Vai nenodarām pāri bērna psihei, atstājot bērnu raudošu 0
Lasītājs jautā: “Mūsu dēliņam ir divi gadi, ļoti komunikabls, daudz runā. Mums šķita, ka viņam vajadzīga bērnu sabiedrība, sameklējām dārziņu. Grupa maza, bērnu nav vairāk par desmit. Taču, kad mamma mazo atved un iet prom, sākas histērija. Visur raksta, ka atvadām jābūt īsām un tās nedrīkst ieilgt, bet vecāks nedrīkst arī aizbēgt. Cik emocionāli veselīgi ir tas, ka bērns paliek raudot? Kā labāk rīkoties?”
“Varu piekrist, ka pašam atvadu brīdim jābūt īsam. Labi, ja jums jau iepriekš ir izveidots kāds atvadīšanās rituāls, piemēram, kad tētis no rīta iet uz darbu vai mamma dodas kaut kur prom. Rituāls var būt jebkāds – apskāviens un buča vai tikai buča, varbūt bērns pamāj pa logu vai jebkāda cita darbību kombinācija. Svarīgi, ka to atkārto vienmēr pie atvadīšanās un bērns zina – tad mamma vai tētis ies prom,” skaidro psiholoģe Dace Čible.
Runājot par bērnudārzu, der zināt, ka bērnam ļoti svarīgi, lai būtu iespēja iepazīt svešo vidi drošā veidā – mammai klātesot. Tāpēc divas nedēļas vecāks uz bērnudārzu iet kopā ar bērnu un paliek tur līdz pusdienas laikam. Tikai pēc tam, kad bērns ir iepazinis šo vietu un cilvēkus, drīkst bērniņu atstāt vienu, iepriekš viņam par to pastāstot.
Ļoti bieži vecākiem šķiet, ka jau pusotra un divu gadu vecumā bērnam ir laiks doties uz bērnudārzu, jo viņi redz, cik bērns ir atvērts un komunikabls citu cilvēku klātbūtnē.
Patiesībā bērns ir gatavs spēlēties un priecīgi pavadīt laiku kopā ar citiem bērniem, bet ar nosacījumu, ka mamma vai tētis ir redzamā attālumā.
Tātad, tiklīdz vecāki ceļas un dodas prom, bērns var satrūkties, skriet pakaļ, ķerties rokā. Viņam vissvarīgāk ir nosargāt savu piesaistes personu, nevis pētīt jaunu mantu, tāpēc spēlēšanās ir beigusies.
Šis process mainās triju gadu vecumā, kad bērns var ilgstošāk paturēt mammas tēlu savā atmiņā un tiešām sāk parādīties interese par sadarbošanos ar citiem bērniem. Tāpēc, ja vien mammai ir iespēja dzīvot mājās ar bērnu, tā arī jādara.
Labs variants ir doties ar bērnu uz kādām nodarbībām, kur abi var darboties kopā. Var arī tā, ka mamma atrodas tajā pašā telpā, kur bērns piedalās nodarbībā. Labi, ja pēc nodarbības bērnam ir iespēja arī paspēlēties citu bērnu kompānijā.
