Vai Nākotnes namam droši pamati? Aizkavēsies vairāku kultūras būvju rekonstrukcija 0
Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projekta “Nākotnes nams” nodošana, visticamākais, ieilgs no plānotā septembra vismaz līdz gada beigām, jo radušās šaubas par senās muzeja ēkas konstrukciju drošību un atbilstību mūsdienu būvniecības standartiem.
Savukārt Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku vērienīgā pārbūve varētu atsākties jau maijā – pēc tam, kad būs veikta izpēte par saudzīgākiem pāļu dzīšanas risinājumiem, tomēr arī šajā gadījumā izmaksas noteikti pieaugs.
Šādi ar lielo kultūras būvju gaitu saistīti jaunumi aizvadītajā nedēļā izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, vērtējot kultūras infrastruktūras attīstību.
“Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projekts tika izstrādāts, balstoties uz pieņēmumu, ka ēkas konstrukcijas nestspēja jau kaut kādā līmenī ir noteikta. Laikā, kad tur atradās muzejs un ēka tika ekspluatēta, nebija iespējams to izjaukt un pilnībā izvērtēt ēkas konstruktīvos risinājumus,” stāstīja valsts AS “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”) pārstāvis Jānis Ivanovskis-Pigits.
To uzbūve pavērusies tagad, kad būvniecība ēkas demontāžas sadaļā ir pabeigta, un ticis secināts, ka tās konstrukcija neatbilst vēsturiskajam būvprojektam un padomju laikā veikto būvdarbu kvalitāte liek apšaubīt ēkas nestspēju. Tādēļ šobrīd pasūtīta papildu ekspertīze, ko plānots saņemt maijā, lai varētu izvērtēt, vai nepieciešami kādi nostiprināšanas darbi, lai Nākotnes nams stāvētu uz drošiem pamatiem.
“VNĪ” pārstāvis atzīst, ka tādējādi varētu sadārdzināties kopējās projekta izmaksas (šobrīd 6,6 miljoni eiro – lielākā daļa no valsts budžeta), taču vajadzīgo summu plānots atrast jau esošā budžeta rezervēs.
Par trim četriem mēnešiem varētu arī paildzināties Nākotnes nama nodošanas termiņš – līdz šim to plānoja nodot ekspluatācijā šā gada septembrī, tagad – gada beigās.
Paralēli notiek arī darbi pie Kristapa Ģelža projektētā Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla (izmaksas 2,4 miljoni – lielākā daļa no budžeta), ko plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām. Esot arī izstrādāts detālplānojums visa Latviešu strēlnieku laukuma risinājumam, kurā, pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītāja Jura Dambja vārdiem, lielākie izaicinājumi būs, kā “tikt galā ar trim vīriem” – Latviešu strēlnieku pieminekli, ko darīt ar tur esošo transporta mezglu, turklāt arī pašā laukumā būs nepieciešami konservācijas un restaurācijas darbi.
Pretstatā izskanējušajām vēlmēm šo vietu apbūvēt NKMP uzskatot, ka tā jāsaglabā kā publiskā ārtelpa; jāpiebilst gan, ka ne jau tai šajās lietās ir izšķirošā balss.
Komentējot situāciju, kad pērnruden Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcijas projektā sāktās pāļu urbšanas ietekmē radās plaisas blakus esošajās mājās, “VNĪ” pārstāvis Jānis Ivanovskis-Pigits norādīja: sākotnējā projektā paredzētais pāļu risinājums nav bijis piemērots ģeoloģiskajai videi.
Demontējot vecās ēkas un veicot testa pāļu urbšanu, atklājies, ka viss dziļums ir pilns ar plūstošām smiltīm, un papildu ekspertīzes liecinājušas, ka pāļu dzīšanas veids jāmaina uz daudz saudzīgāku.
Jauno risinājumu “VNĪ” plānojot saņemt maijā un tad arī atsākt darbus. Ja tas būs dārgāks, projekta kopējās izmaksas, kas šobrīd ir 27,3 miljoni eiro (24,7 – budžeta nauda), vēl pieaugs, turklāt to sadārdzinās arī neizbēgamā atkāpšanās no sākotnēji paredzētā darbu grafika. Priekšā vēl ilga skaidrošanās, kā atbildība tā ir – projektētāja, būvnieka vai arī tā tiks mērīta solidāri.
Tomēr, kā atzina kultūras ministre Dace Melbārde un arī “VNĪ” pārstāvis, ņemot vērā ļoti slikto pieredzi ar Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas rekonstrukciju – tur “VNĪ” projekta gaitā iesāka tiesu darbus ar būvnieku un termiņu kavēšanas dēļ tika pazaudēti četri miljoni Eiropas fondu naudas – visticamāk, tas tiks atlikts uz projekta beigām.
Jāsecina, ka tikai pēc pašiem optimistiskākajiem aprēķiniem Jaunā Rīgas teātra kolektīvs savās vēsturiskajās, vērienīgi rekonstruētajās telpās Lāčplēša ielā varētu cerēt atgriezties plānotajā laikā – 2021. gada sākumā.
Starp citiem, jau sāktiem kultūras būvju projektiem maijā plānots izsludināt konkursu Rundāles pils jumta pārbūvei, kuras gaitā iecerēts nomainīt esošo jumta segumu pilnā apjomā. Nauda gan tam vēl jāatrod.
Jau šoruden atklās Muzeju krātuvju kompleksu Pulka ielā, kas uzcelts par 28,7 miljoniem eiro (viss no budžeta) un kurp iecerēts pārvietot četru muzeju – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Rīgas Kino muzeja – krājumus, tomēr KM vēl savā budžetā jāmeklē tam nepieciešamie līdzekļi. Tāpat, pēc KM valsts sekretāres Daces Vilsones teiktā, ap 160 tūkstošiem eiro būs vajadzīgi, lai šogad segtu ekspluatācijas izmaksas valstij piederošās Ventspils Mūzikas vidusskolas jaunajai ēkai, kas vērs durvis jau jūlijā.
Līdzekļi kultūras infrastruktūrai no valsts budžeta un ES fondiem
* 7 projektiem muzeju jomā – 60,8 milj. eiro
* 5 projektiem skatuves mākslā – 38,7 miljoni eiro
* 5 projektiem izglītības jomā – 20,8 miljoni eiro
* 5 projektiem arhīva jomā – 5,7 miljoni eiro
Avots: KM
