Vai nevienai pacientei Latvijā vairs nebūs jācieš no paviršiem ārstiem un sliktas aparatūras? 7
Vairāk nekā pusgadu vajadzēja dažādām valsts iestādēm, lai pārbaudītu un kaut ko secinātu par vienu no problēmām, ko “Latvijas Avīze” uzrādīja savā publikācijā “Bīstami uzticamā pārbaude” (“LA”, 2018. gada 13. augusts). Vai nevienai pacientei Latvijā vairs nebūs jācieš no paviršiem ārstiem un sliktas aparatūras? Tik optimistiskas ainas pēc iestāžu ziņojumiem diemžēl nevīd…
Pēc “LA” minētās publikācijas Veselības ministrijā (VM) pērn tika izveidota speciālistu grupa, kura no 2018. gada septembra līdz šā gada martam ārstniecības iestādēs pārbaudīja, cik droši pacientēm ir mamogrāfijas izmeklējumi – vai aparāti ir pienācīgā kārtībā, kāda ir attēlu kvalitāte un vai ir pietiekams nodrošinājums ar radiologiem, kas šos attēlus izvērtē. Nacionālā veselības dienesta (NVD), Veselības inspekcijas (VI) un Latvijas Radiologu asociācijas pārstāvji no 26 ārstniecības iestādēm, kur par valsts budžeta naudu tiek nodrošināts mamogrāfijas skrīnings, apmeklēja tikai deviņas iestādes.
Tajās netika konstatēta neviena neatbilstība vai pārkāpums, kas varētu nodarīt kaitējumu pacientēm.
Te gan rodas jautājums: vai eksperti var ieraudzīt patieso ainu, ja neapmeklē pat pusi no visām slimnīcām vai veselības centriem, kuri saņem nodokļu maksātāju naudu par valsts pasūtīto izmeklējumu?
Veselības inspekcija nākusi klajā ar priekšlikumu, ka nākotnē būtu jāpāriet uz digitālajām mamogrāfijas iekārtām, kurām ir augstāka attēlu kvalitāte. Tas gan ir apjomīgs finansiāls ieguldījums, kuru joprojām nav atļāvusies pat lielākā valsts ārstniecības iestāde – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), kur strādā augsti kvalificēti radiologi. Toties, piesaistot Eiropas Savienības fondu naudu, ir atļāvušies privātie medicīnas centri -ARS un Veselības centrs “4”, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, kā arī nelielās ārstniecības iestādes Bauskā un Aizkrauklē.
Savukārt VM sadarbībā ar Radiologu asociāciju apņēmusies nākamajā gadā izstrādāt apmācības programmu radiologiem mamogrāfijas skrīninga veikšanai. Līdzīga programma tiek plānota arī radiologu asistentiem. Izrādās, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kur šādas programmas joprojām nav tapušas. Ministrijā uzzināju, ka to paredzēts īstenot par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.
Ar “papīriem” viss kārtībā!
Aizvadītajā gadā rakstīju par Guntas traģisko dzīves pavērsienu, kad viņai ārstu nolaidīgas attieksmes un nekvalitatīva mamogrāfa dēļ Aizkraukles slimnīcā netika pamanīts krūts audzējs sākumstadijā. Citi ārsti ļaundabīgo veidojumu diagnosticēja tikai tad, kad tas jau bija ielaists līdz trešajai stadijai. Sievietei veica operāciju, viņa zaudēja krūti un joprojām turpina ārstēt smagas blaknes, kas radušās pēc pārciestās operācijas.
Toreizējā veselības ministre Anda Čakša tad lika NVD apturēt mamogrāfijas pakalpojumu apmaksu Aizkraukles slimnīcā, un turp no Rīgas tika nosūtīta ekspertu grupa, kas pārbaudīja mamogrāfa parametru kvalitāti un radiologu profesionālo līmeni. NVD, kurš bija noslēdzis līgumu ar šo iestādi, informēja, ka slimnīcā sievietes izmeklē ar 1991. gadā ražotu mamogrāfu un ka tas atbilstot stratēģiskās atlases iepirkuma prasībām. Savukārt slimnīcas vadībai bija citādi dati– mamogrāfs esot ražots 2000. gadā.
Neviena no atbildīgajām amatpersonām tā arī nevarēja paskaidrot, kur meklējams cēlonis šai pretrunīgajai informācijai.
Tagad Aizkraukles slimnīca ir iegādājusies jaunu mamogrāfijas iekārtu, un no janvāra atbildīgās institūcijas ir ļāvušas atjaunot skrīninga izmeklējumu, bet to, vai ārsti ir mācījušies no savām kļūdām, rādīs laiks. Pati būtiskākā bija tā, ka Guntas gadījumā netika ievērots obligātais noteikums, ka izmeklējums, lai nepieļautu kļūdas, ir jāapskata diviem radiologiem neatkarīgi vienam no otra. Viens apskatīja, bet otrs tikai parakstīja. Pētījumos ir pierādīts, ja to dara neatkarīgi, tad papildus tiek atklāti vēl līdz pat 10% audzēju.
Kaut gan VI solīja, ka slimnīcās un veselības centros sāktās pārbaudes tiks pabeigtas dažu mēnešu laikā, tomēr šis process ievilkās vairāk nekā pusgada ilgumā. Tiesa, darbu ātrāk beidza Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (RDC), kurš bija pārbaudījis tehnisko parametru atbilstību Ministru kabineta noteikumiem tām mamogrāfijas iekārtām, kuras izmanto gan valsts apmaksāto pakalpojumu veikšanai, gan arī privāti. Jāteic gan, ka pārbaude notika, nevis apskatot šīs iekārtas uz vietas, bet pieprasot no ārstniecības iestādēm tikai nepieciešamo dokumentāciju. Un ar papīriem viss bija kārtībā…
Jāpārliecinās savām acīm, nevis no attāluma
Kopumā mamogrāfijas pakalpojumus Latvijā sniedz 26 ārstniecības iestādes, bet, kā pastāstīja pieminētās ekspertu darba grupas vadītāja, NVD Kontroles un uzraudzības departamenta direktore Margarita Meļņikova, mamogrāfijas pakalpojuma kvalitāte pārbaudīta deviņās no tām. Tika izraudzītas tās, kurās varētu būt dažādas pakāpes riski. Tādi ir gan mazajās slimnīcās, kur ir neliela pacientu plūsma, gan lielajās, kur apgrozās daudz pacientu. Eksperti ņēma vērā veikto skrīninga izmeklējumu skaitu 2018. gada septiņos mēnešos, mamogrāfijas iekārtas vecumu un divu radiologu mamogrāfijas izmeklējuma neatkarīgu izvērtēšanu.
Bijusī veselības ministre A.Čakša uzskata, ka, apmeklējot tikai deviņas medicīnas pakalpojuma sniegšanas vietas, objektīvu ainu par mamogrāfijas pakalpojuma sniegšanu visā valstī nevar iegūt.
“NVD būtu jāaizbrauc uz visām ārstniecības iestādēm, kurām tiek maksāta valsts budžeta nauda par iesaistīšanos mamogrāfijas skrīningā. Savām acīm jāpārliecinās, kā tur tiek organizēts darbs, jāuzdod tā sauktie viltus jautājumi, lai gūtu priekšstatu, vai radiologi patiešām izvērtē izmeklējumus neatkarīgi viens no otra vai tikai formāli parakstās. Diemžēl tas netiek darīts, galvenokārt tādēļ, ka trūkst darbinieku. Arī Veselības inspekcijai kopā ar Radiācijas drošības centru būtu reālajā dzīvē jāpārbauda pilnīgi visi mamogrāfi, ar kuriem tiek veikts valsts pasūtījums. Tikai tad var ieraudzīt objektīvo ainu un izdarīt objektīvus secinājumus,” uzskata Čakša.
Pašreizējā veselības ministre Ilze Viņķele vēl nav iepazinusies ar darba grupas veikumu un savu viedokli paudīs tikai pēc tam, kad to būs izdarījusi, informēja ministres preses sekretārs Edgars Skvariks, piebilstot, ka ministre šajā jautājumā iedziļināšoties jūnijā.
Izstrādās mācību programmu
Vērtējot, kā pakalpojums tiek organizēts un cik drošs tas ir pacientam, neesot konstatētas neatbilstības, kas būtu radījušas pacientēm veselības stāvokļa apdraudējumu. “Tajā pašā laikā darba grupa izvirzīja priekšlikumu sadarbībā ar Latvijas Radiologu asociāciju izstrādāt atsevišķu mācību programmu skrīninga mamogrāfijā. Tajā tiks iesaistīti ne tikai radiologi, bet arī viņu asistenti. Latvijā atšķirībā no citām ES valstīm nav šādas programmas. Sarunās ar Veselības ministrijas pārstāvjiem esam vienojušies, ka tā būtu nākamā gada aktualitāte, un šo programmu varētu īstenot par ES struktūrfondu līdzekļiem,” pastāstīja Margarita Meļņikova.
Jau iepriekš “Latvijas Avīzes” diskusijā RAKUS Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane sacīja, ka radiologu un viņu asistentu izglītošana ir svarīgākā problēma, kas jāatrisina. M.Epermane: “Skrīningam ir nepieciešami speciāli apmācīti radiologi un asistenti. Es vēlos uzsvērt, ka skrīnings ir veselas sievietes izmeklējums, nevis tādas sievietes izmeklējums, kurai jau ir sūdzības. Šim izmeklējumam ir jāpieiet citādi nekā ar patoloģiskām sūdzībām. Tam ir vajadzīga speciāla apmācība tiem mediķiem, kas šos izmeklējumus veic.”
Savukārt RAKUS Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs un Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis uzsver, ka Veselības ministrijai vajadzētu rīkot stratēģiskos iepirkumus tieši speciālistu jomā. “Nav nepieciešams, ka visi radiologi Latvijā ir spējīgi aprakstīt mamogrāfijas izmeklējumu. Tie varētu būt padsmit cilvēki, kas būtu eksperti un nodarbotos ar skīninga apkalpošanu, diagnostiskajām manipulācijām, kur ir vajadzīga padziļināta apmācība,” uzskata Eglītis.
Jāveido koordinācijas centrs
Viens no darba grupas priekšlikumiem ir veidot atsevišķu koordinācijas centru, kas būtu specializējies skrīninga mamogrāfijā un nodrošinātu nepieciešamo vadlīniju izstrādi. Tam piekrīt arī dakteris Eglītis: “Ir nepieciešama struktūra, kas atbild par skrīningu, tas nevar būt kaut kāds atsevišķs cilvēks Nacionālajā veselības dienestā. Piemēram, Slovēnijā, kas Latvijai nereti tiek likta kā piemērs, ir izveidota struktūra, kas nodarbojas ar skrīningu. Tā gan uzaicina, gan veic, gan analizē rezultātus.”
Speciālisti pēc pārbaudes veikšanas ir secinājuši, ka nepieciešams izveidot centrālo datubāzi, lai radiologam neatkarīgi no tā, kurā slimnīcā viņš strādā, būtu pieejams pacientes izmeklējuma attēls, jo nereti gadās, ka ārstam ir nepieciešams apskatīt arī iepriekšējo izmeklējumu un pārliecināties par tā precizitāti. Kā zināms, sievietēm, sākot no piecdesmit gadu vecuma, skrīnings jāveic ik pēc diviem gadiem.
Tiesa, kopš 2009. gada, kad valsts sāka šo skrīningu, ir atsevišķas datubāzes, ko slimnīcas pašas veido, bet tās ļauj analizēt tikai tur veiktos izmeklējumus.
“Investīcijas vienota tīkla izveidē, lai tehnoloģiju laikmetā varētu nosūtīt attēlus, nav nekas dramatisks, vajag tikai gribēt to izdarīt!” tā uzskata RAKUS radioloģe diagnoste Ilze Eņģele.
NVD kopā ar Radiologu asociāciju izvirzīja ministrijai priekšlikumu, ka nepieciešams pāriet uz Eiropā lietoto “Breast imaging, reporting and data system” (krūts attēla ziņošanas un datu sistēmu), kas nodrošinātu strukturētu izmeklējuma atbildi, vienotu terminoloģiju un statistiski apstrādājumus datus. “Radiologi, kas veiks skrīninga mamogrāfa izmeklējumus, tiks apmācīti, lai viņiem būtu skaidra izpratne par sistēmas kodēšanas principiem,” pastāstīja Meļņikova.
Taču bieži ir tā, ka izmeklējuma atbilde nonāk tikai pie pacientes, bet atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai netiek nosūtīta ģimenes ārstam, kurš spēj izlasīt radiologa slēdzienu. Tieši NVD ir tā institūcija, kura slēdz līgumu ar ģimenes ārstiem un kurai būtu jāpanāk, lai mamogrāfijas skrīningā ģimenes ārsti iesaistītos daudz aktīvāk.
Slovēnijas un Igaunijas piemērs
Onkologs Eglītis uzskata, ka 26 ārstniecības iestādes, kurām valsts uztic mamogrāfijas izmeklējumu, nelielajā Latvijā ir stipri par daudz. Ja mēs ņemtu piemēru no Slovēnijas vai Igaunijas, tad pietiktu ar divām universitātes slimnīcām un reģionālajām slimnīcām Liepājā un Daugavpilī, kur tiktu veikta lielākā daļa mamogrāfisko izmeklējumu. Bet tajās vietās, no kurām ir grūtāk nokļūt uz šiem centriem, dotos busi ar pārvietojamo mamogrāfu. Savukārt vadošie radiologi ir pārliecināti, ka lielajās ārstniecības iestādēs varētu notikt otrā radiologa veiktais izmeklējuma lasījums, jo tur ir pietiekami augsta ārstu kompetence. Tad celtos kvalitāte gan pirmajam lasījumam, gan arī kopējam izmeklējuma rezultātam.
Veselības inspekcija savos secinājumos, kas iekļauti ziņojumā pēc mamogrāfijas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes, nenorāda skaidru virzienu, kurā būtu jādodas bez kavēšanās, lai nevienai pacientei vairs nebūtu jācieš no paviršiem ārstiem un sliktas aparatūras. Inspekcija aprobežojusies ar vērtējumiem ilgtermiņā: “Vienlaikus jāvērtē, vai ilgtermiņā ir vērts saglabāt esošo skrīninga mamogrāfijas pakalpojumu ģeogrāfisko pieejamību ar stacionārām mamogrāfijas iekārtām vai teritoriālo pieejamību nodrošināt, palielinot mobilo mamogrāfu izbraukumus.”
Institūcijas, kas piedalījās darba grupā, nerunā par to, ka būtu jāpaaugstina kritēriji, kuri ļautu ārstniecības iestādēm veikt mamogrāfiju. Eiropā ir ap 30 indikatoriem, pēc kuriem vērtē, vai slimnīcai ļaut to darīt. Latvijā pastāv tikai trīs no tiem.
Cik valsts maksā?
Valsts finansējums, kas paredzēts krūšu skrīninga izmeklējumu veikšanai, tajā skaitā mobilajā busā:
2018. gadā 1 284 877 eiro
2019. gadā 1 363 857 eiro
Kuras iestādes pārbaudīja?
No 26 ārstniecības iestādēm, kur par valsts budžeta naudu tiek nodrošināts mamogrāfijas skrīnings, pārbaudes tika veiktas deviņās iestādēs:
Alūksnes primārās veselības aprūpes centrā
Dubultu poliklīnikā
SIA “Dziedniecība”
Limbažu slimnīcā
Ludzas medicīnas centrā
Medicīnas sabiedrībā “ARS”
“Veselības centrā 4”
SIA “Veselības centru apvienība”
Ventspils poliklīnikā
AVOTS: Nacionālais veselības dienests un Veselības inspekcija
