Jens Zvirgzdgrauds: Vai novadi inteliģenti specializēsies? 1
Jens Zvirgzdgrauds, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Katrs uzņēmums specializējas noteiktu preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā. Ja uzņēmumi nedarbojas pretēji vietējo iedzīvotāju interesēm, pašvaldība ir ieinteresēta piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus uzņēmējdarbības atbalstam. Tomēr svarīgi saprast, ka Eiropas fondu pieeja atšķiras no dažu Latvijas pašvaldību ierastās pieejas uzņēmējdarbības atbalstam.
Eiropa neatbalsta vienu konkrētu uzņēmumu vai lobiju, bet gan veselu reģionu ekonomikas inteliģento specializāciju. Inteliģenta specializācija, pirmkārt, nozīmē sadarbību starp dažādām nozarēm kopīgam attīstības mērķu atbalstam. Otrkārt, tā kalpo par argumentu, lai iegūtu līdzekļus no vairākiem Eiropas fondiem un programmām vienlaikus, piemēram, no Eiropas Reģionu attīstības fonda un no Eiropas Horizonta pētniecības atbalsta programmas.
Treškārt, inteliģenta specializācija nav temats kaktu sarunās starp mēru un atsevišķiem uzņēmējiem, bet gan publisks dialogs starp pašvaldību, uzņēmējiem, izglītības un pētniecības iestādēm, sabiedriskām organizācijām un sabiedrību kopumā.
Ceturtkārt, Eiropas līdzekļu prasītājiem jāpierāda, ka viņu projekti saskan ar Eiropas politikas mērķiem, piemēram, digitālo tehnoloģiju izplatību (pašvaldība var digitalizēt arī pati savu darbu, rādīdama piemēru citiem), vides aizsardzību, t. sk. videi draudzīgu enerģiju vai iekļaujošu sabiedrību, piemēram, lai arī invalīdiem, kas var un vēlas, nebūtu liegta iespēja strādāt. Piektkārt, pašvaldību vadītāju darba pienākums ir nodrošināt ministriju izpratni un valdības atbalstu vietējai attīstības stratēģijai.
Aplūkosim piemēru no reģiona, kurā dzīvo šo rindu autors: vai kaut kas liecina par to, ka jaunveidojamajam Aizkraukles novadam būs attīstības stratēģija ar inteliģentu specializāciju? Attīstība nenozīmē vienkāršu budžeta līdzekļu pārdali un dabas resursu ekspluatāciju, bet gan jaunas pievienotās vērtības radīšanu, sekojot līdzi jaunākajām tirgus tendencēm.
Vai šķeldas eksports uz Rietumeiropu un ziemeļvalstīm par svārstīgām cenām var būt Aizkraukles ekonomikas pamats? Domāju, ka ne, jo tas tikai uzlabo dabas resursu saglabāšanu Skandināvijā un paceļ viņu atjaunojamās enerģijas statistiku, bet neko nedod Latvijas nākotnei. Vai pāris lauku lielsaimniecības, kas kā kolhozi izpletušās rajona teritorijā, ļauj mazināt jauniešu bezdarbu un aizplūšanu uz Rīgu un ārzemēm? Vai šajās nozarēs nemitīgi pieaug nodarbināto skaits un strādājošo alga?
Ja atbilde ir nē, tad vajag kaut ko vairāk. Var jau arī turpmāk censties pārdot celtniecības materiālus vai kaut kādus sierus, bet grūti saskatīt nemitīgu apgrozījuma pieaugumu šīs nozares uzņēmumos, kamēr nav veikti lieli jauni kapitālieguldījumi. Tātad – vajag kaut ko perspektīvu, kas neprasa milzīgus sākotnējos kapitālieguldījumus.
Variants, ko piedāvāju apspriest: digitālās izcilības centra veidošana Aizkrauklē. Varētu pirmajā pusgadā sākt kaut vai ar vienu cilvēku – projektu sagatavotāju, vadītāju un lobētāju vienā personā. Personīgi pazīstu speciālistus ar vērtīgu pieredzi vairākās Latvijas augstskolās, kas gribētu īstenot savas idejas praksē neatkarīgi no augstskolu birokrātiskās administrācijas.
Tālāk varētu domāt par datortehnoloģiju studiju centru Aizkrauklē sadarbībā ar vienu vai vairākām augstskolām un iesaisti Eiropas projektos. Vienlaikus varētu palielināt programmēšanas, informātikas, datorikas apmācības iespējas skolās, attīstīt motivējošu interešu izglītību datorspēļu izstrādē, datorgrafikas un dizaina jomā, dronu un robotu veidošanā u. tml.
Kāpēc darīt kaut ko jaunu? Tāpēc, ka šobrīd ir tāda iespēja, un tāpēc, ka nākotnē ekonomika arvien vairāk būs digitalizēta, bet daudzas esošās profesijas un specialitātes vairs nebūs nepieciešamas darba tirgū. Starptautiskas konsultāciju firmas, piemēram, “McKinsey”, izpētījušas, ka tautsaimniecības digitalizācija tuvākajos gados var novērst iekšzemes kopprodukta kritumu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Aizkrauklei jāsadarbojas ar citām pašvaldībām Latvijā un Baltijā, lai kopīgi iegūtu Eiropas atbalstu optiskā interneta kabeļa pieslēgumiem vai arī 5G ieviešanai. Bezpilota autobusa izmēģinājums ir solis pareizajā virzienā, bet nedrīkst apstāties, ejot līdzi laikam!
* vadības un enerģētikas tiesību speciālists
