Sacensība ar laiku. Vai NATO jāgaida Krievijas uzbrukums un vai karu Eiropā vispār iespējams novērst? 237
Krievija varētu sagatavot savus sauszemes spēkus uzbrukumam NATO sešu gadu laikā, ja kaujas Ukrainā tiks iesaldētas, liecina jauns vācu analītiķu pētījums. NATO dalībvalstīm Eiropā ir atlikuši “pieci līdz deviņi gadi”, lai sagatavotos iespējamA Krievijas uzbrukuma alianses teritorijai atvairīšanai.
Šis secinājums ir ietverts Vācijas Ārpolitikas biedrības (DGAP) analītiskajā pētījumā, kas pauž pārliecību, ka “nākamo karu Eiropā var efektīvi novērst tikai ierobežotā laika periodā”, par to izvērsti spriež Deutsche Welle.
Krievijas ekonomika kara režīmā
Eksperti norāda, ka Krievija kara laikā ar Ukrainu savu aizsardzības nozari pārcēlusi uz kara ekonomikas režīmu. “Pat pēc gandrīz divus gadus ilgā kara Ukrainā Krievijas militārais potenciāls ir lielāks, nekā šobrīd tiek uztverts. Vislielākos cilvēku un ekipējuma zaudējumus ir cietuši sauszemes spēki,” teikts pētījumā “Nākamā kara novēršana”.
Vācija un NATO norāda, ka tagad
Eiropa sacenšas ar laiku, lai aprīkotu savus aizsardzības spēkus tādā mērā, lai to atturēšanas spējas pārsniegtu Krievijas cerības uz veiksmīgu uzbrukumu, piemēram, NATO valstīm Lietuvai, Latvijai un Igaunijai.
Avoti militārajās aprindās un Vācijas izlūkdienestos ziņo par jaunu Bundesvēra aizsardzības politikas virzienu, kuru atklāja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, izmantojot frāzi “kara laika atbilstība” kā mērķi Bundesvēra modernizācijai.
“Pēc Putina brutālā uzbrukuma Ukrainai Eiropā ir atgriezies karš,” sacīja Pistoriuss. “Tas ir mainījis draudu situāciju. Vācijai kā apdzīvotākajai un ekonomiski jaudīgākajai valstij Eiropas centrā ir jābūt atturēšanas un kolektīvās aizsardzības pīlāram Eiropā,” prezentējot jaunās pamatnostādnes, sacīja Vācijas aizsardzības ministrs.
Abām pusēm ir turpmāki militārie plāni
Pamats, lai aprēķinātu laika periodu, kurā alianse varētu novērst iespējamo karu, stiprinot savu atturēšanas potenciālu, ir pieņēmums, ka Krievija spēs iesaldēt karu Ukrainā.
Tas Kremlim dos laiku atjaunot savus sauszemes spēkus. Tomēr maz ticams, ka kāds Berlīnes politiķis sagaida ātras Ukrainas kara beigas. Vienlaikus Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zaļužnijs nesen brīdināja, ka militārā palīdzība, ko viņa valstij līdz šim sniegušas aptuveni 50 ASV vadītās atbalsta valstis, ir novedusi tikai pie strupceļa priekšā – frontes līnija Ukrainas austrumos un dienvidos ir palikusi praktiski nemainīga kopš jūnija Ukrainas pretuzbrukuma.
Tranšeju karā Krievijai ir priekšrocības, jo tās rīcībā ir gandrīz neierobežots daudzums artilērijas ieroču, bet Ukraina var gūt panākumus tikai tad, ja karš nav pozicionāls.
Lai tas būtu iespējams, Ukrainai jāsaņem jaunākie ieroči no Rietumiem.
Virkne militāro ekspertu uzskata, ka fronte Ukrainā pārvēršas par kaujas lauku, kur arvien vairāk tiek izmantoti augsto tehnoloģiju ieroču veidi. Arvien vairāk tiek runāts par mākslīgā intelekta izmantošanu militārajās operācijās, jo Krievija tagad var ļoti veiksmīgi apspiest noteiktus Ukrainas bruņoto spēku ieroču veidus, izmantojot satelītus.
Ekonomiskās sankcijas nedarbojās?
Tas attiecas pat uz ASV piegādātajām raķešu palaišanas ierīcēm HIMARS, kuras Ukraina izmantoja pirms gada savu teritoriju atbrīvošanas laikā, lai traucētu Krievijas karaspēka ieroču un munīcijas piegādi.
Tagad Krievija ir ļoti “veiksmīga traucēšanā,” tas attiecas uz ienaidnieka satelīta, radara un radio signālu traucēšanu
.
Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā faktu, ka situācija frontē arvien vairāk pārvēršas dronu karā.
Droni ne tikai uzbrūk, dodot triecienus, bet arī pārraida attēlus un kopā ar satelītu padara izlūkošanas situāciju frontē absolūti caurspīdīgu. Krievija šajā jomā strauji apbruņojas.
Acīmredzot ES un ASV noteiktās
ekonomiskās sankcijas Maskavu nav apturējušas, un tajā joprojām ir mikroshēmas un citas augsto tehnoloģiju preces. Krievijas Federācijai ir arī sava satelītnavigācijas sistēma, lai vadītu raķetes līdz mērķim.
Pēc analītiķu domām, ar pašreizējo ieroču ražošanu Krievija var ātri atjaunot savu armiju, kas cietusi zaudējumus. Turklāt tās kaujas spēks pārsniegs NATO pašreizējo atturēšanas potenciālu konvencionālā karā Eiropā.
Eksperti un izlūkošanas aģentūras lēš, ka Krievijai būs nepieciešami seši līdz desmit gadi, lai atjaunotu savu armiju līdz tādam līmenim, lai tā varētu uzdrošināties uzbrukt NATO. Attiecīgi aliansei ir tikai pieci līdz deviņi gadi, lai pietiekami apbruņotos un atvairītu iespējamo Krievijas uzbrukumu. Vairs nevar izslēgt Krievijas uzbrukumu NATO teritorijai, tas nozīmē, ka
jautājums vairs nav par to, vai Vācijai un NATO jābūt gatavai karam, bet tikai par to, kad tas notiks, tā spriež eksperti.
