Vai nākamgad atkal remontēs Ģertrūdes ielu? Politiķi pamatīgi iekarst TV diskusijā! 0
Lai diskutētu par rīdziniekiem svarīgām tēmām, pirms pašvaldību vēlēšanām TV24 raidījumā “Rīga gatava?” tiekas politiķi un attiecīgās jomas eksperts. Itin spraiga diskusija izvērtās jau pirmajā raidījumā, kurā partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Ainārs Šlesers, Rīgas domes frakcijas “Progresīvie” vadītāja vietnieks Mārtiņš Kossovičs, partijas “Latvijas attīstībai” (LA) priekšsēdētājs Juris Pūce un Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs (JV) Olafs Pulks sprieda par satiksmes organizāciju Rīgā. Raidījuma eksperta lomā iejutās režisors, satiksmes drošības eksperts Pauls Timrots.
Runājot par mūžīgajiem ielu remontiem, kas katru gadu nepatīkami pārsteidz ne vien rīdziniekus, bet arī pilsētas viesus, raidījuma vadītājs Māris Zanders politiķiem jautāja, vai ir kādi risinājumi, lai nebūtu nepārtraukto remontu, sadārdzinājumu… Vai arī mēs esam tam nolemti?
Mārtiņš Kossovičs to komentēja šādi: “Nolemti tam pagaidām esam. Par vienu kvadrāmetru asfalta mēs maksājam vairāk nekā citas pašvaldības, un tam ir vairāki iemesli. Minēšu kaut vai vienu. Šobrīd esam decembrī, jaunvārī sāksies jaunais gads, un mēs nezinām, ne kuras Rīgas ielas remontēsim pēc diviem vai trijiem gadiem, ne arī, kuras nākamgad. Parasti viskarstākajā, dārgākajā laikā – pagājušogad tas bija maijā – mēs uzsākām iepirkumu ceļu remontiem. Tas ir tāpat kā apkures iekārtu pirkt decembrī. Uzskatu, ka Rīgā gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem jāzina, kuras ielas remontēs, lai var plānot savas jaudas.”
Uz Kossoviča stāstīto steigšus iebilda Olafs Pulks: “128 ielas tika izremontētas šogad!” “Ielu posmi” – precizēja Kossovičs. “Tas ir vēsturiski lielākais remontu darba laiks!” apņēmīgi turpināja Pulks. “KNAB un prokuratūra atzina, ka nav nekādu pārkāpumu! Cilvēks (Kossovičs) turpina malt vienu un to pašu. Jau kuro reizi. Nekā cita nav ko teikt, tad runā to pašu. Ir zināmas ielas, ko remontēs trīs gadus uz priekšu. Kad vajadzēs, publicēsim.”
Neba pēc vārda kabatā šajā diskusijā bija jāmeklē Aināram Šleseram: “Gribētu, ka nākamreiz, kad būs šāda pārraide, te stāvētu Ķirša kungs, nevis Pulka kungs, un mēs runāsim par konkrētām lietām. Jo viena no lielākajām problēmām ir tā, ka Rīga čakarē uzņēmējus. Ja nevar dabūt būvatļaujas, ja nevar saskaņot to visu…! Ja mēs runājam par attīstību, es pats piedzīvoju to, kas saistīts ar trīs miljardu projektu. Tā vietā, lai jūs priecātos, ka Rīgā ienāk trīs miljardu investīcijas, kuras ir privātas, kurām vienkārši vajag dot zaļo gaismu, jūs čakarējat! Tā ir čakarēšana, ar ko jūs nodarbojaties! Jūs esat birokrātu perēklis!” “Šlesera kungs, jāievēro visiem noteikumi,” aizrādīja Pulks, bet Šlesers iekarsis turpināja: “Un kamēr jūs vadīsiet Rīgu un valsti, tikmēr stagnācija būs! Jūs esat atbildīgi par korupciju!” Uz Pulka atkārtotu norādījumu, ka noteikumi jāievēro visiem, Ainārs Šlesers vien noteica: “Jūs ievērojat tā, ka mēs esam pēdējā vietā visos rādītājos Eiropā!”
Tad nu savu kārtu un vārdu sagaidījušais Juris Pūce ķērās pie prognožu izteikšanas, ka nākamgad noteikti atkal remontēs Ģertrūdes ielu. “Tā ir tradīcija. Vai atkal Kokneses prospektu. Tā arī ļoti laba vieta. Tur arī remontēja trīs gadus. Uzklāja, es atvainojos, asfaltu – pokazuhu (izrādīšanās – krievu val.) uz Dziesmu svētkiem. Un tad norāva atkal nost. Vai Slokas ielu. Uzklāja asfaltu, lai var noskriet maratonu, un tad norāva nost. Kāpēc mums ir tik dārgi? Nevis tāpēc, ka mums ir slikti iepircēji vai firmas, kas piedāvā pakalpojumus. Bet tāpēc, ka mums ir slikta pārvaldība. Mēs nekad neko neplānojam konsekventi, neko neredzam kopā,” pārliecināts ir Pūce.
Olafs Pulks diskusijas noslēgumā dalībniekiem sāka klāstīt, ka nav labu bruģētāju Ģertrūdes ielā, nav, kas strādā, uz ko Šlesers momentā iebilda: “Atlaidiet 30 procentus domes, lai iet bruģēt!” Pulks nepalika atbildi parādā: “Jūs varētu būt viņiem darba vadītājs.”
Pieaicinātais eksperts Pauls Timrots, kurš iekarsušos vīrus vēroja ar vieglu smaidu, rezumēja: “Lepoties ar 128 ielām? Tas ir kā aiziet uz sporta zāli pirmo reizi un 128 reizes pacelt hanteli. Tu bruku dabūsi nevis savingrosies. Vajag darīt harmoniskāk tās lietas. Kur mums gadījās nauda 128 ielām? Nākamgad atkal nebūs…”
