Vai minimālās algas palielināšana būvniecībā izvedīs nozari no “pelēkās zonas”? 0
Pērn tika pieteikts karš ēnu ekonomikai būvniecības nozarē. Ticis lēsts, ka aptuveni trešdaļa būvniecības atradušies pelēkajā zonā. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) pamatā mēģina cīnīties ar aplokšņu algām: tā izskaust vai vismaz mazināt mēģināts arī ieviešot nozares minimālo algo. Radikāli rezultāti šajā cīņā neesot vēl sasniegti taču ledus esot sakustējies, vēstīja “TV3 Ziņas”.
Kopš pagājušā gada novembra būvniecības nozarē ir palielinātas minimālās algas. Gan VID, gan arī paši būvnieki jau redz pirmās pozitīvās izmaiņas algu līknēs.
Pērn apmēram 300 būvniecības kompānijas, kuru apgrozījums pārsniedz pusi no tirgus, noslēdza ģenerālvienošanos, kas attiecas uz visiem būvniecībā strādājošiem, paredzot, ka minimālā alga pirmajos, pārejas perioda sešos mēnešos jāceļ gana strauji – līdz vismaz 650 eiro, bet kopš maija – vēl līdz 780 eiro, kas esot reālā nozares minimālā alga.
“Vairs mēs nevaram uz papīra uzlikt 430 eiro un ar to uzskatīt, ka esam izpildījuši prasības, ir tātad jāmaksā vairāk darbiniekiem oficiālās algas,” saka Latvijas būvuzņēmēju partnerības vadītāja vietniece Anna Upena.
VID dati liecina, ka novembrī par vidēji 10 procentpunktiem augusi stundu tarifu likme būvniecībā strādājošiem. Novembris ir vērtējams ļoti pozitīvi. VID, secinot, ka ēnu ekonomika sākusi mazināties, pakāpeniski, cer, ka algu pieauguma temps noturēsies.
Daudzi būvnieki līdz šim izvēlējās maksāt algu aploksnē, lai, ietaupot uz nodokļiem, varētu uzvarēt iepirkumos. Tagad jau novērotas pozitīvas tendences arī šajā jomā, mazāk jūtami dempinga mēģinājumi.
Tāpēc vēl labākus ēnu ekonomikas izskaušanas rezultātus sagaida no elektroniskās darba laika uzskaites, kas šogad jāievieš arī mazākos būvlaukumos.
Plašāk pievienotajā video: