Vai mazmeita var kļūt par vecmāmiņas aprūpētāju un saņemt atalgojumu? 0
Vai par guloša slimnieka aprūpētāju var kļūt arī ģimenes locekļi? Vai mazmeita, kura mācās vidusskolā, var kļūt par savas vecmāmiņas aprūpētāju un saņemt par to arī kādu atalgojumu? VIJA VALMIERĀ
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Elvīra Grabovska skaidro – saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstīgus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu.
Tātad, ja nepieciešami sociālie pakalpojumi, cilvēkam jāvēršas ar iesniegumu savas pašvaldības sociālajā dienestā.
Lemjot par aprūpi mājās, sociālais dienests izvērtē klienta spēju nodrošināt savu pamatvajadzību apjomu, piemēram, spējas nodrošināt preču iegādi un pakalpojumu apmaksu, pagatavot vai uzsildīt ēdienu, patstāvīgi paēst, pārvietoties ar palīglīdzekļiem vai bez tiem, uzvilkt un novilkt apģērbu un apavus utt.
Pēc tam pašvaldība savu iespēju robežās piedāvā vai nu profesionālu pakalpojumu sniedzēju nodrošinātu aprūpi mājās, vai arī sniedz atbalstu ģimenei, lai tā pati varētu aprūpēt ģimenes locekli.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts: ja personas aprūpi nodrošina ģimenes locekļi, pašvaldība šos ģimenes locekļus atbalsta psiholoģiski, viņus konsultējot un apmācot, un, ja nepieciešams, arī materiāli.
Atbalsta veidiem un apjomam jābūt noteiktiem katras pašvaldības saistošajos noteikumos. Ja klientam nepieciešams profesionāls aprūpes mājās pakalpojums, to tiesīgs sniegt Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā oficiāli reģistrēts šādu pakalpojumu sniedzējs.
Ministru kabineta noteikumos Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem izvirzītas arī konkrētas prasības aprūpes mājās pakalpojumu sniedzējam. Tātad, ja mazmeita reģistrēsies Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un ar viņu kā darbinieci tiks noslēgts darba līgums, viņai būs tiesības saņemt par savu veikumu arī atalgojumu atbilstīgi padarītajam darbam.
Taču šajā gadījumā ir kāda būtiska nianse, kas jāņem vērā, – klienta pienākums ir pašam samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem, to skaitā arī par aprūpi mājās. Tas nozīmē, ka vecmāmiņai pašai būtu par saņemto palīdzību jāsamaksā.
Ja klienta ienākumi nav pietiekami, lai samaksātu pilnu sociālā pakalpojuma cenu, par pakalpojumu maksā apgādnieks (ja tāds ir). Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā teikts, ka apgādnieks ir persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu paredzēts pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem. Visticamāk, ka vecmāmiņai šajā gadījumā ir arī bērni.
Ja viņa pati par saņemtajiem pakalpojumiem nevar samaksāt, tas jādara bērniem.
Tādā gadījumā mazmeitai nav jēgas reģistrēties par sociālo pakalpojumu sniedzēju, jo viņas mammai vai tētim tik un tā nāktos palīdzēt vecmāmiņai par pakalpojumiem samaksāt. Mazmeita par savu darbu saņemtu algu, bet vecmāmiņa un/vai vecāki paši par to maksātu. Ģimenei kopumā tā nebūtu nekāda papildu materiāla palīdzība.
Vienīgi trūcīgas personas no samaksas par sociālajiem pakalpojumiem ir atbrīvotas.
