Vai ogles un to radītie putekļi gaisā Rīgā baltāki nekā Ventspilī? 4
Šogad Rīgā pieļaujamais putekļu daļiņu daudzums gaisā jau 44 reizes pārsniedzis diennakts robežlielumu, kas ir par deviņām reizēm vairāk nekā gada norma. Liepājā un Ventspilī gaisa piesārņojums ar putekļiem ir ievērojami mazāks.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvajiem datiem, Liepājā putekļu koncentrācija gaisā atļauto rādītāju laikā līdz 27. jūlijam pārsniegusi astoņas reizes, kamēr Ventspilī – četras. Latvijā gada laikā putekļu daļiņu daudzums gaisā drīkst 35 reizes pārsniegt pieļaujamo robežlielumu 50 ug/m³.
Ar ierēdņu rotāciju mazinās piesārņojumu
Ventspils ostā 20. jūlijā ienāca sauskravas kuģis “Zagreb”, kurā pēc dienas AS “Ventspils tirdzniecības osta” sāka akmeņogļu iekraušanu. Kuģa iekraušanas laikā ogļu putēšanu Valsts vides dienesta (VVD) speciālisti nenovēroja, taču iedzīvotāji acis nepievēra un sūdzējās par ogļu putēšanu pilsētā. Ventspils ogļu putekļiem uzmanību personīgi pievērsa arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (“VL”/”TB”/LNNK), kurš izsauca Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu no atvaļinājuma.
“Situācijas risināšanai, kas negatīvi ietekmē Ventspils iedzīvotājus, tiks darīts viss iespējamais, lai novērstu akmeņogļu putekļu nonākšanu pilsētvidē. Būtiski ir novērst problēmsituācijas cēloni – putekļu avotu, kas tiek radīts pārkraušanas darbos AS “Ventspils tirdzniecības osta” teritorijā. Līdz ar to sadarbība un komunikācija starp piesārņojošās darbības veicēju, VVD un Ventspils pašvaldību ir vitāli svarīga, lai kopīgiem spēkiem pilsētas iedzīvotājiem nodrošinātu atbilstošu gaisa kvalitāti bez putekļu piesārņojuma,” pauda K. Gerhards.
Vārdiem sekoja arī darbi. Šodien, 1. augustā, Valsts vides dienestā tiks veikta reģionālo vides pārvalžu vadītāju rotācija. Darbinieku rotācijas ietvaros tiek pārcelts Madonas reģionālās vides pārvaldes direktors Normunds Broks, kas turpmāk ieņems Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktora amatu. Savukārt Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktore Inguna Pļaviņa turpmāk ieņems Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora amatu.
Vaino Rīgas autovadītājus
Lai gan Rīgā gaisa kvalitāte šovasar ir kritiska un iedzīvotāji jau vairākkārt aicinājuši vidi kontrolējošās iestādes darīt ko lietas labā, situācija galvaspilsētā nemainās. Vides aizsardzības un reģionalās attīstības ministrija (VARAM) uzskata, ka Rīgas gaisu piesārņo autotransports, nevis osta, kur tiek pārkrautas ogles. “Iespējams, papildu emisiju pārsniegumi saistīti ar ceļu remontiem, kas tieši šovasar atkal tiek veikti Brīvības ielā,” pauž ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Santa Vaļuma.
Līdzīgs viedoklis ir arī Valsts vides dienestam. Elmārs Jasinskis, VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks, norāda, ka datus no monitoringa stacijām Rīgā, Brīvības ielā 73, un Kronvalda bulvārī 4, nevar “viennozīmīgi attiecināt uz Rīgas brīvostas teritorijā veiktajām darbībām, kas saistītas ar ogļu pārkraušanu”.
VARAM arī informē, ka par gaisa kvalitātes uzlabošanu ir atbildīgas pašvaldības, kurām jāizstrādā un jāīsteno ilgtermiņa pro-gramma gaisa piesārņojuma samazināšanai. Rīcības programmas izstrādē piedalās arī VARAM, taču gala lēmums par pasākumiem, kurus nepieciešams iekļaut rīcības programmā, ir pašvaldības kompetence un atbildība. Rīcības programmā iekļauj veicamos pasākumus un nosaka to īstenošanas termiņus. Rīgas domes rīcības programma ir izstrādāta četriem gadiem – līdz 2020. gadam.
Veidos mobilo reaģēšanas vienību
Ministrs Kaspars Gerhards izvērtēs iespēju atbalstīt VVD vadītājas Ingas Koļegovas iniciatīvu izveidot reģionāli neatkarīgu mobilo kontroles vienību piesārņojošo darbību uzraudzībai ostu teritorijās. Neatkarīgā mobilā kontroles vienība būtu atbildīga arī par jūras piesārņojuma pārvaldību.
Vienības izveide veicinātu VVD inspektoru iespējas īstenot gan plānveida pārbaudes, gan arī pārbaudes pēc nepieciešamības atsevišķos un ārkārtas gadījumos, lai kontrolētu ostu operatoru vidi piesārņojošās darbības, tostarp arī veiktu gaisa piesārņojuma un smaku traucējumu kontroli diennakts darba režīmā. “Jāuzsver, ka iniciatīva ir atbalstāma, taču sīkāka informācija par iniciatīvas ieviešanu, kā arī nepieciešamo finansējumu būs pieejama tad, kad tiks izstrādāts projekta īstenošanas rīcības plāns,” informē ministra padomniece.
Vai tikai sausums un karstums?
Šobrīd visā valsts teritorijā ir palielināta putekļu koncentrācija gaisā, skaidrojot to ar sausajiem un karstajiem laika apstākļiem. Inga Koļegova pieļāva, ka ventspilnieki pamanījuši brīdi, kad vējš putekļus uzcēlis gaisā un tie nonākuši pilsētas ielās. Viņa uzsvēra, ka putekļu mākoņi pilsētas teritorijā nedrīkst būt.
Nav skaidrs, cik lieliem putekļu mākoņiem jābūt Rīgā, lai beidzot VARAM un VVD atbilstoši reaģētu. “Latvijas Avīze” pirms mēneša (“Rīga smok ogļu putekļos”) vērsa uzmanību uz rīdzinieku sūdzībām par melnajām palodzēm un ogļu putekļiem gaisā. Pat Pētersalā dzīvojošie cilvēki, kuri ir pieraduši biežāk mazgāt virsmas, ir šokēti, cik ļoti netīrs gaiss šogad ieplūst pa viņu logiem. Tāpēc nav saprotams, kāpēc Ventspils ogļu putekļu dēļ I. Koļegovu atsauca no atvaļinājuma un rotē VVD pārvalžu direktorus, bet Rīgā – nekas nemainās.
Operatoriem, kas nodarbojas ar ogļu un citu beramkravu operācijām Rīgas brīvostas termināļos, VVD ir uzdevis sekot līdzi meteoroloģiskajiem apstākļiem un veikt pasākumus cieto daļiņu izplatības samazināšanai, proti, laistīt. Taču, spriežot pēc putekļu mākoņiem, kurus varēja redzēt pat no otras Rīgas malas, operatori ar saviem uzdevumiem nav tikuši galā.
