Vai Mušmires raksturs burciņā mainās? Marinētu sēņu noslēpumi, kas jāzina katram latvietim 5
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Garšo marinētas sēnītes, taču baidos pirkt. Vai indīgās sēnes konservēšanas procesā (vāra, mērcē, marinē) tomēr nezaudē savu indi un kļūst mazāk bīstamas ēdējam nekā svaigās sēņu karbonādes? Vai tās dažas sēnes, kas burciņā kļuvušas violetīgas, ir indīgas?” jautā Santa no Lielvārdes.
“Diemžēl indīgās sēnes iekonservētas savu indi nezaudē. Iespējams, daļa iet mazumā, taču eksperimentēt un riskēt ar aizdomīgu sēņu ēšanu nav prāta darbs,” skaidro mikoloģe Diāna Meiere. Viņai gan nav zināmi gadījumi, kad cilvēki būtu ar marinētām sēnēm saindējušies, taču visdrošākās ir pašu gatavotās sēnes, ja lasītas tikai labi zināmās. Ja pērk sēņu konservus, ieteicams izvēlēties rūpnieciski ražotos, ko tirgo veikalos.
Mikoloģei ir zināms, ka arī Latvijā nopietnie, lielie konservu ražotāji rīko saviem darbiniekiem apmācības, lai burciņās neiekļūtu kāda aizdomīga sēnīte. Savukārt Rietumeiropā ir valstis, kur pat ar likumu noteikts, ka katrs salasītais sēņu grozs pirms lietošanas pārtikā jāatrāda vietējam mikologam.
Pērkot sēnītes tirgos no mājražotājiem, atliek vien uzticēties vācējam un konservētājam. Bez bažām par indīgo sēņu klātbūtni var iegādāties gailenes, ar aci burciņā atpazīstamās baraviciņas.
Visbīstamākās ir lapiņsēnes. Parasti tās ir sagrieztas gabaliņos un nav sazīmējamas pat speciālistam. Mikoloģe gan mierina – tie, kas nodarbojas ar sēņu vākšanu un tirgošanu, parasti ir pieredzējuši un sēnes labi pazīst. Taču gadās dažādi brīnumi. Piemēram, redzēts, ka rudeņos kopā ar dažādām bekām uz tirgus galda nonākusi arī žultsbeka. Tā gan nav indīga, taču, ja tikusi katlā kopā ar citām, virumu padarīs rūgtu.
Par violeta toņa sēnīti burciņā nebūtu jāuztraucas, jo krāsas maiņa ir sēnes īpatnība (govju sviestbeka), nevis indīguma pazīme.
