Vai naudas drukāšana glābs eiro? 0
Eiropas Centrālā banka (ECB) drudžaini drukā miljardiem eiro naudaszīmju, lai parādos grimstošajai Grieķijai nepietrūktu šo papīrīšu, pirms ES piešķir kārtējo aizdevumu.
Politiķi izvairās no atbildības
Pēc eirozonas valstu vadītāju spiediena ECB ir nodevusies riskantai nodarbei, lai palīdzētu glābt Atēnas no finanšu katastrofas, taču, šķiet, viņiem nebūs citas izvēles, kā piešķirt Grieķijai kārtējo daļu no izpirkuma maksas, raksta žurnāls “Der Spiegel”.
“Mēs nedrīkstam zaudēt laiku,” pirms dažām dienām brīdināja Luksemburgas premjerministrs un eirogrupas prezidents Žans Klods Junkers, uzstājīgi mudinot eirozonas valstu vadītājus “lietot visus viņu rīcībā esošos līdzekļus”, lai glābtu valūtas savienību. Politiķi cenšas uzvelt šo smago darbu Eiropas Centrālajai bankai. Grieķijai sāk pietrūkt skaidras naudas ikdienas norēķiniem, turklāt Atēnām līdz 20. augustam ir jāatmaksā ECB trīs miljardu eiro aizdevums. Šīs problēmas “risinājums” ir paradoksāls: ECB drukā naudu Grieķijai, lai valsts varētu atdot aizdevumu. Plāns ir strīdīgs, jo ECB ir aizliegts tieši finansēt valdības, tāpēc eirozonas apspriedēs visi izvairās atklāti runāt par “absurdajām naudas plūsmām”, atzīmē “Der Spiegel”. ECB tikai izvairīgi likusi noprast, ka “sniegs palīdzīgu roku Grieķijai”.
Biržas darboņi apmierināti
Tagad atklātībā nonākusi informācija, kā ECB plāno “noturēt Grieķiju uz kājām”, līdz tiks izmaksāta nākamā daļa no ES un Starptautiskā valūtas fonda palīdzības. ECB kā starpnieku ir izraudzījusi Grieķijas centrālo banku, atļaujot tai izsniegt papildu ārkārtas aizdevumus valsts bankām, kurām saņemtā nauda būtu jāizlieto Grieķijas īstermiņa parādzīmju uzpirkšanai par četriem miljardiem eiro. Grieķijas centrālā banka pieņemtu šīs mānīgās parādzīmes kā nodrošinājumu un izsniegtu valsts grīļīgajām komercbankām tikko nodrukātus eiro, kas nākuši no ECB. ECB prezidents Mario Dragi (attēlā) solījis “darīt jebko, lai saglabātu eiro”, taču viņa paziņojums ir izraisījis domstarpības bankas padomē, ziņo aģentūra “Reuters”. Vairāki padomes locekļi iebilst pret parādzīmju uzpirkšanu no finanšu krīzes apdraudētajām eirozonas valstīm, bažījoties, ka tas tikai pasliktinātu situāciju. Pasaules biržās finanšu mākleri Dragi paziņojumu uztvēra kā ECB nodomu uzpirkt Itālijas un Spānijas valdības parādzīmes. Akciju un parādzīmju cenas cēlās, bet procentu likmes dažu Dienvideiropas valstu vērtspapīriem kritās. Daži plašsaziņas līdzekļi to nodēvēja par finanšu tirgus liberalizāciju, bet biržas darboņi secināja, ka ECB būtu gatava dot viņiem lielisku peļņu darījumos ar akcijām, atzīmē “Reuters”. Dragi paziņojums samulsināja arī eirozonas 17 valstu centrālo banku ekspertus, jo iepriekš nebija apspriests, toties politiķi to uzņēma ar atvieglojumu. Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands arī apliecināja “darīt visu, lai aizsargātu eirozonu”. Analītiķi atzīmē, ka eirozonas valstu vadītāju apspriedēs ir pieņemti tikai paziņojumi par nodomiem, bet ne konkrēti lēmumi, tāpēc finansiāli apdraudēto valstu, piemēram, Spānijas, valdības parādzīmju riska procenti strauji pieauga. Ja ECB atkal sāktu uzpirkt parādu apgrūtināto eirozonas valstu parādzīmes, tā ne tikai padotos eirokrātu spiedienam, bet arī pieņemtu metodi, kas jau izraisījusi konfliktus ECB padomē. Vācijas, Eiropas ekonomiskās un finanšu “lokomotīves”, centrālā banka, uz ko gultos galvenā nasta eiro glābšanā, paziņojusi, ka Dragi priekšlikums ir “problemātisks instruments”, atzīmē “Der Spiegel”.
Iezīmējas Ziemeļu un Dienvidu plaisa
Eirozonā ietilpstošās finansiāli stabilās Ziemeļeiropas valstis bažījas, ka ECB ir gatava Dienvideiropas parādnieku glābšanai upurēt pamatprincipus. “Dragi ir sācis lietot politikas valodu, un ECB ir acīmredzami pārsniegusi tās atbildības ietvarus,” paziņojis Vācijas otras lielākās bankas “Commerzbank” galvenais ekonomists Jērgs Krēmers. Viņam piebalsojis Vācijas centrālās bankas prezidents Jens Veidmans, kuru uzskata par eirozonas Ziemeļeiropas grupas neoficiālo runasvīru, publiski kritizējot politiķus, kas apzināti izvairās no lēmumu pieņemšanas, uzveļot atbildību par sekām centrālajām bankām. Stāvokļa absurdumu apstiprina fakts, ka jau divas nedēļas ECB vairs nepieņem Grieķijas valdības parādzīmes kā nodrošinājumu tās refinansēšanas operācijām. Taču Grieķijas centrālajai bankai, kas drīzāk kļuvusi par ECB Atēnu atzaru, joprojām ir atļauts tās pieņemt. Grieķijas bankrots tiek atvirzīts nedēļu pēc nedēļas, bet politiķi cenšas izvairīties no atbildības. ES izveidotā eirozonas finanšu stabilizācijas programma var tikt noraidīta Vācijas parlamentā.
Septembrī Eiropas Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un Starptautiskajam valūtas fondam jālemj, vai piešķirt Grieķijai kārtējo aizdevuma daļu 31 miljarda eiro apjomā. Pagaidām aizdevuma piešķiršana ir apturēta, jo Grieķijas valdība nav īstenojusi solītos taupības pasākumus, taču kredīta liegšana varētu izraisīt valsts bankrotu un tālākas grūti paredzamas ekonomiskas sekas. Augusta beigās Grieķijas premjerministrs Antonis Samars plāno apmeklēt Vāciju un Franciju, lai, kā raksta grieķu prese, novērstu Grieķijas “ātru eiro nāvi”. ECB bijušais galvenais ekonomists Otmars Isings, viens no eiro valūtas iedibinātājiem 1999. gadā, brīdinājis, ka eirozona varētu sašķelties, pievienojoties daudzajiem ekspertiem, kas Grieķijas izstāšanos no eirozonas uzskata par nenovēršamu.
