Vai no lāča jābaidās? Pirmais lāča uzbrukums cilvēkam Latvijā satrauc sabiedrību 0
Linda Dombrovska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saņemtas ziņas, ka Žīguru mežos cilvēku sakodusi lācene, kas aizsargājusi mazuļus. Vai šis gadījums ir signāls, ka lāču uzbrukumi varētu atkārtoties?
15. martā Latvijā tika fiksēts pirmais lāča uzbrukums cilvēkam. AS “Latvijas valsts meži” darbinieks pildīja darba pienākumus, apsekojot jaunaudzi Žīguru meža masīvā. Pēkšņi no biezokņa izskrējis lācis, rūkdams nācis virsū, vīrietis nobijies un meties bēgt. Bēgot cilvēks nokritis, lācis pieskrējis klāt, saķēris viņu aiz kājas, bet, par laimi, pēc mirkļa devies prom. Mežsaimnieks paša spēkiem nokļuvis līdz automašīnai un devies uz slimnīcu, kur sniegta pirmā palīdzība. Par ievainojumu nopietnību informācijas nav, bet kāja esot kārtīgi sakosta.
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks, kurš ir arī pieredzējis lāču mednieks, skaidro, ka cilvēkam ļoti paveicies. “Lāča uzbrukumi parasti beidzas ar ļoti smagiem ievainojumiem vai pat nāvi. Teikšu godīgi, cilvēks dzimis laimes krekliņā. Tas, ka uzbruka lācene, ir absolūti normāla parādība. Visbīstamāk ir pārsteigt lāceni ar lācēniem vai arī nejauši uziet lācim, kas atrodas pie sava medījuma un to sargā.”
Lāču daudz, medīt neļauj
Pēdējos gados Latvijā esam piedzīvojuši ievērojamu lāču skaita pieaugumu. Vēl pirms gadiem desmit varējām smejoties sacīt, ka mūsu valsts mežos ir ap 20 lāču. Savukārt – šogad oficiālais novērtējums ir ap 70. Mednieki gan teic, ka varētu būt vairāk – no 100 līdz 150, atkarībā no tā, kam pajautā. Kāds ir patiesais skaits, to grūti pateikt, jo katram lācim izsekošanas siksnu neuzliksi.
Igaunijā lāču skaits tiek lēsts ap 1000, un arī tur notika strīdi starp zinātniekiem un medniekiem. Zinātnieki teikuši, ka lāču ir mazāk, mednieki bijuši pretējās domās. Visbeidzot zinātnieki atzinuši, ka taisnība bijusi medniekiem: lāču ir vairāk, nekā zinātnieki lēsa. Arī Igaunijā piedzīvo lāču skaita pieaugumu, it īpaši pēdējos gados. Lācene ar četriem lācēniem nav nekas īpašs. Meža kameras vienlaikus fiksē arī piecus lāčus vienā kadrā. Tāda bilde pirms kāda laika klejoja arī sociālajos tīklos – attēls uzņemts Latvijā, tajā redzami pieci pieauguši lāči. Daudzi norādīja, ka šī bilde ir safabricējums un viltus ziņa, bet, ja ņem vērā, ka pirms dažiem gadiem Latgalē meža kamera fiksēja lāceni ar četriem lācēniem, tad pilnīgi normāli, ka šī ģimene pēc kāda laika parādās kopā kādā citā meža kamerā.
Lai gan mednieki jau pirms kāda laika izteikuši bažas, ka, pieaugot lāču skaitam Latvijā, palielināsies arī uzbrukumu risks, tomēr atbildīgās iestādes šos brīdinājumus nav uztvērušas nopietni.
Kā arguments tiek minēts fakts, ka Igaunijā lāču skaits ir krietni vien lielāks, tomēr līdz šim nav konstatēts neviens uzbrukumu gadījums. Kādēļ tā? “Galvenā atšķirība ir tā, ka Igaunijā medī ap 10% no lāču populācijas. Ir noteikta sezona, notiek kontrolētas medības. Lācis no cilvēka baidās. Latvijā lācis ir aizsargājams. Es paredzu, ka šis ir tikai sākums,” Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Haralda Barvika prognozes nav iedvesmojošas.
Visbiežāk uzbrūk Rumānijas lāči
Papētot dažādus avotus, informācija par lāču uzbrukumiem cilvēkiem ir diezgan skopa, it īpaši, ja runa ir par Eiropu. Daudzos avotos norādīts, ka brūnie lāči drīzāk centīsies no cilvēka izvairīties, nevis uzbrukt. No tā, iespējams, arī radies viedoklis, ka brūnie lāči nemaz nav bīstami. Ir daži avoti, kas norāda, ka gadā pasaulē notiek ap 40 brūno lāču uzbrukumi cilvēkam. Kādā 2019. gadā publicētā pētījumā konstatēts, ka laika posmā no 2000. līdz 2015. gadam notikuši 664 uzbrukumi. Vidēji tie ir 39,6 uzbrukumi gadā. 11,4 uzbrukumi notiek Ziemeļamerikā, 18,2 – Eiropā. 85,7% gadījumu uzbrukums beidzas ar ievainojumiem cilvēkam, bet 14,3% gadījumu – iestājusies cilvēka nāve. Eiropā lielākā uzbrukumu daļa notiek Rumānijā, kur, balstoties uz dažādiem avotiem, kopš 2018. gada, kad valstī aizliedza lāču medības, uzbrukumu rezultātā bojā iet 8 līdz pat 20 cilvēki. Pagājušā gadā pirmais letālais lāča uzbrukums tika konstatēts Slovākijā.
Skaidrs ir viens – pieaugot lāču skaitam, palielinās arī risks to mežā satikt un iekļūt kādā nepatīkamā situācijā. Vai šis bija unikāls gadījums, to rādīs laiks. Vai tagad vajadzētu baidīties, dodoties mežā, – visticamāk, ne! Bet noteikti vajadzētu būt uzmanīgiem. Kā vēsta sens igauņu ticējums, pa mežu ir jāstaigā dziedot. Tagad skaidrs, kādēļ! Lācis laikus sadzirdēs cilvēku un mierīgi dosies prom, nebūs nekādu problēmu. To arī iesaka speciālisti – klusi pa mežu nepārvietoties. Ja tomēr satiec lāci – nemūc un neskaties tam acīs. Viegli jau pateikt!
Lāču klātbūtne tiek pētīta
Arī šobrīd Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” notiek Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtīts pētījums “Lāču monitorings 2020–2022”.
Pētījuma laikā notiek lāču darbības pēdu uzskaite septiņās “Natura 2000” teritorijās: dabas liegumos “Lielais Pelēčāres purvs”, “Ziemeļu purvi”, “Stompaku purvi”, “Lubāna mitrājs”, dabas parkos “Vecumu meži” un “Kuja”, Teiču dabas rezervātā, kā arī trīs vietās ārpus “Natura 2000” teritorijām, kur pēdējo trīs gadu laikā novērota lāču klātbūtne.
Notiek arī molekulāri ģenētiskais monitorings, ierīkojot matu lamatas vietās, kur iepriekšējos gados konstatēts lielākais lāču blīvums, un, savācot DNS saturošu materiālu, tiek apsekoti veci ābeļdārzi (izvēlēti saistībā ar “Natura 2000” teritorijām), kur lāči labprāt uzturas rudens periodā un mielojas ar āboliem, tiek apsekoti bišu dravu postījumi, kur arī tiek vākti DNS paraugi. Savāktos paraugus analizē, iegūstot ļoti vērtīgu informāciju par lāču populāciju Latvijā. Tāpat tiek apkopotas gadījuma ziņas par lāču klātbūtni, ja tās tiek uzskatītas par drošām.
Notiek arī metodikas aprakstu sagatavošana, kas integrējama Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmā attiecībā uz “Natura 2000” vietu un fona brūnā lāča monitoringu. Tiek rīkoti semināri, lai Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, medniekiem, meža darbiniekiem, biškopjiem, robežsargiem, dabas draugiem, kam savu aktivitāšu specifikas dēļ pastāv iespēja atrast brūnā lāča pēdas vai ģenētisko materiālu saturošus paraugus, mācītu, kā pareizi ievākt paraugus un informāciju nodot zinātniekiem.
