Vai musulmaņi pārņems Eiropu? 12
Vai Eiropa kā kontinents ar kristiešu vairākumu pieder pagātnei? “Te neko nevar līdzēt. Eiropa būs musulmaniska. Mēs tur darbosimies efektīvi, ja tāda būs Allāha griba. Esmu par to pārliecināts,” paziņojis Alparslans Kavaklioglu, likumdevējs no Turcijā valdošās Taisnīguma un attīstības partijas, Turcijas parlamenta Drošības un izlūkošanas komisijas priekšsēdētājs.
“Jo vairāk mūsu (musulmaņu) būs, jo stiprāki mēs būsim”
Viņaprāt, ietekme un bagātība pasaulē pārvirzās no Rietumiem uz Austrumiem. Eiropa pārdzīvo ārkārtējus laikus. Tās iedzīvotāju skaits samazinās un noveco, tāpēc tur meklēt darbu ierodas cilvēki no ārienes. Taču visi jaunpienācēji ir musulmaņi no Marokas, Tunisijas, Alžīrijas, Afganistānas, Pakistānas, Irākas, Irānas, Sīrijas un Turcijas. Musulmaņu masveida ieceļošana ir novedusi pie tā, ka pērn populārākais vārds zēniem Beļģijas galvaspilsētā Briselē, kur atrodas Eiropas Savienības galvenā mītne, bija Mohameds, bet meitenēm – Aiša. Musulmaņu skaitu Eiropā papildināja sākotnēji nekontrolētās migrācijas vilnis 2015. gadā. ASV Geitstona institūta domnīcas komentārā atzīmēts, ka Kavakli-oglu nav pirmais Turcijas politiķis, kas uzsver demogrāfijas lomu islāma izplatībā. 2009. gadā toreizējais Turcijas premjerministrs un pašreizējais prezidents Redžeps Erdogans mudināja turku ģimenes audzināt vismaz trīs bērnus. “Jo vairāk mūsu būs, jo stiprāki mēs būsim,” uzsvēra Turcijas prezidents.
2013. gadā Erdogans atkārtoja savu aicinājumu: “Mums vajadzīga jauna un dinamiska sabiedrība. Šobrīd Rietumi ir grūtībās. Bet mēs negribam, lai Turcijā būtu līdzīgas grūtības. Es uzrunāju mūsu valsts mātes: neuztveriet šo jūtīgo jautājumu vienkāršoti. Mums tas ir jāizplata viļņveidīgi. Mums tas ir jāpanāk. Šo (vērtību) nevar izmērīt naudā vai kādā citā materiālā vērtībā,” apgalvoja Erdogans. “Vietas, kur jūs tagad strādājat un dzīvojat, ir jūsu jaunās mītnes zemes,” skaidroja Turcijas prezidents. “Stingri turieties šajās vietās. Atveriet vairāk uzņēmumu un sūtiet savus bērnus labākās skolās. Dzīvojiet ar savām ģimenēm labākos rajonos. Brauciet labākajos automobiļos. Dzīvojiet visskaistākajos namos. Audziniet piecus bērnus, ne tikai trīs, jo jūs esat Eiropas nākotne.” Pēc dažām aplēsēm, šobrīd Eiropā dzīvo 25,8 miljoni musulmaņu, kas veido 4,9% no kontinenta iedzīvotāju skaita. 2010. gadā Eiropā bija 19,5 miljoni musulmaņu. Kavaklioglu ieskatā, Eiropas liktenis tiks izlemts tuvākajos 20 gados.
Mudina uz “demogrāfisku džihādu”
Geitstona institūta domnīcas analītiķu ieskatā, Turcija mudina savus tautiešus Eiropā uz “demogrāfisku džihādu”, pārņemot varas un ietekmes sviras ar augstāku dzimstību un iesakņošanos vietējā vidē, bet neatsakoties no centieniem to pārveidot pēc islāma vadlīnijām. Šādu kursu apstiprina jaunu mošeju celtniecība daudzviet Eiropā. Šā gada februārī Beļģijas valdība izlēma pārņemt savā kontrolē un valdījumā Briseles Lielo mošeju, kur gandrīz pusgadsimtu bija sludinājuši Saūda Arābijas iecelti imami. Beļģijas valdība izlēmusi pārtraukt 1969. gadā noslēgto līgumu par Lielās mošejas izīrēšanu Saūda Arābijai, kas deva iespēju islāma imamiem sludināt Korāna mācību strauji augošajai musulmaņu imigrantu kopienai apmaiņā pret lētāku naftu Beļģijas rūpniecībai. Beļģijas valdība grib saraut Rijādas saikni ar mošeju, kas atrodas netālu no ES galvenās mītnes Briseles centrā, jo bažījas par radikālā islāma sludināšanu, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Mošejas imami noliedz, ka tās sienās tiktu sludināta vardarbība, taču Eiropas valstu valdības kļuvušas bažīgākas un piesardzīgākas kopš islāmistu kaujinieku uzbrukumiem, kas tika izplānoti Briselē, kur 2016. gadā bojā gāja 32 cilvēki, un Parīzē, kur 2015. gadā tika nogalināti 130 cilvēki.
Eiropas mošejās sludinās “Eiropas islāmu”?
Mošeju pārvalda Mekā izvietotā Musulmaņu pasaules līga. Bažas Beļģijā par mošejas darbību pieauga, kad islāma radikāļu grupējums “Islāma valsts” sāka vervēt kaujiniekus no marokāņu imigrantu mazbērniem, no kuriem daudzi atzinuši, ka nav spējuši iekļauties Beļģijas sabiedrībā. Pēc Beļģijas drošības dienesta informācijas, Briseles mošejā gadu desmitiem sludinātais islāma vahābisma paveids pamudinājis daudzus musulmaņu jauniešus pievērsties radikālām idejām. Beļģijas amatpersonas paziņojušas, ka vēlas, lai mošejā tiktu sludināts “Eiropas islāms”, kas labāk saistīts ar eiropeiskajām vērtībām. Taču nav skaidrs, kas pārraudzīs mošejas ēku kompleksu, kura uzturēšanai Saūda Arābija atvēlēja piecus miljonus eiro gadā un kurā gadu desmitiem tika sludināts islāma radikālais paveids. Asas diskusijas par islāma ievirzi turpinās Francijā un Vācijā.
