Vai mēs tiešām nodarbinām tikai tik daudz smadzeņu, kas sver 140 gramus – kā aitām? 0
Mēs izmantojam tikai desmit procentus savu smadzeņu – izrādās, šim urbānajam mītam visā pasaulē tic pat daudzi izglītoti cilvēki, ar aizrautību skatoties filmas par brīnumzāļu “iedarbinātiem” prātiem. Kāpēc tā?
“Mirkli padomāsim – šis mīts būtībā paredz, ka lielākā daļa (90%) mūsu smadzeņu ikdienā ir neaktīvas. Vai tas vispār ir iespējams? Cilvēka smadzenes ir unikāls, nepārtraukti mainīgs, attīstībā un pilnveidē esošs orgāns, kura darbība ir apbrīnojama,” saka Smadzeņu darbības uzlabošanas centra “RigaBrain” speciāliste, Mg.Psych. Linda Tīruma.
Pat visvienkāršākās funkcijas “nodarbina” vairāk nekā desmit procentu smadzeņu
Neirozinātnieki ar smadzeņu aktivitāti saprot vietas, kur smadzenēs notiek aktīvas darbības, proti, neironi sūta citiem neironiem ķīmiskus vai elektriskus signālus. Ikdienas aktivitātēs piedalās daudz vairāk nekā desmit procentu smadzeņu. Piemēram, automātiskās ķermeņa funkcijas, bez kurām dzīvs cilvēks nevar iztikt, piemēram, elpošana, līdzsvars nodarbina aptuveni 12% smadzeņu.
“Ja vien nav traumu vai neiroloģisku bojājumu, tad ikdienā mēs savu smadzeņu potenciālu izmantojam pilnībā. Zinātnieki ir pierādījuši katras smadzeņu daļas funkcijas, turklāt visas smadzenes ir aktīvas nepārtraukti, jo īpaši – miegā,” skaidro Tīruma.
Ne vienmēr visas smadzeņu daļas ir vienādi aktīvas. Tomēr pētījumi un neiroattēli neatklāj nevienu apgabalu, kas tiktu izmantots mazāk, ja vien tajā nav nopietnu bojājumu.
Smadzenes ir sarežģītas un “ēdelīgas”
Pieauguša cilvēka smadzenes sver aptuveni 1300 – 1400 gramus. Ja mēs patiešām izmantotu vien desmito daļu un atlikušos 90% “izdzēstu”, atliktu 140 grami. Tik lielas smadzenes ir aitām!
Tiesa, nervu šūnas jeb neironi, kas apstrādā un nodod tālāk informāciju, veido aptuveni 10% no smadzeņu šūnām. Pārējās ir neiroglijas šūnas, kas pilda neironu aizsardzības un balsta funkcijas. Smadzenes arī patērē ļoti daudz skābekļa un barības vielu. Tās var patērēt līdz pat 20% no ķermeņa enerģijas. Tādējādi, ja patiešām 90% no tām nebūtu vajadzīgas, tad evolūcijas attīstības gaitā cilvēks noteikti būtu ticis pie mazākām, efektīvākām smadzenēm.
