Vai novembrī vēl var pabeigt stādīšanas darbus? Skaidro stādaudzētāja 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Man ir palikuši neiestādīti augi podos. Vai vēl drīkst stādīt vai labāk pierakt? Vai vēl drīkst pārstādīt ziemcietes?” – jautā Baiba Lielvārdē.
“Kamēr zeme nav sasalusi, var stādīt visus augus, kas aug podos un vēl nav iedēstīti, jo saknes netiks traumētas,” skaidro stādaudzētāja Maija Baiža. Tas augiem noteikti būs labāk, nekā ziemu nīkuļot pierakumos. Dažādus stādus pat vēl var nopirkt stādaudzētavās. Turklāt rudenī ir lielas atlaides.
Ja nepieciešams, var pārstādīt arī ziemcietes, taču vēlams tas nav. Pārstādot sakņu kamolu nedala vai sadala tikai uz pusēm. Dažkārt dārzu saimnieki grēko drošībai, lai saknes neizsalst, augu iestāda dziļāk, nekā tas audzis. Dažas puķes tad var neziedēt, slimot un nīkuļot, piemēram, peonijas. Vēlu stādītos augus vajadzētu piesegt ar skujām.
Stādīšanai paredzēto augsni ielabo ar kompostu, melnzemi, ilgstošas iedarbības mēslojumu, pelniem, krītu (katra auga prasībām piemērotiem). Vieglās smilts augsnēs vēlams piejaukt mālaināku, smagāku augsni.
Rudens priekšrocības
Kad pienāks pavasaris, šāds rudenī stādīts augs sāks attīstību, tiklīdz laika apstākļi būs tam piemēroti. Ja stāda pavasarī, tad uz stādīšanai piemērotu brīdi var nākties gaidīt krietni ilgi. Turklāt rudenī nav problēmas ar laistīšanu. Pavasarī augi nereti cieš no sausuma, pat ja stādot salieti. Saknes nav sākušas veidoties, tās izlieto visu mitrumu, kas podiņa kamolā, bet paņemt no augsnes vēl nespēj.
Rudenī un ziemā augsne vienmērīgi piesūcas ar mitrumu, saknes sāk attīstīties. Lai tās attīstītos, pietiek pat ar 5–10 grādu temperatūru, un tāda patlaban ir augsnei.
Pavasarī darbu ir daudz un ir prieks par visu, kas padarīts jau rudenī.
Laiks graudzālēm
Stādaudzētavās stādu podiņos vēl var apskatīt, kāds ir graudzāļu stāda augums, struktūra. Pavasarī podiņš ir pliks un vajag labu iztēli, lai pēc bildes vien saprastu, kas no tā izaugs. Turklāt graudzāles mostas vēlu – pat maija vidū. Tātad stādīšanu var nākties atlikt uz maija otro pusi, kad nereti ir karsts, vējains, saule cepina.
Graudzāles patlaban ir ļoti modernas, turklāt tās skaisti izskatās ilgi rudenī un pat ziemā.
Dobes mulčē
Lai iestādītie augi neciestu no kailsala, tiem uz saknēm var uzbērt biezāku mizu mulčas vai kūdras slānīti. Pavasarī to atrušina.
Lai atvieglotu sev darbu (laistīšana, ravēšana), uz dobei paredzētās virsmas stādaudzētavā Baižas klāj tā saukto zemeņu plēvi. Stādīšanai paredzētajā vietā izgriež caurumus. Uz plēves glītumam uzber mizu mulču vai kūdru. Kad kāda nezāle iesējas, to viegli izpurināt. Ja plānā mulčas kārtiņa pēc vairākiem gadiem tomēr piesējas ar nezālēm, to var nogrābt un kompostēt, un vietā uzbērt jaunu, tīru materiālu.
Plēvi var klāt tieši uz zāles un ielabot tikai augiem paredzētās bedres. Segums neļaus augt velēnai cauri. Tas sevišķi noderīgi, ja stāda lielākas krūmu grupas, kur dobes liela izmēra, bet stādīšanas bedres tālu cita no citas. Tā pārsteidzoši īsā laikā var izveidot lielu, mulčētu laukumu. Plēves seguma malas parok zem velēnas vai piestiprina ar speciāliem āķiem.
Ap un starp augiem var stādīt tulpes un citas sīpolpuķes, kas ar atlaidēm nopērkamas veikalos.
Daži dārzmīļi zemeņu plēves vietā laukumu nosedz ar kartonu vai tapešu papīru. Tas nomāc arī velēnu.
