Nacionālās koncertzāles epopeja: Vai ministram būs jāmaina koncertzāles novietojums? 15
Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nacionālās koncertzāles būvei nolūkotās ēkas celtniecībā Elizabetes ielā 2 lietots augstvērtīgs betons ar augstāku stiprības klasi par mūsdienu normatīvos prasīto, līdz ar to ēkas pamati ir stipri, bet ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī.
Šis ir viens no secinājumiem, kas izskanēja koncertzāles darba grupas sēdē, kurā tika atklāti SIA “Firma L4” sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Būvmateriālu laboratoriju un sertificētu būvinženieru komandu veiktās izpētes rezultāti.
Kā atzina VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits, lielākas problēmas konstatētas, kā jau iepriekš atzīts, ar ēkas apmetuma plāksnēm – konstatēts, ka vidēji 54% ir ar tukšumu zem tām un to, ka tās pagaidām vēl turas savā vietā, nodrošina vien tas, ka tās ir ieķīlējušās fasādes plāksnēs, kurām ir javas pamatne.
Kā atzina eksperti, sākotnēji arhīvos atrodamajā ēkas dokumentācijā minēts, ka, pēc projekta risinājumiem, ēkas dolomīta apdares plāksnes pie sienām stiprinātas ar metāla enkuru sistēmu, taču dabā konstatēts, ka tām apakšā ir tikai javas kārta.
Lai mazinātu jebkādus riskus iespējamā plākšņu atdalīšanās gadījumā, “VNĪ” ēku Elizabetes ielā 2 ir norobežojis, apkārt tai izvietojot metālu žogu. J. Ivanovskis-Pigits teic, ka šāda situācija saglabāsies tik ilgi, kamēr būs skaidrs tās nākotnes scenārijs.
Skats gan nav diez cik skaists, turklāt jāņem vērā, ka tas var saglabāties uz ilgu laiku, tomēr, pēc “VNĪ” aplēsēm, ēkas konservācijas izmaksas ar saudzīgu flīžu demontāžu, tās marķējot un uzglabājot, būtu pamatīgas – vairāk par 300 tūkstošiem eiro.
Skaidrs, ka, būvējot koncertzāli, tā skartu Kronvalda parka struktūru, turklāt tiešā Elizabetes ielas 2 ēkas tuvumā ir daudzi ļoti vērtīgi un pat izcili, dendroloģiski vērtīgi koki, kas noteikti būtu jāsaglabā, ņemot vērā to sakņu un vainagu zonas.
Visiem saglabājamiem kokiem, teritoriju tālāk attīstot, būtu arī jānodrošina aizsardzības risinājumi, kas jāiekļauj projektā.
Šī ir daļa secinājumu, kas veikti SIA “Labie koki eksperti” pētījumā.
Izpētot apsekojamo teritoriju tiešā Elizabetes ielas 2 ēkas tuvumā un tur esošos 37 kokus, konstatēts, ka tajā aug deviņi ļoti vērtīgi koki un viens dižkoks, 26 vērtīgi koki un divi mazvērtīgi.
Kā informēja SIA “Labie koki eksperti” pārstāve Daiga Strēle, starp apsekotajiem viens ir valsts nozīmes dižkoks, līdz ar to tam ir lielāka valsts aizsardzības zona un ierobežojumi saistībā ar būvniecību. Astoņi novērtētie ir Rīgas nozīmes dižkoki, uz kuriem arī attiecas savi noteikumi, kā arī 22 dendroloģiski vērtīgi koki.
Daiga Strēle arī norādīja – ne visi koki, kas iespējamajā būvniecībā traucētu, būtu jānocērt, jo ir arī tādi, ko, piesaistot speciālistus un ievērojot saudzīgas tehnoloģijas, varētu pārstādīt.
Turpinot izpēti, paredzēts, ka padziļināti tiks izpētīti tie koki, kas atrodas tieši pie ēkas Elizabetes ielā 2, kā arī veikta teritorijas ainaviskā analīze.
Līdz 1. martam Kultūras ministrija gaidīs arhitektu kopienas konsensusa lēmumu par iespējamo Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu Rīgā.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis sēdē atzina, ka gadījumā, ja tā tomēr nebūs novietne Elizabetes ielā 2, tad tas viņam kā politiķim būs “izaicinājums – vērsties pie valdības, lai trešo reizi divu gadu laikā mainītu koncertzāles novietni”.
Savukārt Latvijas Arhitektu savienības (LAS) valdes priekšsēdētājs Juris Poga daudzsološi uzsvēra, ka LAS Kultūras ministrijas izaicinājumu ir pieņēmusi, un jau 5. janvārī varētu tikt skatīts LAS padomes piedāvājums.
Jāpiebilst, ka vienlaikus notiek arī starptautisks pētījums par iespējamo koncertzāles atrašanās vietu, kā arī turpinās darbs pie ēkas Elizabetes ielā 2 arhitektoniski mākslinieciskās izpētes.
