Būs jācīnās par izdzīvošanu. Vai “Nord Stream” skuju taka? 127
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienība vēl mēģina aptvert Baltijas jūrā notikušo diversiju pret gāzesvadiem ilgtermiņa sekas un meklē vainīgos. Lai gan pa šiem gāzesvadiem gāze neplūda un tiešu īstermiņa seku gāzes apgādei nav, nopietnākās sekas ir ilgtermiņa, jo gāzes piegādes var neatjaunoties arī nākamgad.
Zviedrija ceturtdien paziņoja par ceturtās gāzes noplūdes atklāšanu uz austrumiem no Bornholmas salas, netālu no tur jau agrāk atklātajām zemūdens gāzesvadu “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” divām gāzes noplūdēm.
Pagaidām nav zināms, kas tieši vainojams pie noplūdēm, un vēl arī kādu laiku nebūs zināms, jo pat līdz gāzes cauruļu apsekošanai vēl jāgaida nedēļa vai divas, jo lielais izplūstošās gāzes daudzums padara tuvošanos noplūdes vietām bīstamu. Proti, tikai tad, kad gāzesvados esošā tehniskā gāze būs izplūdusi, ūdenslīdēji un/vai zemūdens droni varēs tām tuvoties.
Šoziem cauruļvadi nedarbosies
“Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” cauruļvadi atrodas Baltijas jūras dibenā 80 līdz 110 metru dziļumā. To tērauda sieniņu biezums ir 4,1 cm un caurules vēl klāj arī 11 cm bieza dzelzsbetona kārta. Tajās esošās tehniskās gāzes (tā uztur vajadzīgo spiedienu cauruļvadā) spiediens pirms sprādzieniem bija 107 bāri (105,6 atmosfēras, 1 bārs ir 0,99 atmosfēras), tagad tas nokrities līdz 7 bāriem. Kad gāze būs izplūdusi, cauruļvadā ieplūdīs jūras ūdens, taču caurules no tā nesāks rūsēt, jo tās no iekšienes vēl pārklātas ar izolācijas materiālu, kas ļauj gāzei vieglāk “slīdēt” cauri cauruļvadam – tas pasargās caurules metālu no korozijas.
Ņemot vērā bojājumu apmēru, acīmredzot gāzes cauruļvadi būs jālabo, tāpat kā notika to būvniecības process – proti, speciāli aprīkots kuģis ar ceļamkrānu izcels bojāto cauruļvada posmu no ūdens, tur bojātie posmi tiks nomainīti un sametinātas šuves. Šādi aprīkotu kuģu pasaulē nav daudz, un parasti tie visi ir nodarbināti kādos projektos.
Ņemot vērā to, ka nav brīvi pieejama kuģa, kas spētu veikt remontdarbus nekavējoties, to, ka Baltijas jūrā tuvojas ziemas vētru sezona, kuru laikā šādus remontdarbus nebūs iespējams veikt, kā arī to, ka pašiem remontdarbiem būs nepieciešams mēnesis vai divi, ar diezgan lielu pārliecību var teikt, ka šoziem gāzesvadi “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” nedarbosies. Visticamāk, tie tiks salaboti ne ātrāk kā 2023. gada pavasarī, ja vispār tiks – ja Eiropas Savienība nolemj vispār aizliegt Krievijas gāzes importu, tad cauruļvadu labošanai lielas jēgas nav.
Vainīgā meklējumi
Šobrīd lielākā daļa pasaules ir pārliecināta, ka diversijas gāzesvados ir veikusi Krievija pati, jo tai bija gan nepieciešamie līdzekļi, gan arī motīvs šādas diversijas veikšanai. Proti, Krievijai draud vairākus desmitus miljardu vērtas tiesvedības par ilgtermiņa gāzes piegāžu līgumu nepildīšanu Eiropai, pirmkārt jau Vācijai. Jāatgādina, ka Krievija sāka pārtraukt gāzes piegādes Vācijai jau maijā, kad tā slēdza caur Baltkrievijas un Polijas teritoriju izbūvēto sauszemes gāzesvadu. Tad jūnijā gāzes piegādes caur “Nord Stream 1” tika samazinātas par 75% – no 170 miljoniem m3 dienā līdz 40 miljoniem m3.
Jūlijā “Nord Stream 1” uz desmit dienām tika slēgts pilnībā, attaisnojot to ar nepieciešamajiem remontdarbiem, savukārt uzreiz pēc remontdarbiem pa to plūstošās gāzes apjoms tika samazināts vēl divas reizes, tagad vainojot bojātu “Siemens” turbīnu. Neskatoties uz to, ka “Siemens” apgalvoja, ka Krievijas minētie turbīnas bojājumi neapdraud gāzesvada darbības drošību, turbīna tika saremontēta Kanādā un atgādāta uz Eiropu, kur šarāde turpinājās – tagad Krievija atteicās to pieņemt, apgalvojot, ka dokumenti neesot kārtībā.
Tā arī tas turpinājās līdz pirms dažām dienām notikušajiem sprādzieniem, kas gāzesvada “Nord Stream 1” darbību pārtrauca pilnībā. Savukārt “Nord Stream 2” tika uzbūvēts, bet tā arī nesāka darboties politisku iemeslu dēļ – Krievijas agresija pret Ukrainu lika Eiropas Savienībai un Vācijai liegt tā iedarbināšanu. Visu minēto darbību rezultātā “Gazprom” draud tiesvedība par vairākiem desmitiem miljardu eiro, turklāt, ņemot vērā to, ka nav paredzama gāzes piegāžu atjaunošanās tuvākajā laikā, summa var sasniegt arī simtu miljardu eiro.
Jāpiebilst, ka, lai gan Krievija iepriekš ir noraidījusi un atteikusies izpildīt dažādu starptautisko tiesu spriedumus, taču šoreiz no soda sankcijām būs grūti izvairīties, ja vien Krievija vispār jebkad vēl vēlas eksportēt gāzi uz savu lielāko un ienesīgāko tirgu – Eiropas Savienību.
Salīdzinot ar minētajiem desmitiem vai pat simtiem miljardu, apmēram divus miljardus eiro vērtais gāzesvadu remonts (pašreizējā ekspertu aplēse) šķiet tīrais nieks, ņemot vērā arī to, ka šie “neparedzamās varas apstākļi” neļauj turpmāk augt iespējamo prasību summai un liedz arī iesniegt prasību tiesvedībā šobrīd. Bez minētā finansiālā iemesla otrs diversijas motīvs varētu būt vēl lielāka spiediena izdarīšana uz Eiropas Savienību, cenšoties panākt tās politiskā kursa maiņu un atbalsta pārtraukšanu Ukrainai, kas atbilst vispārējai Krievijas politikai šogad.
Tādēļ diversiju motīvs ir skaidri saskatāms, neskatoties uz to, ka Krievija paziņojusi, ka pašai savu gāzesvadu spridzināšana esot “acīmredzama un stulba”, un centusies norādīt uz citām ieinteresētajām pusēm. Taču šie argumenti ir vāji – ASV, kuru Krievija cenšas vainot, rīcībā ir diversijas veikšanai nepieciešamie līdzekļi, taču nav motīva – jau šobrīd Eiropa pērk visu iespējamo ASV saražoto sašķidrināto dabasgāzi pusotru līdz divas reizes dārgāk nekā Āzija un cauruļvadu sabojāšana nespēj šo apjomu palielināt, nemaz nerunājot par to, ka šāda diversija, ja to veiktu ASV, varētu fundamentāli iedragāt NATO valstu savstarpējo uzticēšanos.
Ukrainai, kuru arī mēģina vairot Krievijas medijos, varētu būt motīvs – diversiju rezultātā krasi pieaug Ukrainas teritorijā esošo gāzes cauruļvadu vērtība, taču nav līdzekļu šādu diversiju veikšanai, turklāt būtu bezjēdzīgi no Ukrainas puses kaitēt vienai no spēcīgākajām ES valstīm, jo ES ar savu finanšu palīdzību šobrīd attur Ukrainu no maksātnespējas. Īsi sakot, kamēr netiek iegūti citi, pārliecinoši pierādījumi, vadošā versija ir pašas Krievijas veiktas diversijas.
Būs jācīnās par izdzīvošanu
Veikto diversiju seku smagums ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem šoziem – ja ziema būs maiga, Eiropai var pietikt ar šobrīd krātuvēs iepildīto gāzi, kuras daudzums esot rekordliels. Āķis gan slēpjas tajā, ka vairākums Eiropas gāzes krātuvju ir mazas un būvētas nevis tā, lai uzglabātu visu ziemai nepieciešamo gāzi, bet segtu tikai “pīķa stundu” pieprasījumu, pārējo nepieciešamo gāzi bija paredzēts ņemt tieši no cauruļvadiem.
Ja ziema būs auksta un gāze no krātuvēm būs jāņem nepārtraukti, tā ātri izsīks. Jāpiebilst, ka Inčukalna gāzes krātuve ir viena no nedaudzajām Eiropā, kura paredzēta tam, lai tajā glabātu visu ziemai nepieciešamo gāzi. Veiktās diversijas nozīmē, ka gāze varētu nebūt pieejama ne tikai šoziem, bet arī nākamgad. Taču vienu gan var teikt – Eiropa ir skaidri pateikusi, ka nepakļausies Krievijas enerģētiskajai šantāžai.
Viedokļi
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis: “Mēs skaidri redzam, ka tas ir sabotāžas akts, kas saistīts ar gaidāmo situācijas eskalāciju Ukrainā.”
Zviedrijas Nacionālā seismiskā tīkla direktors Bjorns Lunds: “Nav nekādu šaubu, ka tas bija sprādziens. Mūsu stacija Gnosjē uztvēra tos (sprādziena viļņus).”
“Bloomberg” enerģijas un izejvielu tirgus komentētājs Havjērs Blass: “Tagad jūras cauruļvadi, kas savieno Ziemeļjūras gāzes atradnes un Norvēģiju ar pārējo kontinentu, kļūst par svarīgākajiem Eiropas stratēģiskajiem resursiem.”
