Vai mežizstrāde iznīcinās unikālu dabas vietu Latvijā? Atbildīgās iestādes komentē iedzīvotāju bažas 0
Kāda iedzīvotāja sociālajā tīklā “Facebook” paudusi satraukumu par notiekošo Audīles upītes krastos, Gulbenes novada Daukstu pagastā. Tajā vietā aug lakši un ne tikai – tā ir unikāla dabas vieta, bet tur pašreiz atrodas traktors, radot pamatotas bažas, ka lakšu audzīte pakļauta iznīcībai.
Sieviete raksta: “Katru pavasari braucu aplūkot lakšu vietu Audīles upītes krastos, Gulbenes novada Daukstu pagastā. Šobrīd tur darbojas traktors.
Bildēs redzamais ir neliels meža gabals, kuru sev biju nosaukusi par piepju paradīzi. Vecs mežs upes krastos, kas nav cilvēka kopts, koki un sēnes tajā dzīvo savu dzīvi, lēnā garā nomainot paaudzes. Tādēļ šajā biotopā ir gan jauni kociņi, gan pilnbriedu sasnieguši koki, stāvoša atmirusi koksne, kritalas, jeb pilns spektrs dzīvotņu. Viss vajadzīgais, lai te augtu ne tikai laksis, bet arī desmitiem veidu dažādu koksnes sēņu. Visas tās, protams, nepazīstu, tādēļ pagājušā rudenī sanāca kuriozs ar vēdekļu sārtaini, kuru nobildēju kā vienkārši glītu rozā sēnīti, izpelnoties mikoloģijai tuvu cilvēku pārmetumus. Aj, aj, kā to var nezināt.. Sārtaine vēl nekas, uz kādas kritalas te aug arī dižadatene. Un vispār vieta ir kā neliela dabiskuma saliņa apkārt esošajos, lielākoties izstrādātajos mežos.
Tā kā gatavoju piepju ekstraktu un piepju tēju, izmantoju šo lakšu vietas apkārtni piepju vākšanai. Protams, vairāk pastaigājot, es tās varu dabūt arī citur, jo ekstrakta un tējas sastāvā ir čaga, bērzupiepe, posapiepe, apmalpiepe un plakanpiepe, absolūti ne retumi un nekas no aizsargājamām. Zaudēt šādu ievākšanas vietu ir tikai un vienīgi manas neērtības. Bet ne par to ir stāsts.
Kā zināms, lakšus plūkt nedrīkst, par to draud sods, šķiet, līdz 700 eiro. Neatceros precīzi. Cik zinu, ir iespējams arī konfiscēt transportlīdzekli. Īsti nemāku saprast atzīmes uz kokiem un nevaru novērtēt, vai tas traktors vēl ies uz priekšu, tālāk iekšā lakšos, bet pietiek jau ar to nogriezto malu, lai lakšu audzīte būtu pakļauta iznīcībai.
Tiešā saulē laksis neaugs. Kā var redzēt bildēs, eko koki ir iezīmēti tieši lakšos, visticamāk izstrāde ies pāri visam. Pirmās ciršanas atzīmes te redzēju jau pirms diviem gadiem. Tad rakstīju un zvanīju utt. uz visām iestādēm kuras varētu būt saistītas vai ieinteresētas. Rezultāts te. Nu jau esmu nogurusi klauvēties pie visādām durvīm un saņemt ignoranci.”
Satraukumam nav pamata
LA.LV sazinājās gan ar Dabas aizsardzības pārvaldi, gan ar “Latvijas valsts mežiem”, lai skaidrotu situāciju par mežizstrādi konkrētajā vietā.
Tiekam informēti, ka satraukumam nav pamata. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji skaidro: “Plašsaziņas līdzekļos izplatās ziņa, ka Gulbenes novadā mežizstrādes darbos iznīcināti meži, kas var apdraudēt tur augošos lakšus Allium ursinum jeb meža ķiplokus.
Minēto vietu ir apsekojis Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors un konstatējis, ka lakšu mikrolieguma teritorija nav skarta, jo mežizstrāde notiek līdzās esošajā mežā.
Dabas eksperti apzina Latvijas dabas vērtības, tās tiek reģistrētas datubāzēs. Ikreiz, kad ir nepieciešams Dabas aizsardzības pārvaldes viedoklis, tiek skatīta konkrētā iecere un tās dabas vērtības. Taču katrai teritorijai ir savs zonējums jeb izmantošanas mērķi un konkrēti noteikumi, kas jāievēro. Konkrētajā vietā nav pārkāpts sugu un biotopu aizsardzības likums, Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”, Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumi Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”.
Mežizstrāde nenotiek lieguma zonā, kur ir plašas lakšu audzes, līdz ar to mežizstrāde to neietekmē.”
Tikmēr “Latvijas valsts meži” uzsver, ka mežizstrādes darbi Audīles upītes krastos Daukstu pagastā notiek saskaņā ar vides aizsardzības prasībām.
“AS LVM plāno un sagatavo cirsmas, saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu un tajā noteiktajiem mērķiem katram meža nogabalam. Arī konkrētajā mežaudzē nogabals atbilst saimnieciskajam mērķim, kurā ir izpildīta atjaunošanas cirte, saglabājot ekoloģiskos kokus – apses, liepas, ozoli, melnalksnis u.c. Ir ievērotas visas likumā noteiktās prasības, piemēram, cirsmas tuvākais attālums līdz Audīlei ir apmēram 100 metri, aizsargjosla Audīlei ir 50 metri. Cirsmas DR puse robežojas ar mikroliegumu laksim, kas noteikts 30 hektāru lielā platībā.
Kopumā mežs Stradu masīvā ir bagāts ar lakšiem un jauktiem mistrotiem mežiem, kuri ir bagāti ar augu, sūnu, ķērpju sugu daudzveidību, piepēm. Šajā masīvā ir izveidoti mikroliegumi platlapju meža biotopiem, aizsargājamai sugai – laksim un vairākām sūnām, tā nodrošinot aizsargājamo sugu pastāvēšanu noteiktā teritorijā.”
Lūdzot komentēt sabiedrības bažas par lakšu audzes iznīcināšanu Audīles upes krastos, AS LVM pauda, ka “saskaņā ar projekta Nr.LIFE19GIELV000857 LIFE FOR SPECIES „Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne” darba materiālu informāciju laksis novērtēts kā LC (Least Concern) – neapdraudēta suga (suga, kura savvaļā joprojām ir daudz un tā nav kvalificējama kā apdraudēta, gandrīz apdraudēta vai būtu atkarīga no saglabāšanas pasākumiem; novērtēta ar zemāku izzušanas risku).
Blakus konkrētajai cirsmai 2004. gadā izveidots mikroliegums laksim 30 ha platībā (440. un 441.kv.), kur netiek plānota nekāda saimnieciskā darbība. 2024. gadā blakus mikroliegumam konstatēta lakša izplatīšanās saimnieciskajos mežos abās pusēs Audīles upei.
Tur no Latvijas valsts mežu puses esam izveidojuši divus sugu dzīvotņu laukumus, kur turpmāk plānojam strādāt tā, lai veicinātu lakša izplatīšanos.”
Informācijai – saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. pantu ir aizliegts īpaši aizsargājamos augus vai to daļas lasīt, noplūkt vai izrakt, audzēt, kā arī aizliegts transportēt, pārdot, dāvināt, mainīt vai kolekcionēt. Par savvaļā augušu lakšu plūkšanu vai realizāciju var tikt piemērots naudas sods: fiziskai personai līdz 700 eiro, savukārt juridiskai personai – līdz pat 1 400 eiro.
