Rakstot lugas, Rainis nevarēja izturēt bēdīgo beigu tuvošanos, tāpēc parasti sāka no gala ― uzraksta par to, kā galvenais varonis tiek nodots vai iet bojā, bet tad jau, mierīgāku prātu ― ķeras klāt pie viņa jaunības un ganu dienu priekiem. Žēl tikai, ka dzīvē tā nevar, domāja Rainis vakaros, gulēdams gultā ar Aspaziju un vērdamies Kastaņolas saulrieta gleznainajā ainavā aiz loga.

Savtības

Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos

Lasīt citas ziņas

Rainis pamostas un saprot, ka ir saslimis. Ieraksta to dienasgrāmatā. Aiziet līdz Saeimai un paņem slimības lapu. Atnes mājās. Noliek uz galda un ilgi aplūko. Zvana kāds aktieris un lūdz lomu. Rainis nedod. Zvana no Krāslavas, lūdz aizbraukt ciemos. Rainis ziemā nebrauc. Zvana Atvaļināto Latvijas karavīru apvienība, grib uzņemt Raini par goda biedru. Rainis negrib. Zvana no Baltkrievijas, lūdz kādu lugu izrādei. Dikti lūdz. Rainis apsola, bet tā arī neko neuzraksta. Pietiek. Tāpat jau visa diena pa tukšo.

Otrpus

Reiz, agri no rīta peldoties atklātā jūrā netālu no Bulduriem, Rainis pamanīja, ka vairs neredz krastu. Miglas mošķi vāliem vēlās viļņiem pāri. Cits būtu nobijies un pazaudējis savaldīšanos, taču Rainis, lai arī vecs vīrs būdams, turpināja iesākto kustību un nonāca viņā malā. Noslēpumainā kārtā viņā malā viss bija gandrīz tāds pats kā šajā – tāda pati māja, lauztās priedes un apgāztā miskaste uz ielas. Valsts iekārta tā pati un cilvēki kafejnīcās. Pat Aspazija tāda pati, ne par matu labāka. Rainis nopūtās un palika viņā malā uz dzīvi. Žēl bija vienīgi aizsākto lugu un dzejoļu, kas palika atvilktnē.