Vai nodokļa atvieglojums vientuļiem vecpuišiem? 3
Finanšu ministrija (FM) iesniegusi priekšlikumus, kā būtu mazināma iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība un nabadzība. Valdība tos varētu skatīt nākamnedēļ.
Pirmais, ko, kā nojaušams, sliecas atbalstīt FM, paredz no 2016. gada 1. janvāra ieviest atšķirīgu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo ienākumu daļu jeb neapliekamo minimumu. Tādējādi turpmāko piecu gadu laikā tas pakāpeniski palielinātos mazo algu saņēmējiem, bet vidējo algu saņēmējiem saglabātos tuvu esošajam apmēram. Savukārt algām virs 1500 eiro tā nebūtu. Diferencētais neapliekamais minimums netiktu piemērots pensiju saņēmējiem.
Otrs valdībai iesniegtais priekšlikums paredz progresīvo IIN likmju ieviešanu, vienlaikus saglabājot līdzšinējo IIN 23% likmi ienākumiem līdz 3000 eiro mēnesī jeb līdz 36 000 eiro gadā.
Kaut arī likumā ierakstīts, ka 2016. gadā IIN likme jāsamazina līdz 22%, diezin vai tas notiks. Ka IIN likmi, visticamāk, nemainīs, netieši liecina arī šomēnes rīkotās koalīcijas partiju izveidotās budžeta darba grupas sanāksmes, kurās tiek gudrots, kā palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus. FM norādījusi, ka, nesaglabājot IIN likmi 23% apmērā, tās budžetā iztrūktu 60 miljoni eiro, kas ir aptuveni trešā daļa no tiem 180 līdz 190 miljoniem, kurus pašlaik drudžaini meklē nākamā gada budžetam.
FM pašlaik neparedz, ka nākamgad ģimenes ar bērniem varētu cerēt uz lielākiem IIN atvieglojumiem. Pašlaik ieviestais – 165 eiro mēnesī – par apgādājamiem jau tāpat esot gana liels – par 90 eiro pārsniedz neapliekamo minimumu. Tik liels tas neesot nevienā citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Turklāt neesot jēgas to palielināt, jo, lūk, bērnu apgādnieki nopelna tik mazas algas, ka jau pašlaik viņi nevar pilnībā izmantot šo atvieglojumu – ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par IIN atvieglojumu summu.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka ar diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu vien neizdosies mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību un nabadzību. “Nodokļa pārrēķiniem iedzīvotājiem būs jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestā aizvadītajā gadā gūtie ienākumi. Taču mazāk turīgie iedzīvotāji, kuriem nav iespēju piekļūt internetam, šo deklarāciju nevarēs iesniegt, tātad šo atvieglojumu nesaņems,” viņa saka. Turklāt FM norāda, ka šādai nodokļa administrēšanai būtu nepieciešamas 64 jaunas amata vietas, kas valstij papildus izmaksātu 1,3 miljonus eiro gadā.
Viņasprāt, lielākais šā priekšlikuma trūkums – tas nedos nekādu labumu, piemēram, ģimenei ar trim bērniem, visvairāk tas būs izdevīgs vienam cilvēkam, kuram nav apgādājamo. “Lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, vispirms būtu jādomā par apgādībā esošām personām. Latvijā diemžēl ir liels skaits tādu ģimeņu ar bērniem, kuras dzīvo trūkumā,” saka ministre.
“Rodas iespaids, ka ar šādu nodokļu politiku valsts cenšas visādi izpalīdzēt vientuļajiem vecpuišiem,” spriež Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns, “lai darba ņēmējam samaksātu “uz rokas” 1000 eiro mēnesī, darba devēja izdevumi sasniedz 1700 eiro. Tas ir ievērojami vairāk nekā Igaunijā. Tātad lielo algu sektorā mēs jau pašlaik nespējam konkurēt Baltijas valstu darba tirgū. Šīs zināmā mērā kroplīgās nodokļu sistēmas dēļ arī vidējās algas apmērs Latvijā ir par 230 eiro mazāks nekā Igaunijā. Tas nozīmē, ka kaut kas radikāli jāmaina, lai panāktu algu palielinājumu. Samazinot IIN likmi, tas būs atbalsts tiem darba devējiem, kuri legāli maksā algas darba ņēmējiem. Ieviešot diferencētu neapliekamo minimumu, neattiecinot to arī uz apgādībā esošām personām, tad ar to gan būs zināms ieguvums zemo algu saņēmējiem. Bet palielināsies ienākumu nevienlīdzība. Vienlaikus pieaugs darba devēju vēlme maksāt algas aploksnēs.”
