Vai ministrs Plešs runā patiesību? Vai ir ietaupīti 188 miljoni eiro? 24
Aleksandrs Lielmežs, bijušais Mālpils novada vadītājs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nesen portālā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs portālā “LA.lv” publicēja rakstu: “Viss notiek Re:forma seko funkcijai”. Jau pats virsraksts liek aizdomāties. Kāpēc teksta vidū vajadzīgs kols? Lasot tālāk, mana vairāk nekā 26 gadu pieredze, vadot Mālpils pašvaldību, liedza palikt vienaldzīgam.
Jau pats sākums – “izvērtējot sākotnējos administratīvi teritoriālās (ATR) īstermiņa rezultātus” – liek uzdot jautājumu, kā, kad un pēc kādiem kritērijiem šī izvērtēšana ir notikusi? Lai izteiktu šādus apgalvojumus, kas ir minēti rakstā, ir jābūt salīdzinošiem datiem pēc noteiktiem kritērijiem, kuri gandrīz nav intervijā minēti.
Vienīgais konkrētais piemērs ir, ka ir samazinājies deputātu skaits no 1614 uz 758. Līdz ar to ietaupīti aptuveni 10 milj. eiro. Šis apgalvojums man šķiet aplams.
Kāpēc? Veiksim nelielu matemātisku aprēķinu. Deputātu skaits ir samazinājies par 856 un ietaupīti 10 milj. Sanāk, ka katrs deputāts ir nodokļu maksātājiem izmaksājis gadā 11 682 eiro jeb mēnesī 974 eiro.
Manuprāt, deputāti, kuri nebija vadošos amatos likvidētos novados, vidēji mēnesī ir izmaksājuši ne vairāk kā 150 eiro. Līdz ar to maksimāli ietaupījums varētu būt līdz 1,5 milj. eiro. Pieļauju, ka nebūs arī tik daudz.
Taču vajadzētu, lai būtu iedzīvotājiem zināms šis skaitlis. Finanšu ministrija varētu publicēt precīzus datus par to, cik nodokļu maksātājiem ir izmaksājuši pašvaldību deputāti no 01.07.2020. līdz 01.07.2021. g. un cik no 01.07.2021. līdz 01.07.2022. g.
Vispār jau uzskatīt, ka demokrātiskā valstī, kāda pēc Satversmes ir Latvija, kurā suverēnā vara pieder tautai, deputātu skaita samazināšana ir ieguvums, šķiet vismaz dīvains. Patiesība ir tāda, ka tagad novadu domēs nav neviena deputāta no 333 pagastiem un sešām pilsētām. Ar to jau nu gan nevajadzētu lepoties!
Līdz ar to kritiski vērtējami arī visi pārējie apgalvojumi, jo tie izskatās vairāk kā pieņēmumi, vēlamā uzdošana par esošo. Arī pārējo skaitļu minēšana rakstā ir vienkārši cipari, kas neko neizsaka.
Protams, ka, samazinot pašvaldību skaitu no 119 līdz 43, skaitliskā izteiksme mainīsies. Tie neapšaubāmi būs lielāki. Bet, kā tas ir katrā pašvaldībā uz vienu iedzīvotāju, kā ir mainījušās pašvaldību finansiālās attiecības ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, kā izmainījušies pašvaldību attīstības indeksi?
Kā ir mainījusies izdevumu struktūra pēc izdevumu klasifikācijas, it sevišķi vērtējot administratīvos izdevumus. Vai ir ietaupīti 188 milj. eiro, kā apgalvoja Latvijas Bankas eksperti un to bez konkrētiem aprēķiniem tālāk izmantoja publikācijās abi VARAM ministri? Vai iedzīvotājiem ir kļuvis ērtāk, labāk, lētāk un ir uzlabojusies pakalpojumu kvalitāte? Tie ir jautājumi, uz kuriem prasās atbildes.
Nevajadzētu uzdot daudzus jautājumus. Ir jāizstrādā objektīva, uz pārbaudāmiem datiem un kritērijiem balstīta sistēma. Manuprāt, vienīgi paši iedzīvotāji varētu sniegt objektīvu vērtējumu. Visaptveroša iedzīvotāju aptauja par reformas ieguvumiem un mīnusiem sniegtu pareizo atbildi. Šāds pētījums būtu objektīvs – vai reforma ir sasniegusi tos mērķus, kādus bija iecerējuši tās autori.
