Māris Niklass: Tagad varbūt dažs arī sapratīs – kāpēc elektrogigants ir Finanšu ministrijas pakļautībā? 32
Māris Niklass, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Diskusijā “Par elektroenerģijas pašpietiekamību un taisnīgiem tarifiem” Mālpilī 4. februārī Saeimas Klimata, enerģētikas un vides apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs teica, ka Latvijā nav enerģētikas stratēģijas, tā jārada! Vārdi likās cerīgi. Teikšu, ka mums pat nav elementāras prognozes tuvākajiem desmit gadiem. Mēs vārdos esam gatavi zaļināties, taču darbos izdomājam dubultos tarifus mazajām hidroelektrostacijām un obligātā iepirkuma komponenti (OIK).
Kā lielu sasniegumu valdošie paziņojuši, ka OIK maksāšot no budžeta. Tā taču ir mūsu pašu kopējā naudiņa, tikai uz banknotes nav rakstīts – no Jāņa vai Pētera. Esošā likumdošana neļauj individuālajam saules paneļu īpašniekam uzstādīt solārās enerģijas uztvērējus ar jaudu, lielāku par 11,1 KW. Ar šādu jaudu ģimene nākotnē nespēs pat divus elektroauto uzlādēt! Salīdzināšanai – Lietuvas likumdevējs atļauj 30 KW un vēl par pārpalikuma nodošanu elektrotīklā samaksā, kas atbilst ES direktīvām.
Mums par šādām lietām atliek sapņot, jo, lūk, kāds ierēdnis izdomājis un valdība apstiprinājusi, ka virs patēriņa saražotā enerģija dzēšas. Tas nekas, ka ar “Sadales tīklu” (“ST”) starpniecību manu pārpalikumu izlietojis kaimiņš. Elektrībai piemīt tāda jauka īpašība, ka tai ir vieglāk pārvietoties uz nāburgu, nekā atplūst no Ķeguma. Ieguvējs, protams, “ST”, jo nav strāvas zudumu. Par elektroenerģijas patstāvību, t. i., drošību, nemaz nerunāsim. Protams, monopolists noklusē, kas notiek ar dzēšanu.
Piekasīgāks gan to sauc par likumīgu laupīšanu. Spekulācijas atkristu, ja “ST” paskaidrotu, kas notiek ar pārprodukciju, ko iegūst no apmēram 11,5 tūkst. mājsaimniecībām gadā.
Aptuvenie aprēķini liecina – vismaz viens milj. eiro. Toties tiek klāstīts, ka, lai šādiem mikroģeneratoriem nodrošinātu pieslēgumu, gadā jātērējot 400 tūkst. eiro. Tas esot viens no iemesliem, kādēļ elektroenerģijas pārvades tarifi par pieslēgumu no 5,9 eiro jāpalielina uz 35 eiro. Vēl par kādu niansi, kam nav nekāda sakara ar tehniskajiem ierobežojumiem. Proti, līdzko kļūsti par elektroražotāju, tev pieslēguma jaudu palielina no 16 A uz 32 A. Protams, tas ar tālejošu mērķi, lai no gala patērētāja paņemtu lielāku samaksu.
Atgriežos pie minētajiem 5,9 un 35 eiro. Tagad jau amata krēslu iesildījušais ministrs Čudars no pagājušā gada 20. decembra atkārto – tarifs būs uz pusi mazāks. Tas nozīmē, ka tomēr maksāsim nevis 35 eiro, bet 17,5 eiro. Kur ir aprēķini? Neviens tos nav redzējis. Mana nojauta saka – nav tādu. SPRK padomes priekšsēdētāja Ozolas kundze 25. janvāra LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja: “Regulatora pieeja ir, lai visas faktiskās izmaksas, kas rodas sadales sistēmas operatoram un augstsprieguma tīklam, tiktu nosegtas ar tarifiem.”
Likumā par Sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem nav neviena vārda, ka institūcijai būtu jārūpējas par izmaksu segšanu. Toties ir teikts, ka regulatoram jāaizstāv mūsu – lietotāju – intereses, jāveicina pakalpojuma sniedzēja attīstība saskaņā ar taisnīguma, atklātības, neitralitātes un proporcionalitātes principiem. Brīnišķīgi! Kaut to visu realizētu dzīvē, lai nezustu ticamība regulatoram. Arī valdības rīcība, lemjot par sabiedrībai tik būtisku jautājumu tā saucamajā slēgtajā daļā, nevairo uzticamību. Tas nozīmē, ka kaut kas slēpjams.
Aizbildināšanās ar tā saucamo komercnoslēpumu nav savienojama ar tiesiskas valsts principiem. Tas ir klajā pretrunā ar ES regulu un vadlīniju principiem par tarifu caurspīdīgumu un pamatotību. Noslēpumainība tika saglabāta arī janvāra Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē, kur izskatīja elektroenerģijas piegādes tarifus. Ja var ticēt TV3, tas esot noticis, pildot Klimata un enerģētikas ministrijas lūgumu.
Vēl par dažiem skaitļiem. Raidījums “Nekā personīga” norāda, ka iesniegtajā pirmajā tarifa variantā vienas MWh maksa bijusi nepilnus 400 eiro. Tagad regulatoram esot jauns pieteikums ar 280 eiro. Tas nekas, ka elektroenerģijas cena noslīdējusi zem 100 EUR/MWh. Sagaidāms, ka elektroenerģijas piegādes tarifu apstiprināšana ies pa iebraukto ceļu. Pavasarī tikai ieraudzīsim skaitli “X”. Neviens nepaskaidros, kā tas radies. Kā jau karaļvalstī ierasts. Neviens tā arī neatklās, uz kāda likuma panta pamata spēku būs zaudējis 2019. gadā uz pieciem gadiem apstiprinātais tarifs, kura beigu termiņš ir 2024. gada 31. decembris.
Tagad varbūt dažs arī sapratīs – kāpēc elektrogigants ir Finanšu ministrijas pakļautībā? No tā dividendēm vienmēr ir iespēja papildināt valsts budžetu. Cik ieinteresēta Saeima mainīt regulatora aprēķina metodoloģiju, kurā elektroenerģijas cenai ir noteicošā loma? Vai likumdevējam pietiks dūšas kādreiz noteikt visas tautas īpašumam peļņas procenta griestus, tādējādi padarot īpašniekiem dzīvi panesamu?
