Vai mūs indē, siltinot mājas? 0
Siltinot mājas vai mainot jaunos logus, nedrīkst noslēgt svaigā gaisa padevi. Tas var novest pie nopietnām veselības problēmām.
Noslēpumainais CO2
Siltinot mājas, mainot logus un remontējot dzīvojamās telpas, nedrīkst aizmirst, ka cilvēka komfortu, darbaspējas un veselību lielā mērā nosaka iekštelpās elpojamā gaisa kvalitāte. Objektīvos gaisa apmaiņas lielumus paredz būvniecības normatīvi. Par iekštelpu gaisa komforta koridora parametriem tiek pieņemta gaisa temperatūra robežās no +20 līdz +24ºC, gaisa relatīvais mitrums robežās no 40 līdz 60% un CO2 telpās drīkst būt ne vairāk kā 1000 ppm (ppm = part per million – miljonā daļa).
Tas ir pēc normatīviem, subjektīvi gaiss var būt mitrs vai sauss, silts vai vēss, svaigs, sastāvējies vai smacīgs. Laba elpojamā gaisa etalons ir “svaigs gaiss”. Tomēr tieši kādi parametri to visvairāk nosaka: mitruma procents, skābekļa saturs vai kas cits? Izrādās, gaisa kvalitāti telpās visvairāk ietekmē ogļskābās gāzes CO2 (sauktas arī par oglekļa dioksīdu) koncentrācija. Uzreiz jābrīdina – šo dabiski gaisa sastāvā esošo gāzi nevajag jaukt ar indīgo tvana gāzi CO (oglekļa monooksīds), kas ēkās reizēm izdalās, gaisā nepilnīgi sadegot kurināmajam, un ir daudzu cilvēku bojāejas iemesls ugunsgrēku laikā.
Saindēšanās
Kā noteikt paaugstinātu CO2 sastāvu? Paaugstināta mitruma ietekmi telpā var pamanīt pēc drēgnuma izjūtas un ar laiku – pēc pelējuma sēnītes rašanās telpas stūros. Pazemināts mitrums izraisīs kakla kņudēšanu. Paaugstināts CO2 daudzums tik vienkārši nav pamanāms, tomēr šis rādītājs ļoti būtiski ietekmē cilvēka pašsajūtu un veicina nogurumu. Tas attiecas uz visiem cilvēkiem, kas strādā noslēgtās telpās un it īpaši uz intelektuālā darba strādniekiem, kuriem nekādas lielās fiziskās slodzes nav un it kā nebūtu no kā nogurt.
Šo neizprotamo nogurumu būs novērojuši daudzi, kas no lauku apvidus ir atnākuši strādāt uz lielpilsētu. Šai specifiskajai slimībai, kas vajā tos, kas strādā slēgtās telpās, ir vairākas pazīmes: vasarā viss ir kārtībā, bet ziemā pazūd darbaspējas. Šo kaiti reizēm mēdz saukt par sezonas depresiju. Vai arī: no rīta darbs rit veiksmīgi, bet uz vakara pusi galva vairs “nestrādā”. Ja pasliktinās atmiņa un pamostoties jau ir liels nogurums. Šajos gadījumos, ļoti iespējams, pie vainas ir pārāk augstais CO2 līmenis telpās.
Situācijas nopietnība ir atkarīga no iedarbības ilguma, gāzes koncentrācijas un organisma aizsargspējām. Lai arī ogļskābā gāze skaitās nekaitīga, procesus, kas notiek, ilgstoši uzturoties telpās ar pārāk lielu CO2 koncentrāciju, tieši var nosaukt par saindēšanos. Norma skaitās līdz 1000 ppm, bet 50 000 ppm varot izraisīt samaņas zaudēšanu, 100 000 ppm – pat letālu iznākumu.
Kas ir CO2
CO2 vai ogļskābā gāze pamatā ir nekaitīga, gaisā esoša gāze. Ogļskābās gāzes līmenis sasniedz ap 400 ppm.
Gāzes līmeni nenosaka tikai tā koncentrācija āra gaisā. To pietiekami nopietnā apjomā saražo arī cilvēka organisms un izdala elpojot. Zinātnieki izrēķinājuši, ka kopumā viena cilvēka organisms diennaktī izdala apmēram vienu kilogramu ogļskābās gāzes. Slēgtā 20 m2 lielā un 2,5 m augstā telpā cilvēks stundā izdala 35,2 gramus CO2. Bez labas ventilācijas katru stundu gaisa koncentrācija pieaugs par 584 ppm. Tā kā izmaiņas notiek ļoti lēni, cilvēks pie tā pierod un var viegli neievērot. Piedevām cilvēka elpošanas procesu stimulē tieši CO2 koncentrācijas palielināšanās asinīs. Lai arī gaisā skābekļa koncentrācijā ir nelielas izmaiņas, parādās skābekļa bada simptomi.
Tātad telpas ir jāvēdina. Dzīvojamās mājās, sajūsminoties par siltumekonomiju un logu blīvumu, bieži CO2 kontrole tiek piemirsta. Toties modernās sabiedriskās būvēs, piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās, kurās uzturas cilvēki, ir uzstādīti CO2 sensori, kas automātiski ieslēdz ventilācijas sistēmu brīdī, kad CO2 līmenis pārsniedz normatīvus.
Kā izmērīt CO2
Lai nodrošinātu CO2 līmeni mājās, jāpārbauda gaisa iesūces un nosūces ventilācija, kā arī, izmantojot speciālās iekārtas, jākontrolē CO2 līmenis. Mūsdienās veikalos tirgo daudz dažādu CO2 mērītāju, kas parasti uzrāda arī gaisa mitruma procentu, temperatūru un var kalpot mājās kā mazas meteostacijas.
“Latvijā CO2 līmeņa uzmanīšana kļūst aktuāla. Mums pārdošanā ir “Air CO2″, kas piemērots gaisa kvalitātes monitoringam skolās, bērnudārzos, birojos un arī dzīvokļos. Cena 169,99 eiro. Mēra ogļ-skābās gāzes koncentrāciju, temperatūru un mitrumu. Aparāts aprīkots arī ar trīs gaismas signāliem, kas rāda gaisa kvalitāti. Nesen mērītāju iegādājās kāda skola. Pēc laikazvana – aparāts esot salūzis. Nevar būt, ka tik augsts CO2 līmenis klasēs! Izrādījās, ka aparāts ir kārtībā, bet nav kārtībā vēdināšana skolā,” stāsta “termometri.lv” klientu menedžere Jana Dage.
“Cilvēki, kuri vēlas analizēt CO2 līmeni un programmēt vēdināšanu, izmanto analizatoru “AirControl 5000″, CO2 koncentrācijas monitoru ar darba diapazonu no 0 līdz 5000 ppm. Tā papildu funkcijas ir gaisa mitruma un temperatūras mērīšana. Stiprinās pie sienas vai uz horizontālas virsmas. Iekārta pilda arī datu reģistrētāja funkcijas. Saglabāto informāciju var pārnest datorā CSV failā. Cena 193,60 eiro. Analizējot CO2 līmeņa svārstības, redzams, kuros brīžos nepieciešams pastiprināt vēdināšanu un kad var nevēdināt un ietaupīt siltumu,” iesaka Jana Dage.
“Mūsu piedāvātais CO2 datu logeris CDL 210 (EUR 193, 60) ļauj veikt datu ierakstu un uzraudzīt CO2 līmeni ilgstošā laika periodā,” stāsta Baiba Peneze, “Mertehnika.lv” tirdzniecības menedžere. CO2 analizatorus plašā spektrā piedāvā starptautiskie internetveikali.
Ko darīt
Speciālisti uzskata, ka labāk mājās saģērbties siltāk un saglabāt ventilāciju. Neiesaka aizvērt logus, kad darbojas kondicionieris. Lai arī kondicionieris gaisu atdzesē, tas CO2 problēmu nerisina un ventilācija tāpat ir nepieciešama. Istabā ar 20 m2, kurā atrodas viens cilvēks, CO2 līmenis no 400 ppm līdz 1500 ppm pieaug trīs stundu laikā. Attiecīgi ar diviem cilvēkiem 1,5 stundu laikā. Tātad vienreizēja vai divreizēja telpu vēdināšana nepalīdz šo problēmu risināt. Pati labākā ventilācijas sistēma netiks galā, ja telpā salasīsies pārāk daudz ļaužu. Ja nelielā 20 m2 pārrunu telpā pulcējas 20 cilvēku, stundas laikā CO2 koncentrācija paaugstināsies līdz 10 000 ppm – līmenim, kad smadzenes vairs nevarēs efektīvi strādāt…
Vienīgi problēmas reāli risina pastāvīga un pārdomāta telpu ventilācija. Viena cilvēka nodrošināšanai nepieciešams apmēram 25,5 m3/h gaisa, kas atbilstu CO2 koncentrācijai 1000 ppm. Ja svaigā gaisa padeve ir apmēram 34 m3/h uz vienu cilvēku, tas atbilstu CO2 koncentrācijai 800 ppm. “Mitruma analizators ir ierasta lieta, bet CO2 analizators šodien kļūst arvien aktuālāks. Piemēram, gaisa kvalitātes datu logeris BZ30 ir piemērota iekārta ikvienam telpu lietotājam. Lai CO2 līmeni operatīvi risinātu, privātmāju īpašniekiem piedāvājam gaisa apstrādes iekārtas “Dankerm”, kurām var pieslēgt CO2 analizatoru un pēc tā līmeņa ieprogrammēt ventilācijas sistēmas darbību,” stāsta Ainārs Vizulis, “Indutex.lv” VK nodaļas vadītājs.
Kā patīkamu CO2 uzsūcēju var izmantot telpaugus, kas apēstu ap CO2 20 – 35 g/h un palīdzētu izveidot telpā slēgtu ekosistēmu. Tomēr apgaismojuma nodrošināšana augiem arī kaut ko maksās. Tiek izstrādātas iekārtas, kas gaisu attīra no ogļskābās gāzes, tomēr veiksmīgi prototipi pārdošanā vēl nav nonākuši.
