“Vai mūs, lauciniekus, uzskata par tumsoņām?” 5
Vai jūs turpinātu abonēt laikrakstus un žurnālus, ja to piegādes cena palielinātos divkārt?
Gunārs Spīdainis Saukas pagastā: “Grūti noticēt, ka valstī var valdīt tāda nesakārtotība, ka valdība “aizmirst” par savām attiecībām ar “Latvijas Pastu”. Lauki taču nav galvaspilsēta – pastniekiem jāmēro gari ceļa gabali, kas turklāt daudzviet ir sliktā stāvoklī. Tas taču maksā!
Ja “Latvijas Pastu” atstāj bez valsts kompensācijām, ko tas prasa par preses piegādi, tad galvenie cietēji būsim mēs, laukos dzīvojošie.
Es neesmu tik bagāts, lai par avīzēm un žurnāliem maksātu divkārt un varbūt pat vairāk. Vārdos valsts pauž rūpes par laukiem, bet darbos…”
Edgars Kramfts Bērzaunes pagastā: “Es abonēju Madonas reģiona laikrakstu un vienu lielo dienas avīzi, man kaimiņos arī pasūta divus preses izdevumus. Vairāk nevaram atļauties, jo laikrakstu un žurnālu abonēšana ir dārgs prieks. Ja šo dārgo prieku sadārdzinās vēl divkārt, tad, protams, mums no laikrakstu lasīšanas jāatsakās. Arī bibliotēkas nebūtu glābiņš – līdz tuvākajai mums jāmēro četri kilometri.
Vai mīļā valdība mūs, lauciniekus, uzskata par tādiem tumsoņām, kam nekas nav jāzina?
Tas taču ir valsts pirmais pienākums – visu līdzsvarot, lai iedzīvotājiem, vienalga, dzīvo Rīgā vai dziļos laukos, būtu vienādas iespējas. Turklāt, ja cilvēki avīzes nepasūtīs, tad jau pašiem preses izdevumiem arī beigas. Kur paliks lielā žurnālistu armija? Tas jau būs domino efekts, kad kauliņš gāž kauliņu.”
Daiga Matroze Cesvainē: “Nē, tad abonēt nevarētu. Tāds iespaids, ka valdība bieži aizmirst, ka laukos arī dzīvo cilvēki. Daudzās mājās interneta nav, avīzi ļoti gaida. Nu draud to pašu atņemt. Bet cilvēki tāpat grib zināt, kas notiek Latvijā, Eiropā un pasaulē.”
