Žagas un asaras 0
“Rainis… jūs esat Rainis!” – šī frāze 1948. gadā pārvērta sešpadsmitgadīgās Baibas Indriksones dzīvi. Kad Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija iecerētajai filmai par Raini meklēja fabrikas strādnieces Ābelītes lomas atveidotāju, Baibu filmētājiem ieteica trīs droši avoti – Pionieru nama dramatiskais pulciņš, Rīgas 3. vidusskola un mammas friziere, kas strādājusi kinostudijā. Pirmajā filmēšanā Ziemeļblāzmas kultūras pilī Baibai viss izskaidrots, ka sākumā būs melnā “klapīte”, pēc tam jāiet lejā pa kāpnēm, jāskatās uz aktieri Jāni Grantiņu – Raini un jāsaka – “Rainis, jūs esat Rainis!”. Nekā sarežģīta. Klapīte noklakšķ, Baiba dodas lejā pa kāpnēm…
– Pēkšņi mani pārņem tādas šausmas, jo saprotu – šis ir izšķirošais moments manā dzīvē. Skatos Grantiņā, saku: “Rainis” un no pārbīļa sāku žagoties: “…ik… jūs esat Rainis… ik”. Man sāka līt asaras, ka nespēju pateikt tik vienkāršu frāzi, – atceras Baiba Indriksone. Tomēr filmētājiem misēklis šķitis dabisks un pat jauks, un tā viņa tikusi ne vien pie lomas, bet arī aktrises karjeras mūža garumā. Nepabeigusi ģimnāziju, uzreiz uzņemta aktieru fakultātes 2. kursā. Un tas viss vienas frāzes dēļ par Raini. Kādu tad tolaik filmā attēloja Raini?
– Jūsminoši gājām demonstrācijā pa Rīgas ielām, protestējot pret visu pasauli. Rainim galva gaisā, man galva gaisā. Aktieris Jānis Grantiņš dzīvē bija ļoti kautrīgs, bikls cilvēks. Aktiera neiedomājami labsirdīgās acis Raiņa tēlam piešķīra ārkārtīgi lielu cilvēcību. Grantiņa spēle ir vērtība pati par sevi. Vissliktākais cilvēks filmā, protams, bija Aspazija, bet aktrises Mildas Klētnieces šarms tomēr darīja saprotamu, kāpēc Rainim patika šī skaistā sieviete, – stāsta Ābelītes lomas atveidotāja. Šā tēla radīšanai scenārija autors Fricis Rokpelnis iedvesmojies no Raiņa dzejoļa “Fabrikas meitenes dziesma”, ko skolā visi obligāti mācījās. Vēlāk Baiba Indriksone bijusi ļoti laimīga, ka Raiņa “Jāzepa un viņa brāļu” iestudējumā (1956) režisors Alfreds Amtmanis-Briedītis viņai iedalījis Dinas lomu. Tā bijusi iespēja uz skatuves izdzīvot vārdus: “Tu mirdams nemirsi, nāks saules sūtņi, tie tev zem kājām spārnu segas klās.”
– Rainis nav šīs planētas cilvēks, viņš sarakstījis tik filozofiskas lugas, kuras iestudējot režisori mokās. Vai mīlu Raini? Mīlestība ir par daudz intīms process. Būt līdzvērtīgam kaut kam tik lielam un teikt – es tevi mīlu, tas ir nereāli. Drīzāk tā ir bijība, apbrīna un lepnums, ka tāds Rainis ir bijis, tik daudz paveicis, izturējis trimdas laiku, atrautību no Latvijas. Kādiem elles lokiem gājis cauri, būdams maiga rakstura cilvēks! Viņa devums ir milzīgs. Žēl, ka pasaulē ir maz cilvēku, kuri var lasīt Raiņa domas, tieši tādiem vārdiem, kā viņš ir teicis, – vērtē Baiba Indriksone, kas filmu “Rainis” šovasar noskatījās seansā “Doma dārzā”.
