Vai mazajām pašvaldībām jāļauj iesaistīties uzņēmējdarbībā? 0
Gunta Lisenko, Skrīveru novada domes priekšsēdētāja: ”Pašvaldības šobrīd ir ļoti ierobežotas. Piemēram, varētu sakārtot kādu infrastruktūras objektu, ievilkt ūdeni vai salabot ceļa posmu, bet tas atļauts vienīgi savā īpašumā.
Jebkurai uzņēmējdarbībai, projekta īstenošanai nepieciešams starta kapitāls. Ja būtu kopīgi pašvaldības un privāto uzņēmēju projekti, tas noteikti stimulētu uzņēmējdarbības attīstību. Mūspusē, kas pazīstams kā Andreja Upīša “Zaļās zemes” novads, pašvaldība varētu līdzdarboties tūrisma uzņēmējdarbībā, tādā veidā iedrošinot arī iedzīvotājus kaut ko darīt šajā virzienā.”
Antons Blūms, Neretas novada domes priekšsēdētājs: ”Būtu labi, ja mūs atbrīvotu no briesmīgās iepirkumu procedūras, milzīgās birokrātijas. Bet, runājot par attīstāmajām nozarēm, Neretā tā varētu būt gaļas lopu audzēšana. Viens cilvēks ar to jau nodarbojas. Pašvaldība gribētu atbalstīt zemniekus, bet jājautā – kā? Piemērs no dzīves – bija vajadzīgs elektrības pieslēgums. Kabeli nopirkām paši, ierakām, bet par pieslēgumu – pieskrūvēt klāt vadiņus – “Latv- energo” prasa maksāt 600 latu! Iedzīvotājos tāda kampšana rada sociālu neapmierinātību, pat naidu. Bet elektrība un ceļi ir pamatu pamats uzņēmējdarbības attīstībai.”
Lauris Karlsons, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs: ”Mums nekāds īpašs atbalsts no valsts nav vajadzīgs. Paši spējam piesaistīt gan investīcijas, gan attīstīt ražošanu. Ir septiņas rūpnīcas, lielākas un mazākas, osta ar tranzītkravām, jahtu centri, tūrisms. Turklāt bezdarba rādītājs novadā ir uz pusi mazāks nekā valstī – tikai 5 – 6% robežās.
Taču vajadzētu beidzot sakārtot tās lietas, par kurām neviens no dalībniekiem šajā forumā neizteicās. Lai atbrauc un paskatās! Kas mums ir svarīgākais? Lai visiem būtu vienādas iespējas pieejai Eiropas līdzekļiem. Šobrīd mazo novadu attīstība mākslīgi tiek bremzēta. Piemēram, Ministru kabineta 272. noteikumu 24. kritērijs noteic, ka daudzdzīvokļu mājas drīkst siltināt tikai novados, kur ir vairāk par 2000 iedzīvotāju. Kāds tam pamatojums? Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā man uz šo jautājumu nevar atbildēt, un arī Eiropas Komisija pagaidām klusē. Mēs arī viņiem pieprasījām skaidrojumu. Lai valsts vispirms sakārto ikdienišķās lietas, ar pārējo paši tiksim galā.”
Arvīds Blaus, Inčukalna novada domes priekšsēdētājs: ”Uzņēmējdarbība jāatbalsta, jānodrošina iedzīvotājiem darba vietas. Ja būs darbs, viņi nebrauks prom. Arī pašvaldība finansiāli būs ieguvēja, jo ienākuma nodoklis paliks pašvaldībai. Mums ir spēcīga kokapstrāde, granulu ražošana, arī kažokādu ražošana, asfaltbetona rūpnīcas filiāle, bruģa ražošanas cehs. Bet Inčukalns šobrīd ir kā guļamvagons daudziem iedzīvotājiem, kas brauc strādāt uz Rīgu. Esam gatavi uzklausīt investorus, ja viņiem ir redzējums, kā palīdzēt. Bet, kad apspriedām attīstības programmu un stratēģisko plānu, atsevišķi jaunieši ierosināja, ka ik gadu jābūt trīs jauniem uzņēmumiem. Pašvaldība to nevar noteikt. Uzņēmējs pats redz, vai un kur tieši ir jēga ieguldīt.”
Fakti Forums “Rīcība un risinājumi Latvijas reģionu attīstībai” notika 24. janvārī pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinājuma; forumā izskanēja, ka jāļauj tām pašvaldībām, kur iedzīvotāju skaits mazāks par 5000 un līdz ar to ir problēmas ar investoru piesaistīšanu, pašām iesaistīties uzņēmējdarbības attīstībā;
Reklāma
daudzās Eiropas Savienības valstīs pašvaldību komercdarbība ir viens no veidiem iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai. |
