Vai mums vajadzīga nemirstība? 1
Vai tu vēlētos dzīvot mūžīgi? Pafantazēsim: tev tiek piedāvāts līdzeklis, kas garantē nemirstību. Vai to pieņemsi vai nē? Nesteidzies atbildēt, tā nav viegla izvēle. Filozofijas zinātņu doktors Iddo Landau, grāmatas “Jēgas meklēšana nepilnīgā pasaulē” autors noskaidro, ciktāl esam tam gatavi.
Lielākā daļa teiks, ka negrib mirt un ka nāve ir vissliktākais, kas var notikt ar viņiem un tiem, kuri viņiem dārgi.
Viņi baidās no nāves un ir gatavi darīt jebko, lai glābtu savu dzīvību. Bet vai mēs tiešām nevēlamies mirt?
Iedomāsimies, ka zintnieks vai burvis piedāvā mums mūžīgo dzīvi. Pietiks iedzert mikstūru, sauksim to par nemirstības eliksīru, un jūs nekad nemirsit.
Precizēsim detaļas. Daudzi atteiksies dzert eliksīru, iedomājoties, kā novecos un mūžīgi paliks nespēcīgi, ar vecuma marasmu, mokošām sāpēm un neveiklām kustībām. Visi, kas iedzers nemirstības eliksīru, nekad nenovecos. Ķermenis būs tikpat veikls un stiprs, prāts ass un skaidrs.
Tavs stāvoklis nepasliktināsies, tieši pretēji. Ja nodarbojies ar jogu, palielināsies lokanums un izturība. Ja mācies svešvalodu, varēsi ātri iegaumēt jaunas frāzes. Novecošanās process apstāsies.
Tiek ņemtas vērā arī citas iespējamās problēmas. Burvis garantē, ka pēc vairākiem gadsimtiem vai gadu tūkstošiem tu neatradīsies tuksnesī kodolkara vai klimata pārmaiņu dēļ. Arī politiskā sistēma nemainīsies, tirānijas važas tevi neapdraud. Vārdu sakot, fiziskā un politiskā vide būs labvēlīga. Turklāt tu necietīsi autoavārijā, kura varētu tevi uz visiem laikiem piesaistīt pie gultas. Kopumā apstākļi ir vairāk nekā pieņemami.
Taču ņem vērā: lēmums ir neatgriezenisks.
Ja piekritīsi iedzert eliksīru, maini savu dzīvesveidu, kā vēlies, bet pašnāvība ir aizliegta. Meties zem vilciena, lec no jumta –nomirt neizdosies, tāpat kā filmā “Murkšķa diena”. Izvēlējies mūžīgo dzīvi – priecājies, pat ja esi noguris.
Negaidīta vairākuma izvēle
Filozofijas zinātņu doktors Iddo Landausaka, ka nav statistiķis, un nepretendē uz izlases reprezentativitāti. Viņš aptaujāja vismaz tūkstoti cilvēku (gan viens pret vienu, gan universitātes lekcijās) un apmēram 70% atbildēja, ka atteiktos no nemirstības eliksīra, turklāt ne visi spēja skaidri pamatot savu izvēli.
Vai Tu vēlētos būt nemirstīgs?
Arī jums varētu būt interesanti apdomāt, ko šajā gadījumā darītu un kāpēc. Kādi tad bija to, kas nevēlējās kļūt nemirstīgi, nosauktie iemesli?
Neatgriezeniskums
Vairāki cilvēki nedzertu eliksīru, jo tas būtu neatgriezeniski. Norīsi un nekad nevarēsi nomirt. Pretrunīgi vērtējams arguments, jo arī nāve ir neatgriezeniska: neviens vēl nav atgriezies no viņpasaules.
Garlaicība
Slavenajā esejā “Makropulosalieta: pārdomas par mūžīgās dzīves garlaicību” britu filozofs Bernards Viljamss spriež par nemirstības vienveidību. Cilvēks nevarēs radikāli mainīt savas intereses un ieradumus, agrāk vai vēlāk bezjēdzīga eksistence viņam kļūs garlaicīga. Ja runājam par mūžību, tad jebkura darbība vai pieredze atkārtosies neskaitāmas reizes.
Kalifornijas Universitātes profesors Džons Martins Fišers apstrīd viņa viedokli. Rakstā “Kāpēc būt nemirstīgam nav nemaz tik slikti” viņš šaubās, vai cilvēkiem mūžīgā dzīve noteikti kļūs garlaicīga. Protams, ja katru dienu brokastīs, pusdienās un vakariņās ēdīsi vienu un to pašu ēdienu, tas varbūt apniks. Bet, ja ēdīsi to reizi divās nedēļās, garša bauda atgriezīsies.
Tas pats attiecas uz pieredzi, kas atkal un atkal piedzīvota mūžīgajā dzīvē.
Kad pārtraukumi starp vieniem un tiem pašiem iespaidiem ir lieli, tos var baudīt bezgalīgi, tie neapnīk.
Turklāt apšaubāmi, ka viss piedzīvotais noteikti atkārtosies pa apli. Var satikt jaunus cilvēkus, lasīt jaunas grāmatas, redzēt jaunus notikumus: pasaule pastāvīgi mainās, un līdz ar to mainās arī mūsu uztvere. Vecā pieredze aizmirsīsies un šķitīs kā jauna.
Tuvinieku nāve
Daži aptaujas dalībnieki atbildēja, ka eliksīrs viņiem nav vajadzīgs, jo viņi redzēs, ka viņu acu priekšā mirst visi, kurus viņi mīl: draugi, laulātie, brāļi un māsas, bērni un mazbērni – un tas ir briesmīgi. Pat ja viņi iegūs jaunus draugus un ģimenes, viņiem atkal būs jāzaudē tuvinieki.
Viņi nav gatavi pārciest tādas sāpes.
Pat tad, kad cilvēkiem piedāvāja paņemt eliksīru ne tikai sev, bet arī visiem, kas viņiem dārgi, vairākums palika pie savas pārliecības. Kas vēl varētu viņus kavēt?
Turklāt uz jautājumu, vai viņi būtu izdarījuši pašnāvību, ja visi draugi un radinieki ietu bojā kādā katastrofā, gandrīz visi atbildēja noraidoši. Lai gan ar to samierināties būtu grūti, jācenšas dzīvot tālāk un, ja izdosies, atrast jaunus draugus un mēģināt izveidot jaunu ģimeni. Redzama neatbilstība nosauktajam atteikuma iemeslam, iespējams, ka tas ir kaut kas cits.
Nevēlēšanās iejaukties
Daži paziņoja, ka iztiktu bez eliksīra, jo negrib iejaukties dabiskajā notikumu gaitā. Tikai daži cilvēki spēja precīzi izskaidrot, kāpēc.
Kas tur slikts, ka spēj ietekmēt savu likteni?
Viņu vārdi ir pretrunā ar darbībām: piemēram, daudzi lieto zāles, atmet smēķēšanu, nodarbojasar sportu – vārdu sakot, pagarina dzīvi. Tātad viņiem tomēr nav iebildumu iejaukties dzīves ciklā. Ja nepieciešams, viņi piekrīt operācijai, tikai lai nenomirtu. Izskatās, ka arī šis iemesls nav pilnībā pamatots.
Pārapdzīvotība
Bija arī tādi, kuri savu lēmumu pamatoja – ja visi izvēlēsies mūžīgo dzīvību, uz Zemes notiks demogrāfisks sprādziens. Taču eksperiments paredzēja, ka ne visi saņem burvju eliksīru. Tikai tu vai, kā variants, tu un tuvinieki.
Kā ar tevi? Vai tu iedzertu nemirstības eliksīru? Ja mūžība biedē, iespējams, derēs vājāks līdzeklis, kas ļaus nodzīvot divus miljonus gadu? Vai divi simti tūkstoši? Varbūt tevi apmierinās divdesmit tūkstoši gadu vai divi tūkstoši? Divsimt gadu? Vai piekritīsi vismaz kādam no līdzekļiem savas dzīves pagarināšanai? Kāpēc?
