Vai mazā dārza dīķītī būs vieta zivīm? 8
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Vai 30 m2 lielā dīķī iespējams turēt zivis? Ja jā, tad kādas, un kā tās barot?” – jautā Armands Vidzemē. Konsultē zivju audzētavas “Purviņi” īpašnieks Ojārs Daubers.
Svarīga ne tikai dīķa platība
Dīķa platība ir tikai viens no faktoriem, kas nosaka, vai dīķī iespējams turēt zivis un cik daudz. Normāla zivju biezība ir 200–250 kg uz hektāru – tad zivīm tiek nodrošināta dabīgā barības bāze. Ja zivju vairāk, barības pietrūks, un vajadzēs tās piebarot vai arī apstāsies zivju augšana. Ja dīķī barības bāze niecīga, protams, arī 250 kg zivju uz hektāru var būt par daudz. Tas nozīmē, ka 10 x 30 m lielā dīķī (300 m2) pieļaujamais zivju svars ir ap 80 kilogramu. Savukārt 30 m2 dīķītī tie labākajā gadījumā ir 8 kilogrami…
Ja zivju biezība pārāk liela, jādomā, kā no ūdens izvākt vielas, ko zivis izdala savos dzīvības procesos, jo dīķa ekosistēma ar to netiks galā.
Zivju dzīvības procesu rezultātā veidojas amonjaks. Ja tā kļūst pārāk daudz, zivis aiziet bojā.
Svarīgs faktors ir arī dīķa dziļums un tas, vai dīķī ir svaiga ūdens pietece. Zivis dīķos tiek audzētas vairāk nekā vienu vasaru, un, lai dīķī tās droši pārziemotu, jāievēro vairāki nosacījumi. Dīķa dziļumam jābūt vismaz 2–2,5 metri, pretējā gadījumā pastāv risks, ka bargā ziemā ūdens tajā var sasalt gandrīz visā dziļumā. Tāpat dīķī jābūt iespējai regulēt ūdenslīmeni un jābūt ūdens caurplūdei.
Daudzi ierīko piemājas dīķīšus, taču nepadomā, ka tajā neietek neviens grāvītis, neieplūst avoti – nenotiek ūdens apmaiņa, un zivīm šādā dīķī pat vasarā ir problēmas izdzīvot.
Jāņem vērā, ka skābekli dīķītī nodrošina nokrišņu ūdens un ūdens, kas ietecējis pa grāvīti, kā arī gaisa un ūdens saskare. Sniega kušanas ūdenī skābekļa tikpat kā nav. Arī avota ūdens nebagātinās dīķi ar skābekli, bet tas var nodrošināt vēlāku tā aizsalšanu un pietiekamu ūdenslīmeni bezlietus periodā.
Skābekļa līmeni iespējams nodrošināt arī ar aeratoru. Dīķiem domātie ir specifiskas ierīces, un mājsaimniecībā lietotie kompresori šim mērķim nederēs. Piemēram, membrānas tipa aerācijas kompresors (nelielas platības – līdz 5 m3 – dīķiem) ūdens bagātināšanai ar skābekli maksās aptuveni 60 eiro. Divreiz lielākam dīķim paredzēta ierīce maksās 150 eiro. Tādējādi, ja nelielajā dīķī nenotiek ūdens apmaiņa, no zivju turēšanas vislabāk atturēties.
Orfas vai koi karpas
Nelieliem dīķiem piemērotas dekoratīvās zivis ir koi karpas, taču arī tās ir prasīgas pret ūdens kvalitāti. Lai šīs zivis labi justos nelielā dīķītī, jāierīko ūdens filtrācijas sistēma, kas apvieno gan mehānisko, gan bioloģisko ūdens filtrāciju.
Optimālajam skābuma līmenim dīķa ūdenim būtu jābūt pH 7–7,5. Vēlams, lai vasarā ūdens temperatūra būtu 20–25, savukārt ziemā 2–4 grādi pēc Celsija. Dīķis nedrīkst būt pārāk sekls, jo vasarā seklumā, kur ir tikai 20–30 cm dziļš, ūdens temperatūra uzsilst līdz 35–38 grādiem, kas var būt zivju bojāejas iemesls. Jārēķinās, ka šīs karpas var izaugt līdz 70 cm garas atkarībā no šķirnes.
Vēl viena no dekoratīvo zivju sugām, kas piemērotas nelielam dīķītim, ir orfas jeb zelta ālanti. Taču arī šīs zivis spēj izaugt līdz 2,5–3 kg smagas.
Karpu dzimtas zivis var uzskatīt par visēdājām – tās ēd planktonu, aļģes, kukaiņus. To ēdienkartē var iekļaut maizi, graudus, vārītas garneles, tārpus. Zivju piebarošanai var izmantot speciālu šim mērķim domātu barību. Cena – ap 0,80 eiro/kg. Šādu barību piedāvā vietējie ražotāji, piemēram, Baltic Agro un Dobeles dzirnavnieks. Nopērkama gan grimstošā, gan peldoša zivju barība. Pēdējā ļauj vērot zivju barošanos.
Zivīm visa piedāvātā barība jāapēd 5–10 minūtēs. Tā nedrīkst saduļķot ūdeni. Uzskata, ka ideāli, ja zivis iespējams barot 2–3 reizes diennaktī nelielām porcijām.
Kopjot zivis, jāizvairās no pārlieku lielām barības devām. Barība pūs uz gultnes, un tas var izraisīt zivju toksikozi un pat nāvi.
