrodas 37 379,56 tonnas bīstamo ķīmisko vielu, kas ir 41,6% no kopējā atļautā.
Kopumā par visbīstamākajiem tiek uzskatīts amonija nitrāts (9 119,02 tonnas) un arī – stabilizēts amonija nitrāts (9 329,32 tonnas), jo tie ir pakļauti valdības noteikumu Nr. 131 “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi” prasībām, tādēļ to izvešanai tiek dots termiņš – līdz 30. jūnijam.
Savukārt pārējās 93 172,7 tonnas minerālmēslu – azofoska, kālija hlorīds un karbamīds – pēc konkrēto vielu vai maisījumu veida rakstura nav uzskatāmi par pārlieku bīstamiem un tāpēc to izvešanai ir noteikts termiņš – 30. augusts, skaidro VVD pārstāve.
Pakļauts sankcijām
Kā jau ziņots, “Riga fertilizer terminal” ir viens no rūpniecisko avārijas risku objektiem, kura darbībā ļoti svarīgi ir ievērot paaugstinātas drošības prasības. Ja tās neievēro, pastāv riski rūpnieciskai avārijai, kas var radīt lielu kaitējumu cilvēkiem un apkārtējai videi.
Turklāt terminālī nav pieļaujams augsto drošības pasākumu uzturēšanas līmeņa pazeminājums. Jāatgādina, ka pret “Rīga fertilizer terminal” patieso labuma guvēju noteiktas sankcijas un tās tieši attiecas arī uz uzņēmumu, līdz ar to kompānijas līdzekļi un saimnieciskie resursi ir uzskatāmi par iesaldētiem.
Maijā VVD organizēja rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas komisiju, iesaistot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts darba inspekciju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Tas tika darīts, lai konstatētu faktisko situāciju un novērtētu pastāvošos rūpniecisko avāriju riskus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību un noteiktajām sankcijām. Komisijas vērtējuma rezultātā VVD secināja, ka uzņēmumam nav iespējas norēķināties par minerālmēslu drošu pagaidu uzglabāšanu.
Faktiski tika secināts, ka kravu droša uzglabāšana nav īstenojama, kā arī nav atliekama to izvešanas uzsākšana. VVD uzsver, ka “Rīga fertilizer terminal” varēs atjaunot iekārtas darbības atļauju tikai tad, kad dienestā tiks iesniegti pierādījumi par uzņēmuma tiesībām brīvi rīkoties ar saviem saimnieciskajiem resursiem un finanšu līdzekļiem, lai varētu norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem par darbu un būtu iespējams nodrošināt termināļa drošu darbību. Tāpat uzņēmumam būs jāveic visu bīstamo iekārtu pilnās pārbaudes un jāiesniedz attiecīgie apliecinājumi.
Esam jau ziņojuši, ka “Riga fertilizer terminal” patiesais labuma guvējs ir Krievijas uzņēmējs Dmitrijs Mazepins, kas iekļauts ES sankciju sarakstos. Mazepins kā minerālmēslu ražotāja “Uralchem” īpašnieks un izpilddirektors ir iesaistīts ekonomikas nozarēs, kas nodrošina būtisku ieņēmumu avotu Krievijas valdībai, kura ir atbildīga par iebrukumu Ukrainā.
Mazepina partneris ir “Rīgas tirdzniecības osta”, kas pieder divu oligarhu ģimenēm. Tāpat esam vēstījuši par postošo sprādzienu Beirūtas ostā, kur tika uzglabāts ievērojami mazāks minerālmēslu daudzums nekā Rīgā – ap 2750 tonnu. Sprādziens notika pirms diviem gadiem neatbilstoši uzglabāta amonija nitrāta dēļ, un tas radīja lielu postu Libānas ekonomikai.
Minerālmēslu uzglabāšanas bīstamība
Bīstamo minerālmēslu ilgstoša uzglabāšana, nenodrošinot atbilstošus apstākļus, ietekmē minerālmēslu fizikālās un ķīmiskās īpašības.
Amonija nitrāta vai stabilizētā amonija nitrāta kvalitātes izmaiņas var ietekmēt detonācijas pretestību, to samazinot. Tas paaugstina industriālo avāriju risku.
Jebkādu minerālmēslu ilgstoša uzglabāšana var ietekmēt minerālmēslu īpašības, izraisot sablīvēšanos, saķepēšanu, kunkuļu veidošanos; kā arī var ietekmēt minerālmēslu kvalitāti.
Sablīvētas kravas izkraušana no kupolveida noliktavas ar esošo pārkraušanas tehnoloģiju nebūs iespējama. Sablīvētā produkta izkraušanai būs nepieciešama mehāniska iedarbība, kuras lietošana arī palielina avāriju risku.
Avots: VVD
